NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
18. martā, 2014
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Skola
1
7
1
7

Jaunieši smēķē starpbrīžos – problēma, kas pastāvēs vienmēr?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pilngadīgiem jauniešiem nav nekādu formālu liegumu ar savu rīcību kļūt par reklāmu citiem.

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Starpbrīžos netālu no vietējās skolas regulāri smēķē bariņš jauniešu. Kaimiņmāju iedzīvotājiem šis skats izraisa neizpratni, taču, ko darīt, īsti nav zināms. Šāds fakts nav jaunums, un Latvija nebūt nav vienīgā, kur jaunieši starpbrīžu laikā dodas uzsmēķēt. Arī Eiropas Savienības mērogā nulle kā oficiāli apstiprināti grozījumi Tabakas direktīvā ar mērķi mazināt smēķējošo īpatsvaru starp jauniešiem. Savukārt Latvijā jau gadu kā Saeimā savu otro lasījumu gaida likumprojekts par grozījumiem likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas paredz, ka cigaretes varēs iegādāties no 21 gadu vecuma. Tomēr – vai visi šie ierobežojumi ko mainīs, ja netiek īstenota pastāvīga profilakses programma?

"Vari iedot cigareti?" Jānis pajautā Kalvim un drīz vien jaunieši dodas uz šķērsielu netālu no skolas. Ātri, lai laikus paspētu uz nākamo stundu. Atbilstoši Bērnu tiesību likuma 48.pantam bērns nedrīkst smēķēt un lietot a­­­lkoholiskos dzērienus, un tas, ka šāds pārkāpums var tikt sodīts ar administratīvo protokolu, vairumam tomēr ir zināms. Taču ja smēķē pilngadīgs skolēns un tādējādi rāda citiem piemēru?

Tad situāciju izglītības iestādēs kontrolē likums "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas paredz aizliegumu smēķēt izglītības iestādēs un ne tuvāk par 10 metriem no ēkas ieejas. Pie iestādes jāizliek informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu.

Jāpiebilst, ka pagaidām daudzi apstākļi, kas atvieglo jauniešiem iespējas nopirkt cigaretes, nav atrisināti – cigaretes nereti pārdod veikalos turpat netālu no izglītības iestādēm, un to cena jauniešiem ir salīdzinoši pieejama. Veselības ministrijas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā Alise Krūmiņa norāda: ar Finanšu ministriju par pakāpenisku cenu paaugstināšanu ir runāts, taču cigarešu cenu paaugstinājumu neatbalsta tirgotāju pārstāvji.

Jaunieši savu izvēli izdara, esot septītajā klasē

Latvijas Atkarības psihologu apvienības valdes locekle un psihoterapeite Aelita Vagale norāda: apmēram 7.klases laikā jaunieši sadalās divās grupās – tajos, kas grib piederēt smēķētāju bariņam, un tajos, kas pieder sportistiem vai tiem, kas mācās.

Smēķēšana agrā vecumā var izpausties, pirmkārt, kā protests pret aizliegumu. Otrkārt, tā var būt vēlme piederēt grupai. Treškārt, tā ir likumu un noteikumu bezspēcība. A.Vagale akcentē: lielākā problēma ir tā, ka pie skolas jau ir izlikti informējoši uzraksti – smēķēt nedrīkst, tomēr, ja jaunieši aizliegumu pārkāpj, nekādas sekas neiestājas. Cits piemērs – ja skolēns nokavē stundu pēc smēķēšanas tuvākajā ieliņā, tad viņu ielaiž klasē un pedagogs nekādas sankcijas neparedz.

Katram skolēnam pielikt klāt uzraugu un kontrolētāju nevar. "Es domāju, ka reāli sodīti tiek ļoti maz un, ja arī tā notiek, tad soda vecākus. Jaunietim nav nekādas grūtības parādīt, ka viņš var šo aizliegumu pārkāpt un izcelties," norāda psihoterapeite. "Tas liecina par likumu bezspēcību. Mēs kā pieaugušie apliecinām, ka radām likumus, kuriem paši nespējam izsekot, lai tos ievērotu. Savā ziņā tā ir pieaugušo diskreditācija."

"Man ļoti žēl, ka šobrīd skolās katrā klasē nav veselības mācības stundas, kur jārunā ne tikai par smēķēšanu, bet arī par veselīgu dzīvesveidu un fiziskām aktivitātēm."

A.Vagale turpina: ja tiek pieņemts likums, tad ir jābūt arī atbildīgajam, kas uzrauga, kas tad notiek ar smēķētājiem. Ja šie pārkāpumi atkārtojas un pašvaldības policija ir sastādījusi protokolu, tad lieta jāizskata administratīvajai komisijai un jaunietis jānozīmē programmai, kas palīdzētu viņam pārskatīt savus ieradumus. Līdz ar to būtu jābūt arī kādam, kas seko līdzi, lai viņš tiešām tās apmeklē, piemēram, vecāki vai speciālists. Cita situācija – ja policists redz uz ielas smēķējam jaunieti, vai policists pieiet un pajautā, vai jaunietis ir pilngadīgs?

Kā vienu no problēmas cēloņiem psihoterapeite saredz veselības mācības trūkumu skolās. "Šim darbam jānorisinās profilaktiski. Man ļoti žēl, ka šobrīd skolās katrā klasē nav veselības mācības stundas, kur jārunā ne tikai par smēķēšanu, bet arī par veselīgu dzīvesveidu un fiziskām aktivitātēm. Reizi nedēļā jābūt stundai, kurā notiek diskusijas par šīm tēmām, ko vada gan skolotājs, gan šad tad pieaicināts speciālists," uzsver A.Vagale. Viņa secina: skolām var nebūt interese vai laiks veikt profilaktisko darbu, jo audzināšanas stundās ir daudz citu tēmu, par ko runāt. Mēs nevaram pateikt: smēķēt ir slikti un tāpēc nesmēķē. Jaunietis iebilst – bet pētījumi saka, ka nikotīns noņem stresu. Tad vajag kādu, kas spēj pamatoti diskutēt ar šo jaunieti un mainīt viņa attieksmi un uzskatus ar piemēriem, pētījumiem un citu jauniešu viedokli. Piemēram, ka stresu var mazināt arī ar nekaitīgākām metodēm - ar dziļo elpošanu un citiem paņēmieniem.

Pašvaldību loma varētu būt nozīmīga, ja nebūtu resursu trūkums

Rīgas pašvaldība ir praktiski vienīgā, kas tik lielos apjomos veic profilaktisko un palīdzības darbu ar jauniešiem un atkarībām. Uz to norāda arī psihoterapeite A.Vagale: galvaspilsētā profilaktiskais darbs vēl norisinās, turpretī laukos tā praktiski nav.

Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja Inga Dreimane informē, ka smēķēšanas kontekstā pašvaldība veic, pirmkārt, izglītojoši informatīvo darbu ar jauniešiem, viņu vecākiem un speciālistiem, kas strādā ar jauniešiem, kuri ir agrīni uzsākuši smēķēšanu vai tie jau smēķē. Tiem jauniešiem, kuri domā vai grib to atmest, tiek nodrošinātas palīdzības grupas, konsultācijas – gan individuālas, gan ģimenē kopumā. Pašvaldība ģimenes informē par šo pakalpojumu, un tām ir iespēja pieteikties.

I.Dreimane norāda: galvenais uzdevums ir apzināt tās zināšanas, kas jauniešiem jau ir, un tās papildināt nevis ar demagoģiju, bet gan palīdzot saprast – ko jaunietis ietekmē jau šobrīd. I.Dreimane akcentē, ka jauniešu zināšanu līmenis ir ļoti dažāds, salīdzinoši daudz informācijas ir par globālākām lietām, par ļaundabīgiem audzējiem u.c., bet mazāk izpratnes ir par sekām, kādas izraisa smēķēšana. Jauniešus neuztrauc, kas notiks pēc gadiem desmit, un viņi nezina, kādas veselības problēmas jau šobrīd var radīt smēķēšana. 

I.Dreimane pozitīvi novērtē to, ka jaunieši nedrīkst smēķēt skolas teritorijā. Tie, kuri to nedara, vai iesācēji smēķēšanu neuzskata par tik lielu "vērtību", lai tās dēļ radītu sev problēmas. Diemžēl tajos jauniešos, kas ir pieraduši pie smēķēšanas, aizliegums nereti izraisa pretēju efektu – uzvedības pasliktināšanos, jo viņi smēķēšanas dēļ ir gatavi uz noteikumu pārkāpumiem. Tas var ietekmēt gan skolas apmeklējumu, gan attiecības ar skolotājiem – veidojas domino efekts.

Smēķēšanas paradumus noteikti ietekmē attiecības ģimenē, bet svarīga ir arī attieksme pret skolu – jo sliktāk jaunietis jūtas skolā, jo biežāk viņš ir prom no tās. Skola ir tikai atgādinājums tam, ka jaunietī pastāv emocionāls diskomforts. Līdz ar to smēķēšanai ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo tā ir viena no pirmajām lietām, ar kuru jaunietis pārkāpj robežu. Efektīva smēķēšanas profilakse palīdz veicināt arī pārējo atkarību profilaksi. Arī psihoterapeite A.Vagale uzsver, ka tie jaunieši, kas regulāri smēķē, ir riska grupā citām atkarībām.

Rīgas domes Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja norāda: likumdošana ir salīdzinoši sakārtota, un nav vajadzības ieviest jaunas normas, ja netiek pilnvērtīgi īstenotas esošās. "Pirms turpināt pilnveidot likumus, ir svarīgi sakārtot tos pakalpojumus, kas šobrīd jau ir pieejami. Latvijā netiek pilnvērtīgi nodrošinātas iespējas saņemt adekvātu un korektu informāciju un atbalstu, jo pašvaldībām nav resursu – nedz cilvēku, nedz naudas," viņa secina.

Skolām jācīnās arī ar blakus māju iedzīvotāju sūdzībām

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Signe Berga norāda: smēķēšanas problēma ģimnāzijā ir aktuāla, kā jau tas ir visā sabiedrībā, tomēr tā nav akūta un arī smēķējošo skolēnu skaits nav uzkrītoši liels. "Visi respektē aizliegumu smēķēt skolas iekštelpās, tomēr to, ka nedrīkst smēķēt desmit metrus no skolas, dažkārt gan nākas jauniešiem atgādināt," viņa informē. "Patiesībā tā gan ir policijas kompetence, un nepilngadīgajiem policija protokolus šad un tad arī izraksta. Mēs ar vietējo policiju esam vairākkārt runājuši, norādot policijai laikus, kad skolēni iet laukā no skolas. Viņi to ir ņēmuši vērā, un reidi pavasaros, rudeņos, protams, notiek, jo ne jau skola vienīgā ir atbildīga par šiem jauniešiem," uzsver S.Berga.

Direktora vietniece ieskicē arī citu problēmu, ar ko var saskarties skolas. Iesākumā ģimnāzijas jaunieši devās smēķēt uz tuvējo pieturu pie skolas, tad spēkā stājās likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" noteiktais: smēķēt ir aizliegts sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs. Līdz ar to skolēni meklē citas vietas, kur uzvilkt dūmu, un tas var būt tuvu blakus esošajām dzīvojamām mājām, par ko savukārt nav apmierināti to iedzīvotāji, kas nāk uz skolu sūdzēties. S.Berga norāda: "Mēs darām, ko varam, un jāatzīst atklāti - tā ir visas sabiedrības problēma, tādēļ sabiedrības nostājai un attieksmei jābūt kopīgai."

Direktora vietniece secina - viss, kas ir aizliegts, tas jauniešiem ir interesants, un šī problēma pastāvēs, kamēr cigaretes būs salīdzinoši lētas. Skolas loma ir jauniešus izglītot, nevis aktīvi aģitējot pret smēķēšanu, bet gan popularizējot veselīgu dzīvesveidu. Citās Eiropas skolās situācija ir stipri līdzīga. Lai gan Somijā un Norvēģijā cigaretes izmaksā ļoti dārgi, tomēr jaunieši tāpat smēķē.

Vecāku piemērs ir aktuāls, policija tikai cīnās ar sekām

LV portāls aptaujāja trīs pašvaldības policijas pārstāvjus (Rīgas, Valmieras un Jelgavas) un uzzināja, ka policiju inspektori skolas iekļauj vai nu kā patruļu maršrutus, vai dežurē pie skolām. Valmieras pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons stāsta: ja patrulēšanas laikā pie skolas tiek konstatēts likumpārkāpums (nepilngadīgais smēķē), tad darbinieki uz vietas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Viņš gan akcentē, ka galvenais ir veikt preventīvo darbu - izskaidrot, brīdināt un veikt profilaktiskās darbības. Administratīvais protokols ir tikai pēdējais no soļiem, kas tiek piemērots nepilngadīgajam smēķētājam. Valmieras pašvaldības policija patruļu darbu uzsāka 2013.gada 15.aprīlī, un laika posmā līdz 2013.gada 31.decembrim nepilngadīgajiem smēķētājiem ir sastādīti 33 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Savukārt Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce norāda, ka bez dežūras 10 Jelgavas pilsētas izglītības iestādēs pašvaldības policija mēdz veikt arī kontrolpirkumus dažādās tirdzniecības vietas Jelgavā. Tajos pašvaldības policija iesaista nepilngadīgas personas uz brīvprātības principa un ar vecāku piekrišanu.

Jelgavas pilsētas skolās regulāri tiek lasītas lekcijas par tabakas kaitīgumu un skolēnu atbildību. Skolēni pārsvarā apzinās savu pārkāpumu smēķējot, un viņus biedē tas, ka pašvaldības policija nekavējoties par konstatēto pārkāpumu informē vecākus. Līdz šī gada martam Jelgavā sastādīti 25 administratīvie protokoli par nepilngadīgo smēķēšanu.

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa informē, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki mācību stundu laikā veic patrulēšanu pie visām pašvaldības mācību iestādēm un 2013.gadā pie atbildības saukti 1265 nepilngadīgie (tai skaitā tie, kuri saņēmuši mutvārdu aizrādījumu).

"Pirms turpināt pilnveidot likumdošanu vienā vai otrā virzienā, ir svarīgi sakārtot tos pakalpojumus, kas šobrīd jau ir pieejami."

Veselības ministrijas eksperte A.Krūmiņa norāda: pašvaldības policija tikai cīnās ar problēmas sekām. Arī A. Miķelsons akcentē, ka galvenā un primārā atbildība par šo jautājumu tomēr būtu jāuzņemas vecākiem, pašiem rādot pozitīvu piemēru.

Psihoterapeite A.Vagule vērš uzmanību uz to, ka ļoti liela ir vecāku loma, īpaši mazākajās klasēs, kad vecāki bērnam vēl ir autoritāte. Līdz 12-13 gadiem vecākiem ir ļoti liela nozīme bērna dzīvē, arī ar pašu piemēru. Kādā veidā es risinu stresa situācijas, vai es atzīstu, ka smēķēt ir pieņemami, vai tomēr saku, ka tas nav veselīgi? Kā es ievirzu bērnu citās aktivitātēs? Vēlāk pusaudžiem autoritātes ir viņu vienaudži un elki. Ja vecāki spēj saglabāt savu autoritāti arī pusaudžu vecumā – tas ir lieliski, bet jārēķinās, ka tad liela nozīme ir vienaudžu viedoklim apkārt. I.Dreimane savukārt norāda, ka vecāki gan parasti apzinās to, ka viņi var ietekmēt bērna paradumus, tomēr bieži vien viņiem nav skaidrs, kādā veidā to labāk darīt.

No pagājušā gada Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantā ir iestrādāts noteikums, ka bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam brīvu vidi no dūmiem. VM eksperte A.Krūmiņa akcentē: arī šādi mēs varam cīnīties ar šo smēķēšanu, parādot, ka mūsu valstī šāda neveselīga nodarbe nav akceptējama un Latvija savā ziņā ir unikāla valsts, atzīstot, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība. Par šo likuma grozījumu var lasīt LV portāla skaidrojumā "Ar likumu aizliegts smēķēt bērna klātbūtnē".

ES Tabakas direktīva pieņemta, Latvijā likumprojekts - iestrēdzis

14.martā ES Ministru padome oficiāli apstiprināja jaunos Tabakas direktīvas grozījumus, kuru mērķis ir padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu jauniešiem ES. Tāpēc, piemēram, Eiropas Savienībā tiks aizliegtas cigaretes un tabakas ar garšu, kā arī mazās cigarešu paciņas, kurās ir mazāk nekā 20 cigarešu, jo tās ir lētākas, līdz ar to pieejamākas jauniešiem. Savukārt ilustrētiem brīdinājumiem par smēķēšanas kaitīgumu nu būs jāsedz jau 65% no iepakojuma.

Jauni noteikumi regulēs arī elektronisko cigarešu pārdošanu. Kā norāda Veselības ministrijas eksperte A.Krūmiņa, arī VM ir iekustinājusi elektronisko cigarešu jautājumu Latvijā. Tās jauniešu vidū iemanto strauju popularitāti salīdzinošā "veselīgumu" dēļ, tomēr tās tāpat satur daudzas veselībai kaitīgas vielas un nikotīnu, kas izraisa atkarību.

A.Krūmiņa informē: nevar runāt par to, ka šī problēma būs vienmēr, jau šobrīd smēķējošo skaits nedaudz sarūk, piemēram, statistika rāda, ka smēķētāju īpatsvars mazinās puišu vidū. Jāsaka gan, ka tas ir liels starp meitenēm. Iepriekš minētā ES Tabakas direktīva paredzēja arī izmaiņas saistībā ar tievajām cigaretēm, tomēr pieņemšanas gaitā tās tika atmestas. Būtiski pieminēt, ka tievās cigaretes visbiežāk tiek mērķētas tieši meiteņu auditorijai un arī tirgotāji ar dažādiem mārketinga trikiem tās mēģina popularizēt, piemēram, kastīti veidojot lūpukrāsas formā.

A.Krūmiņa vērš uzmanību uz to, ka VM savu ir padarījusi, izstrādājot likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" vairākus būtiskus grozījumus, tomēr jau gadu likumprojekts ir iestrēdzis Saeimā un nav piedzīvojis otro lasījumu. Šis likumprojekts paredz vairākus jaunieviesumus, kas skar visus iedzīvotājus. Piemēram, aizliegums smēķēt uz daudzdzīvokļu namu balkoniem u.c. priekšlikumi, par kuriem var lasīt LV portāla rakstā "Deputāti vērtē plānoto aizliegumu smēķēt uz balkoniem".

Tomēr likumprojekts satur arī izmaiņas, kas būtiski skar jauniešus – ja to apstiprinās, tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus varēs iegādāties no 21 gada vecuma. Atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Arī psihoterapeite A.Vagale lēmumu vērtē kā pozitīvu: "Jo vairāk tiek apgrūtināta jauniešu piekļuve kādām vielām līdz zināmam vecumam, jo viņi vairāk apzinās savu izvēli. 12.klasē mācās arī pilngadīgi jaunieši, un viņiem gan nav nekādu formālu liegumu kļūt par reklāmu citiem."

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI