Nodokļu politika ir katras valsts ziņā. Lai nodrošinātu izdevumus un valsts pastāvēšanu, valstij ir nepieciešami ieņēmumi – nodokļi. Ja nodokļus maksātu visi, droši vien tos varētu pazemināt. Bet, kā labi zināms, Latvijā ne visi maksā nodokļus. Ēnu ekonomika, kas arī par to liecina, Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Taču arī nemaksātājiem ir tādas pašas (ja pat ne skaļākas) prasības pret valsti. Aizbraucēji varētu padalīties pieredzē, vai, piemēram, Skandināvijā un Vācijā ir iespējams bravūrīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, vienlaikus demonstrējot savu bagātību.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli (24%) ietur no pensijas daļas, kas ir lielāka par 235 eiro mēnesī (neapliekamais minimums). Sociālo iemaksu nauda netiek divreiz aplikta. Ja cilvēks strādā, no viņa algas vispirms ietur sociālo nodokli, un tikai no pārējās algas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (24%).

Sociālais nodoklis nonāk sociālajā budžetā, no kura maksā pensijas, algas nodoklis – valsts un pašvaldību budžetos, no kura uztur izglītību, medicīnu, aizsardzību, maksā policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem, maksā apdrošināšanas iemaksas vairākām cilvēku grupām, piemaksas pie pensijām par padomju laika darba stāžu u.c.

Katra Eiropas Savienības dalībvalsts nosaka savu PVN likmi ņemot vērā, ka ES pieļautā  minimālā standartlikme ir 15%, minimālā samazinātā likme 5%.

Latvijā ir tikai viena likme – 21%. Taču mums nav augstākā standartlikme, 12 valstīs PVN ir lielāks: Ungārijā - 27%, Horvātijā, Dānijā un Zviedrijā – 25%, Rumānijā un Somijā - 24%, Īrijā, Grieķijā, Polijā un Portugālē – 23%, Itālijā un Slovēnijā - 22%.

Jā, daudzās valstīs ir arī samazinātā PVN likme., arī Latvijā (medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, sabiedriskā transporta biļetēm, malkai, apkurei u.c.).

Priekšlikumi noteikt mazāku PVN pārtikai ir bijuši daudzas reizes. Ir dažādi argumenti, kāpēc tas nav ieviests. Galvenais – budžetam nepieciešama nauda. PVN vairāk samaksā tie, kas vairāk iepērkas (un pērk dārgākas mantas, dārgākus pakalpojumus, arī dārgāku pārtiku), tātad ir turīgāki. Turklāt dažādi izņēmumi apgrūtina nodokļu iekasēšanu un, jāpiebilst, paver ceļu krāpšanās iespējām. PVN shēmošana ir sērga Latvijā. Pievienotās vērtības nodoklis tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. Un, ja par pirkumu vai pakalpojumu cilvēkam izsniedz čeku, no šī nodokļa maksājuma nevar izvairīties.