Normatīvie akti nenosaka ne bīstamo darbu sarakstu, ne arī profesiju sarakstu, kad darbs saistīts ar bīstamību veselībai, jo arī vienas profesijas ietvaros darba apstākļi var būtiski atšķirties. Jautājums par to, vai konkrētais darbs ir bīstams vai ne, jānoskaidro, veicot darba vides risku novērtēšanu uzņēmumā. Prasības darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai ir noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos. Lai veiktu darba vides risku novērtēšanu un pasākumus riska samazināšanai, darba devējam ir jānorīko darba aizsardzības speciālists, kam ir attiecīga izglītība darba aizsardzības jomā, vai arī jāpiesaista kompetenta institūcija vai kompetents speciālists.

Darba aizsardzības likumā un Darba likumā ir ietverts definējums darbam, kas saistīts ar īpašu risku, nosakot, ka tas ir darbs, kas saskaņā  ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai  fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba  aizsardzības pasākumiem.

Jāņem vērā arī fakts, lai darbiniekam noteiktu, ka viņš ir pakļauts īpašam riskam, viņam šajā darbā ir jābūt nodarbinātam ne mazāk kā 50% no normālās darba dienas vai nedēļas darba laika, tādējādi  īpašs risks ir neatņemama nodarbinātā veicamā darba sastāvdaļa. To, vai  darbinieks ir pakļauts īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists  darba vides risku novērtēšanas laikā.

Jāpiemin, ka lielākoties darba vides riskus ir iespējams novērst ar  dažādiem tehniskiem vai organizatoriskiem pasākumiem (piemēram, nodrošinot  kolektīvus vai individuālus aizsardzības līdzekļus, ievērojot atpūtas pauzes u.c.). Tomēr, ja riska novērtēšanas laikā ir konstatēts īpašais  risks, ko nav iespējams novērst ar citiem pasākumiem, tad nodarbinātajam  normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas  nedēļā, kā arī viņam ir tiesības saņemt Darba likumā noteikto piemaksu un apmaksātu papildatvaļinājumu.