Procedūru izstrāde tika uzsākta, lai risinātu Rīgas lidostas kapacitātes problēmu, kad 2019. gadā aviolidojumu intensitāte sasniedza savu augstāko punktu. Lai gan Covid-19 pandēmija ieviesa savas korektīvas un strauji samazinājās reisu skaits, LGS turpināja PBN procedūru izstrādi saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku.
“Mēs esam pārliecināti, ka agrāk vai vēlāk lidojumi atjaunosies vismaz iepriekšējā līmenī un reisu skaits turpinās augt. Lai lidosta vēlreiz tikpat asi kā 2019. gadā neizjustu problēmas, ko izraisa augsta lidojumu intensitāte, mēs turpinājām un paredzētajā laikā pabeidzām procedūru izstrādi. Tagad tās var izmantot aviokompānijas, kas savos maršrutos iekļāvušas Rīgu, kā arī militārie gaisa kuģi,” skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.
PBN priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām, ir efektīvāka gaisa telpas izmantošana, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, degvielas ekonomija, mazāks CO2 izmešu daudzums un trokšņu līmeņa samazinājums.
