Apstrīdētā norma noteic, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, ar pieteicēju tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētā norma attiecībā uz personām, kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, paredzot aizliegumu strādāt par pedagogu, proti, šādos gadījumos netiekot individuāli izvērtēts tas, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, nekaitēs izglītojamo interesēm. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 106. pantā ietvertās pamattiesības.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2023-34-01
