Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Veselības nozarei 2014.gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni latu - mediķu darba samaksas paaugstināšanai (tostarp par darbu nakts stundās, svētku dienās), veselības aprūpes tarifu paaugstināšanai (valsts maksātais ārstniecības iestādēm par sniegto ārstēšanu), kompensējamām zālēm.
Nozare ierosina grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Nodokļu priekšlikumi saistīti ar kaitīgiem ieradumiem un neveselīgo pārtiku. Veselības ministre Ingrīda Circene uzsver: tā ir iespēja vienlaikus uzlabot sabiedrības veselību, samazinot kaitīgo faktoru iedarbību. Piedāvājums nav vērsts uz to, lai grautu kādu ražošanas nozari Latvijā, jo akcīze attiektos arī uz visiem ievestajiem produktiem.
Apliekot ar akcīzes nodokli neveselīgas produktu grupas, kā arī straujāk nekā paredzēts ceļot akcīzes nodokļa likmi tabakai un alkoholam, valsts budžetā papildus varētu iegūt ap 33,7 miljoniem latu, izrēķinājuši ministrijas speciālisti un veselības eksperti. VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa piebilst: dati ir provizoriski, precīzāk varēšot sarēķināt Finanšu ministrija.
Veselības ministrija Akcīzes nodokļa likumprojektu iesniegusi Finanšu ministrijai virzīšanai izskatīšanai valdībā.
Nodoklis sāļiem un trekniem produktiem
Ar akcīzi ierosināts aplikt produktu grupas, kuras līdz šim ar šo nodokli netika apliktas, bet kuru pārmērīgs patēriņš veicina sirds un asinsvadu saslimšanu, piemēram, gaļas izstrādājumus, kuru 100 gramos sāls ir vairāk par 1,25 gramiem. Šādu sāls normu par augstu atzīst arī Pasaules veselības organizācija. Tādu pašu sāls robežnormu, kuru pārsniedzot piemērotu akcīzes nodokli, noteiktu vēl vienai produktu grupai - kartupeļu čipsiem, popkornam, sāļajām uzkodām.
"Medicīna ir atbildīga ne tikai par to, kā ārstēt, bet arī par to, kā saglabāt cilvēka veselību."
S.Līviņa norāda: skolās sāls ierobežojumi produktos jau ir noteikti, čipsi un sāļās uzkodas skolu bufetēs nevar būt, ja sāls saturs tajos (100 g) ir vairāk nekā 1,25 g.
Likumā "Par akcīzes nodokli" ierosināts paredzēt šādas likmes:
Lielāku akcīzi limonādei
Ierosinājumos ir paaugstināt akcīzes nodokli arī saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem (kas jau tiek aplikti ar šo nodokli). Lielāks paaugstinājums ieteikts enerģijas dzērieniem. Ne ūdenim, ne sulai un nektārdzērieniem šo nodokli nepiemēro.
Lielāka akcīzes likme piedāvāta:
Noskatīts kaimiņos Igaunijā
No Baltijas valstīm sirds un asinsvadu saslimšanas un citas slimības visstraujāk izdodas samazināt Igaunijā. Kā vienu no iemesliem Latvijas speciālisti saskata to, ka Igaunijā līdztekus veselību veicinošiem pasākumiem ir ļoti aktīva nodokļu politika.
Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, alkoholiskie dzērieni ir ļoti lēti. Piemēram, alus Latvijā ir divreiz lētāks, lētāks ir arī pārējais alkohols. Grozījumi likumā paredzēs akcīzes nodokļa ikgadēju palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, lai 2016.gadā sasniegtu nodokļu likmi, kāda pašlaik ir Igaunijā. Piemēram, alum šogad likme (par 100 litriem) Latvijā ir 3,10 eiro, Igaunijā – 6 eiro. Igaunijā 2016.gadā likme būs 6,95 eiro.
Savukārt ierosinājums celt akcīzi tabakas izstrādājumiem saistīts ar Latvijas līdz šim izraudzīto ilgstošo pārejas periodu, iekams tiks sasniegts Eiropas direktīvā prasītās minimālās akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem. Latvija tās paredzējusi sasniegt tikai 2018.gadā. Igaunija rīkojas daudz straujāk un direktīvā noteikto likmi ieviesīs jau 2014.gadā.
Veselības eksperti ierosina Latvijai saīsināt pārejas periodu, lai jau 2015.gadā te būtu ES noteiktā minimālā tabakas akcīzes likme, kas citās ES valstīs stājas spēkā 2014.gadā.
Minimālā akcīzes likme (1000 cigaretēm) pēc direktīvas prasībām 2014.gadā būs 90 eiro. Pašreiz Latvija likumā plānojusi 80 eiro. VM ierosina nākamā gada 1.jūlijā noteikt 85 eiro likmi un 2015.gadā - 90 eiro.
Riski veselībai. Ko iegūsim, tos apkarojot?
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis atsaucas uz skandināvu kolēģiem, konsultējoties par šiem jautājumiem. Tiklab viņi, kā arī Pasaules veselības aizsardzības organizācija Eiropas birojā uzskata, ka medicīna ir atbildīga ne tikai par to, kā ārstēt, bet arī par to, kā saglabāt cilvēka veselību. Un starp konkrētiem ieteikumiem P.Apinis min akcīzi alkoholam, tabakai, transtaukskābei, sālij un cukuram.
Iedzīvotāju mirstībā divas lielākās grupas ir sirds un asinsvadu un onkoloģiskās slimības. P.Apinis uzsver, ka sirds un asinsvadu slimībām galvenie riska faktori ir trīs: tabaka, sāls pārmērīga lietošana un transtaukskābes – no palmu eļļas ražoti mākslīgie tauki, kas izsēstas uz asinsvadu sieniņām, rada bojājumus un cilvēkam nepieciešams implantēt stentu.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis uzskata, ka sāls normu noteikšana ir svarīga arī tāpēc, lai varētu kontrolēt tā patēriņu. Cilvēks dienā patērē nepieļaujami daudz – 10 un vairāk gramu sāls, taču sāls uzturā būtu jāsamazina uz pusi, līdz 5 gramiem dienā. Savukārt, pamatojot vēršanos pret transtaukskābēm, palmu eļļu ārsts raksturo kā indi, ko tāpat kā virkni citu eļļu jālieto tehnikai, nevis pārtikā.
Ražotāji jau ir veiksmīgi parādījuši, ka tehnoloģiski iespējams ražot veselīgākus produktus. Piemēram, arī maizi var izcept ar vairākkārt samazinātu sāls daudzumu.
"Lielākus nodokļus piedāvā veselību graujošo paradumu skaušanai."
Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis atgādina mūsdienu problēmu - mazkustīgumu. Ja būtu aktīvs dzīvesveids, tad arī "tauciņi nosviltu viens un divi". Un ir jau arī kvalitatīvāki tauki nekā palmu eļļa, turklāt Latvijā palmas neaug. Produkti, ar kuriem jākaro, nav izejvielas, bet gatavie produkti, kuros tās ir paslēptas: pārmērīgs sāls, pārmērīgs cukura daudzums un pārmērīgs tauku daudzums. Sagatavojat jāņogu limonādi, gana ar divām tējkarotēm cukura, bet nopirktajā limonādē uz glāzi būs vismaz četras tējkarotes. Tāpēc ir pareizi, ka tiek pievērsta uzmanība neveselīgiem galaproduktiem, kurus "lieto bezjēgā", piebilst dietologs.
Pagājušajā gadā par 15 000 palielinājies cilvēku skaits, kuriem primāri noteikta invaliditāte. Latvijā vīrieši darbspējīgā vecumā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Gada laikā amputē 1500 kājas.
"Visi jau cer uz "ķeizara nāvi", ka viegli nomirs, bet tā nenotiek. Lielākoties tas sākas ar kājas nogriešanu," drūmās statistikas traģiskās detaļas atklāj pazīstamais kardiologs A.Ērglis.
Veselības ministre, atbildot uz LV portāla jautājumu par nodokļu ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem, jo ne aiz labas dzīves veikala plauktos cilvēks izvēlas lētāko, lai arī pārsālīto desu, uzsver: nodokļi ir piedāvājums neveselīgajai pārtikai. Un tad ir jautājums: "Vai mēs gribam, lai mūsu sabiedrība lieto veselīgu vai neveselīgu pārtiku? Mēs esam par to, lai mainās ēšanas paradumi un lai mainās tehnoloģijas. Ja ir jaunas tehnoloģijas, var ražot to pašu produktu ar mazāku sāls daudzumu. Un iegūst iedzīvotājs, vienalga, kāds ir viņa ienākumu līmenis, veselība mums visiem vajadzīga vienādi – gan nabagiem, gan bagātiem, gan bērniem, gan pieaugušiem."
Savukārt P.Apinis aizrāda: ja viens smēķētājs gadā iztērē 500 latus tikai tabakas izstrādājumu iegādei, mēs esam par to, lai cilvēki, kuriem ir mazi ienākumi, netērē šajā ziņā nemaz. Un izmanto naudu lietderīgāk.
Veselības nozares nodokļu iniciatīvas mērķis ir mainīt dzīvesveida paradumus, mazināt aptaukošanos, lieko svaru, smēķētāju skaitu un alkohola patēriņu. Jo kaitīgie ieradumi ir galvenie cēloņi sirds asinsvadu slimībām un ļaundabīgajiem audzējiem. Ilgtermiņā līdz ar to panākams, ka iedzīvotāji mazāk slimo, un tad arī mazāk jātērē nauda no veselības aprūpes budžeta.
Pie vienām "nodokļu sāpēm" VM gatavo arī grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" ar priekšlikumiem azartspēļu nodokļa palielināšanai.
