“REliHE” vispārējais mērķis ir veicināt ideju, ka reliģiskais mantojums ir ilgtspējīgs resurss lauku apvidu attīstībai, tāpēc projektā paredzēts nostiprināt ideju, ka dažādās reģionālās attīstības programmās un politikā būtu jāņem vērā šo vērtību stratēģiska izmantošana.
Projekta atklāšanas pasākums norisinājās Turīnas Politehnikumā, kas atrodas vēsturiskajā Valentino pils ēkā. Sanāksmes sākumā partneri sniedza detalizētas prezentācijas, kur iepazīstināja ar līdzšinējo pieredzi projektu ieviešanā, lauku apvidu iespējām, teritoriju reliģisko mantojumu un citiem ar projekta tēmu saistītiem jautājumiem. Dienas otrajā pusē Turīnas Politehnikuma speciālisti un lektori sniedza prezentācijas par dažādām projekta ieviešanai noderīgām tēmām kā reliģiskā kultūras mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu, izmantošanu, pārvaldību tūrisma un kultūras projektos, kā arī dalījās pieredzē tematiski saistītu projektu ieviešanā.
Otrajā projekta atklāšanas pasākuma dienā partneri devās mācību vizītē uz Pāviju, kas ir Itālijas pilsēta ar lielāko jaunam nolūkam izmantoto baznīcu skaitu. Pirmais apskates objekts bija “Mazais San Mauro klosteris”, kura plašajā kompleksā ir vieta gan baznīcai, gan jauno restauratoru skolai, jo universitātē pietrūkst telpas. Tāpat daļa no kompleksa pieder valstij, šīs telpas netiek izmantotas, un tajās apmetušies pilsētas nomadi, ar kuriem grūti sadarboties. Kā atzina San Mauro draudzes priesteris Dons Franko Tassone, šis ir piemērs problēmām, ar kurām var saskarties, strādājot ar reliģisko mantojumu. Īpašumtiesības un idejas nākotnei ir ļoti būtiski aspekti, lai turpinātu attīstību. Nākotnē klostera telpās plāno izveidot hosteli vai kopmītnes augstskolas studentiem. “Baznīca vienmēr ir nodrošinājusi sociālo funkciju, kas tiek darīts arī mūsdienās – šeit mācās restaurācijas studenti, kuri ar savu darbu un klātesamību uzlabo apstākļus arī vietējai kopienai,” stāsta priesteris.
Kā nākamais apskates objekts bija San Felice klosteris, kurā atrodas Pāvijas Universitātes ekonomikas fakultāte. Spītējot laika ritējumam, senā klostera paliekas ir saglabājušās, tostarp 16. gadsimtā celtais klosteris un San Felice baznīca, kas tagad tiek izmantota kā universitātes mācību zāle. Baznīcā atrodas sena 9.-10. gadsimta lombardiešu kripta, ko rotā freskas, un trīs Bizantijas stila marmora arkas no 12. gadsimta. Apmeklējuma laikā tā dalībnieki guva ieskatu par to, kā reliģiskā mantojuma objekti laika gaitā ir tikuši pārveidoti, saglabājot to vēsturisko un kultūras nozīmi, vienlaikus pielāgojoties mūsdienu vajadzībām un funkcijām.
“Bija vērtīgi iepazīties ar Itālijas pieredzi baznīcu ēku izmantošanā, piemēram, izvietojot tajās grāmatnīcu, mākslas galeriju vai arī nodrošinot izglītības iespējas jaunajiem restauratoriem. Ar nepacietību gaidām nākamās pieredzes vizītes pie sadarbības partneriem, lai iepazītu viņu labās prakses piemērus, izmantojot baznīcas kā sociālo, veselības un izglītības pakalpojumu sniegšanas vietas,” vizīti Turīnā vērtē Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Dace Strautkalne.
“REliHE” projektā plānots radīt izpratni par reliģiskā mantojuma iespējām, veicinot labāku publiskā un privātā sektora sadarbības politiku mantojuma pārvaldībā, īpaši pievēršoties īpašumtiesību jautājumiem, integrējot reliģisko mantojumu tūrisma stratēģijās ne tikai kā galamērķi, bet arī kā iespējamo pakalpojumu nesēju. Tāpat jāņem vērā arī lauku teritoriju vajadzības, lai spētu tām piedāvāt ilgtspējīgus projektus, kas atbilstu ne tikai funkcionalitātes, bet arī citām vajadzībām, kas varētu radīt vai nostiprināt kopienas saikni ar teritoriju. “REliHE” mērķis projekta pamatfāzē ir uzlabot katra partnera politikas instrumentus, lai viņi varētu veicināt reliģiskā mantojuma atkārtotu izmantošanu lauku apvidos.
Projekts Nr. 02C0329 “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā” jeb “REliHE” tiek īstenots Interreg Europe programmā 2021.-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 569 442,00 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzfinansējums 1 255 553,60 eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
