Atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajai daļai summētā darba laika organizāciju var noteikt, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbinieka darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Saskaņā ar Darba likuma 140. panta trešo daļu, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Darba likuma 136. panta pirmajā daļā noteikts, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Savukārt Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Par virsstundu darbu summētā darba laika gadījumā paskaidrojams, ka virsstundu aprēķināšana (konstatēšana), līdz ar to virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts trīs mēneši, virsstundu darba konstatēšana un atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam – trim mēnešiem.

Vēršam uzmanību, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, proti, darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – astoņām vai septiņām stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts tiesu praksē.

Darbinieka attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.

Atbilstoši jautājumā norādītajam pieņemsim, ka darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši un pārskata periodā (2023. gada oktobris, novembris, decembris) darbiniekam bijusi attaisnota prombūtne no 2023. gada 11. līdz 17. decembrim. Lai šajā situācijā aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda piecu dienu darba nedēļas normālā darba laika (495 stundām) jāatņem normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā (no 2023. gada 11. līdz 17. decembrim), t. i., 40 stundas. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, konstatējams virsstundu darbs.