Aptaujas rezultāti liecina par pozitīvu, augšupejošu tendenci attiecībā uz galvenajiem vēlēšanu rādītājiem laikā, kad līdz ES pilsoņu balsošanai 6.- 9. jūnijā atlikušas vien dažas nedēļas. Interese par vēlēšanām, informētība par to, kad tās notiks, kā arī varbūtība balsot turpina pieaugt kopš pēdējās aptaujas 2023. gada rudenī. Pieaugums ir vēl izteiktāks salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara aptauju, kas notika trīs mēnešus pirms iepriekšējām EP vēlēšanām.
60 % aptaujāto atzīst, ka ir ieinteresēti jūnija vēlēšanās (trīs procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada rudeni, un 11 procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar 2019. gada februāri un martu). 71 % apgalvo, ka, visticamāk, piedalīsies vēlēšanās (7 līdz 10 balles skalā no 1 līdz 10); tas ir trīs procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni un 10 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gada februāri un martu. Rezultāti liecina, ka ES pilsoņi labi apzinās vēlēšanu nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un 8 no 10 (81 %) respondentiem piekrīt, ka tas padara balsošanu vēl nozīmīgāku. Šim apgalvojumam piekrīt vairākums aptaujāto visās dalībvalstīs.
Latvijā interesi par vēlēšanām izrāda 47 % aptaujāto, bet, ja vēlēšanas notiktu pēc nedēļas, tajās būtu gatavi piedalīties 65 % respondentu. Tāpat 76 % piekrīt, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā balsošana kļūst arvien svarīgāka.
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, komentējot aptaujas rezultātus, saka: “Eiropas iedzīvotāji apzinās, ka izvēlei pie vēlēšanu urnām ir augsta likme, un pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā balsošana ir vēl jo svarīgāka. Es aicinu mūsu pilsoņus balsot gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, lai stiprinātu Eiropas demokrātiju un veidotu Eiropas nākotni.”
Šī sasaukuma deputātu pilnvarām tuvojoties beigām, 81 % ES pilsoņu ir pozitīvs vai neitrāls priekšstats par EP, bet tikai 18 % – negatīvs. Turklāt lielākā daļa ES iedzīvotāju (56 %) vēlētos, lai EP būtu nozīmīgāka loma, kamēr tikai 28 % domā pretēji, un 10 % vēlētos, lai pašreizējā loma nemainītos.
Latvijā pozitīvs vai neitrāls priekšstats par EP ir kopumā 85 % aptaujāto, bet tikai 10 % tas ir negatīvs. 60 % aptaujāto vēlas, lai EP loma būtu nozīmīgāka, 25 % – lai loma būtu mazāk nozīmīga, bet 7 % gribētu, lai tā saglabājas bez izmaiņām.
Priekšsēdētāja Metsola piebilst: “Pēdējo gadu laikā Parlaments un Eiropas Savienība sasnieguši vēl nebijušus rezultātus. Mēs esam saskārušies ar ārkārtējiem un sarežģītiem apstākļiem, taču to rezultātā esam kļuvuši stiprāki un vienotāki. Parlaments ir bijis un turpinās būt pilsoņu balss un aizstāvis ES.”
Eiropas iedzīvotāji vēlētos, lai galvenās priekšvēlēšanu tēmas būtu cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (33 %), kā arī atbalsts sabiedrības veselībai (32 %). Trešajā vietā ierindojas atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai, kā arī ES aizsardzība un drošība (31 %). Parlamenta pēdējā sasaukuma laikā palielinājusies nozīme, ko pilsoņi piešķir ES aizsardzībai un drošībai, īpaši ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Deviņās valstīs tās ir minētas kā pirmā (vai dalīta pirmā) vēlēšanu kampaņas prioritāte ar augstākajiem rezultātiem Dānijā (56 %), Somijā (55 %) un Lietuvā (53 %).
Latvijā pirmās trīs vietas ieņem ES aizsardzība un drošība (47 %), atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (40 %), kā arī sabiedrības veselība (33 %). Kā galvenās vērtības, kuras EP nākotnē būtu jāaizstāv, Latvijas respondenti izvēlas mieru (62 %), cilvēktiesību aizsardzību ES un visā pasaulē (31 %), kā arī demokrātiju (23%).
Tāpat, lūkojoties nākotnē, ES iedzīvotāji par galvenajām prioritātēm ES pozīcijas nostiprināšanā pasaulē uzskata aizsardzību un drošību (37 %), kam seko enerģētikas jautājumi un pārtikas nodrošinājums/lauksaimniecība (abiem 30 %). Lai gan 4 no 10 pilsoņiem uzskata, ka ES loma pēdējos gados kļuvusi nozīmīgāka, 35 % uzskata, ka tā nav mainījusies, bet 22 % – ka tā mazinājusies. Dalībvalstu līmenī 15 valstīs relatīvais vairākums uzskata, ka ES loma pasaulē gadu gaitā kļuvusi nozīmīgāka. Zviedrijā šis īpatsvars sasniedz 67 %, Portugālē – 63 %, bet Dānijā – 60 %. Savukārt Slovēnijas un Čehijas iedzīvotāji visbiežāk apgalvo, ka ES loma kļuvusi mazāk būtiska (attiecīgi 32 % un 30 %).
Gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju (73 %, trīs procentpunktu pieaugums kopš 2023. gada rudens) apgalvo, ka ES darbībai ir ietekme uz viņu ikdienu, tai skaitā piektdaļa (20 %) no tiem atzīmē, ka šī ietekme ir ievērojama. To papildinot, lielākā daļa eiropiešu piekrīt, ka viņu valstij kopumā ir izdevīga dalība ES (71 %). Šie rezultāti ir stabili salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni, un tie joprojām ir augsti visā ES.
38 % Latvijas respondentu atzīst, ka viņu redzējumā ES loma pasaulē pēdējo gadu laikā kļuvusi nozīmīgāka, 23 % – mazāk nozīmīga, bet 33 % – nav mainījusies. 69 % aptaujāto ir pozitīvi noskaņoti par ES nākotni. Latvijā aptaujātie par ES prioritātēm savas pozīcijas nostiprināšanā pasaulē uzskata aizsardzību un drošību (49 %), enerģētikas jautājumus (31 %) un konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību (27 %). 64 % respondentu apstiprina, ka ES īstenotie pasākumi ietekmē to ikdienas dzīvi, bet 76 % – ka Latvijas kļūšana par ES dalībvalsti bijusi izdevīga.
Aptaujas rezultāti atrodami šeit.
Konteksts
Eiropas Parlamenta 2024. gada pavasara Eirobarometra aptauju veica pētījumu aģentūra “Verian” (agrākais “Kantar”) no 2024. gada 7. februāra līdz 3. martam visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot videointervijas (CAVI) Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā tika veiktas 26 411 (Latvijā – 1008) intervijas. ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.
