Uzaicinājuma vēstulē Igaunijas klimata ministram Kristenam Mikhalam (Kristen Michal) un Lietuvas transporta un komunikācijas ministram Marjusam Skuodim (Marius Skuodis) Briškens norāda, ka paralēli uzsāktiem būvdarbiem visās trīs Baltijas valstīs tikpat svarīgi ir sagatavoties jaunizbūvētās dzelzceļa infrastruktūras efektīvai ieviešanai un ekspluatācijai 2030. gadā.
“Pilnvērtīga sagatavošanās ir būtiska Rail Baltica projektam, lai veiksmīgi uzsāktu dzelzceļa līnijas darbību, un tā prasa savlaicīgu nepieciešamo darbību plānošanu jau labu laiku pirms infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā,” atzīmē satiksmes ministrs Briškens.
Tikšanās laikā Tallinā plānots pārrunāt trīs galvenos tematus. Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli, kas paredz "vienas pieturas aģentūras" risinājumu piekļuvei Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai nākotnes lietotājiem, operatoriem un investoriem. Ritošā sastāva iegādes stratēģiju pasažieru pārvadājumiem un infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas modeli un tā tālāko attīstību.
Pamatojoties uz Rail Baltica infrastruktūras piekļuves politikas pētījuma (RB Infrastructure Access Policies Report, 2021) un Biznesa plāna (Business plan, 2023) secinājumiem, starpvalstu sadarbība atsevišķu projekta jomu pārvaldībā (piemēram, grafiku sastādīšana un kapacitātes pārvaldība, satiksmes pārvaldība, ieņēmumu pārvaldība u.tt.) sniedz ievērojamas priekšrocības un veicina sociālekonomiskos ieguvumus projekta dalībvalstīm.
Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes Eiropas Savienības pārrobežu transporta projekts. Saskaņā ar pašreizējo nostāju infrastruktūras pārvaldības funkcijas Baltijas valstis ir deleģētas projekta nacionāliem ieviesējiem. Rail Baltica posma Latvijā pagaidu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, kura atbildībā ir infrastruktūras pārvaldības sistēmas izveide Latvijā un sadarbība ar Baltijas valstīm, veidojot vienotu infrastruktūras pārvaldību visā Rail Baltica līnijā.
