Tikšanās laikā ar Francijas tieslietu ministru Ēriku Diponu–Moreti Inese Lībiņa-Egnere vienojās par turpmāku sadarbību abām valstīm aktuālos jautājumos. Pirmkārt, Latvija vēlas pārņemt Francijas pieredzi elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidē, kas nodrošina, ka varmāka netuvojas apdraudētajam cilvēkam, kā arī īpašas trauksmes pogas un vienas pieturas aģentūras cietušajiem izveidošanas. Otrkārt, tiek saredzētas sadarbības iespējas Latvijā topošās Tieslietu akadēmijas programmu papildināšanai ar Francijas pieredzi.
Puses izrunāja arī Krievijas atbildības sistēmu izveidošanu par tās pastrādātajiem kara noziegumiem un par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Īpaši tika izrunāts kara noziegums pret Ukrainas bērniem, kuram sarežģīti rast tūlītēju risinājumu, jo noziegumi notiek Krievijas kontrolētajā teritorijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Francija ir viena no tradīcijām bagātākajām demokrātijām un tieslietu sistēmām, kā arī viena no Eiropas Savienības līderēm tiesiskuma ziņā. Tādēļ redzu būtiskus ieguvumus no ciešākas sadarbības gan divpusēji Latvijas iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā, gan Eiropas Savienības kopīgo tieslietu jautājumu risināšanā. Lai turpinātu diskusijas un nostiprinātu abu valstu sadarbību tiesiskuma stiprināšanā, tikšanās noslēgumā uzaicināju Francijas tieslietu ministru apmeklēt Rīgu.”
Tieslietu ministre vizītes turpinājumā apmeklēja Valsts padomi, kur iepazinās ar Francijas pieredzi viedokļa sniegšanā par tiesību aktu projektiem pirms to pieņemšanas. Apmēram 100 viedokļi valdībai un līdz 10 viedokļiem parlamentam katru gadu, sniedzot juridisku un saturisku padomu par tās plānotajiem tiesību aktiem. Šis konsultatīvais un neatkarīgais viedoklis nav obligāti saistošs valdībai vai parlamentam, taču tas sniedz būtisku atbalstu svarīgu politiku īstenošanā un paaugstina politiskās diskusijas kvalitāti, kā arī novērš tiesību akta iespējamo neatbilstību konstitūcijai pirms tas stājies spēkā. Praksē Francijas likumdošanā ar Valsts padomes viedokli vienmēr rēķinās.
Vizītes noslēgumā tiekoties ar OECD ģenerālsekretāru Matiasu Kormanu, viņš pateicās Latvijai par atbalstu Ukrainai un ieguldījumu lēmumu pieņemšanā OECD, kā rīkoties pret Krieviju. OECD uzteica Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanās pievienoto vērtību uzņēmējdarbības un investīciju piesaistei, kā arī uzsvēra Latvijas aktivitāti pārrobežu kukuļošanas apkarošanas darba grupā.
Pēc 2023.gada OECD izvērtējuma Latvija ieviesusi lielāko daļu tajā norādīto rekomendāciju, taču darbs turpinās pie juridisko personu kriminālatbildības noteikšanas par pārrobežu kukuļošanu, kā arī pie interešu pārstāvības reģistra izveidošanas.
