VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Olavs Cers
zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts
22. janvārī, 2023
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Mājoklis
11
11

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ivars Soikāns, LETA.

Iepriekšējā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan citās apdzīvotās vietās Latvijā. Daļa īpašnieku savu kustamo un nekustamo mantu, visticamāk, ir apdrošinājuši, tai skaitā pret dabas stihiju postījumiem. Tomēr apdrošināšanas līgumu izpildē šādos gadījumos var būt arī zemūdens akmeņi.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās īpaši bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs krītas, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kuros tiem būs daudz jādara, – plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laikposmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas. Tāpat plūdos var tikt bojāti arī transportlīdzekļi un cita kustamā manta, kas kādu laiku bijusi zem ūdens. Darbiem ir nepieciešami līdzekļi, un ne visiem īpašniekiem ir veidoti uzkrājumi šādiem mērķiem.

Liela daļa īpašnieku savu kustamo un nekustamo mantu, visticamāk, ir apdrošinājuši, tai skaitā pret dabas stihiju postījumiem. Nevarētu būt šaubas, ka plūdi un pali ir dabas stihija. Līdz ar to šķiet, ka plūdu un palu rezultātā bojātās mantas īpašnieki var atviegloti uzelpot, jo nauda būs, atliek vienīgi apdrošinātājiem savlaicīgi un pareizi pieteikt apdrošināšanas gadījumu, kā arī aprēķināt nodarītos zaudējumus. Vai viss būs tik vienkārši?

Paredzami un neparedzami plūdi

Apdrošinājuma ņēmējiem jārēķinās ar vairākām iespējamajām problēmām. Pirmā no tām varētu būt, ja īpašums atrodas tā dēvētajās “applūstošajās teritorijās”.

Aizsargjoslu likumā applūstošā teritorija ir definēta kā “ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) publicētajiem datiem Latvijā ir uzskaitīti vairāk nekā 2000 kvadrātkilometri applūstošo platību, kas veido 3,4% no valsts teritorijas. Šajās teritorijās ietilpst gan lauksaimniecības zeme, gan apdzīvotas vietas, tātad arī apbūve – dzīvojamās mājas, ražošanas ēkas un noliktavas u. c. būves.

Apdrošinātāji šo informāciju ņem vērā un izmanto apdrošināšanas noteikumu izstrādē.

Formulējumi ir dažādi, piemēram, īpašuma applūšana netiks uzskatīta par apdrošināšanas gadījumu, ja plūdi šajā teritorijā ir bijuši paredzami.

Kā tika norādīts iepriekš, Latvijā ir apzinātas faktiski visas applūstošās teritorijas, proti, teritorijas, kurās plūdi ir paredzami. Savukārt apdrošinātāji apdrošina tikai pret tādu plūdu sekām, kas nav paredzami vai nav regulāri.

Piemēram, kāds no apdrošinātājiem norāda, ka “plūdi tiek uzskatīti par neparedzamiem, ja pēdējo 5 gadu laikā apdrošinātais īpašums nav bijis applūdināts”. Savukārt cita apdrošinātāja noteikumos plūdi un pali par paredzamiem tiek uzskatīti tad, ja tie apdrošinātā objekta atrašanās vietā notikuši biežāk nekā divas reizes pēdējos 20 gados. Tāpēc katram plūdos bojātā īpašuma saimniekam vispirms jāapzinās, vai viņa īpašums neatrodas applūstošajā teritorijā, un rūpīgi jāpārlasa apdrošināšanas līguma noteikumi attiecībā uz plūdu radīto zaudējumu apdrošināšanu. Protams, jāņem vērā arī apdrošināšanas objekts, respektīvi, vai tas ir tikai nekustamais īpašums vai arī tajā esošā iedzīve un cita kustamā manta un vai visa manta ir apdrošināta pret vieniem un tiem pašiem riskiem.

Izlasīt noteikumus, kas rakstīti ar “maziem burtiem”

Apdrošināšanas līguma likuma 8. pantā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Jāatzīst, ka apdrošināšanas līguma noteikumi reizēm ir visai apjomīgi, detalizēti un sarežģīti, jo ir uzskaitīts gan apdrošināto risku kopums, gan izņēmumi, kuros apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību tomēr nemaksā.

Vairumā gadījumu izņēmumi ir saprotami un loģiski, bet advokāta praksē nācies saskarties ar pilnīgi absurdiem izņēmumiem vai to interpretāciju. Piemēram, kāds apdrošinātājs atteicās izmaksāt atlīdzību automašīnas zādzības gadījumā tikai tāpēc, ka automašīnai nebija izieta tehniskā apskate.

Tikai pēc tiesvedības, kas ilga vairākus gadus, Augstākā tiesa secināja, ka starp tehniskās apskates neesamību un automašīnas zādzību nav cēloņsakarības.

Ne velti patērētāju tiesību aizstāvji un juristi iesaka – īpaši uzmanīgi ir jālasa tie līguma noteikumi, kas rakstīti ar “maziem burtiem” (ar to domājot dažādus papildu noteikumus, nosacījumus un izņēmumus).

Nākamā problēma varētu būt paziņojuma par apdrošināšanas gadījumu noformēšana un iesniegšana apdrošinātājam. Faktiski tā nebūtu uzskatāma par problēmu, jo ir rūpīgi jāizlasa apdrošināšanas līgums un jārīkojas atbilstoši līgumā noteiktajam. Paziņojums iesniedzams līgumā norādītajā termiņā, un apdrošinājuma ņēmējs nedrīkst nepamatoti vilcināties.

Problēma radīsies tad, ja paziņojuma iesniegšana būs novilcināta un tas neatbildīs apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām.

Ja kavējums būs neliels vai objektīvi pamatots (apdrošinātā slimība, prombūtne, interneta vai mobilo telefona sakaru pakalpojumu pārrāvums u. tml.), tad tas nevarētu izraisīt neatgriezeniskas, nelabvēlīgas sekas. Arī tad, ja apdrošināšanas līgums kopā ar citiem dokumentiem ir gājis bojā plūdos vai sabojāts glābšanas darbu laikā, tas ir viegli atrisināms – apdrošinātājiem mājaslapās ir publicēti visu veidu apdrošināšanas noteikumi, kā arī tos var saņemt, vēršoties pie apdrošinātāja un izskaidrojot situāciju.

Bez apdrošinātāja ziņas – tikai neatliekami pasākumi

Vēl viena problēma, kurai būtu jāvērš uzmanība pēc tam, kad saimnieks atgriežas applūdušajā īpašumā, – jāatceras, ka pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama apdrošinātā īpašuma pārvietošana, atjaunošana, bojājumu novēršana bez saskaņošanas ar apdrošinātāju. Vienlaikus ir atļauts veikt (un ir pat jāveic) neatliekamos pasākumus, kas novērš tālākus zaudējumus.

Piemēram, ūdens izsūknēšana no pagraba varētu tikt uzskatīta par neatliekamu pasākumu, lai ūdens neturpinātu bojāt ēkas pamatus.

Savukārt plūdos bojātā apkures katla tūlītēja nomaiņa ar jaunu, to nesaskaņojot ar apdrošinātāju, var netikt vērtēta kā neatliekams pasākums un pēc tam var radīt strīdu par to, vai nomainītais apkures katls bija bojāts, cik nopietni bija bojājumi, – vai tas bija jāmaina vai būtu pieticis ar remontu. Protams, tikai tad, ja apkures katls ir apdrošināts, taču par to tika minēts jau iepriekš – vienmēr ir svarīgi saprast, kas tieši ir apdrošināšanas objekts.

Būtiski šajā brīdī ir pareizi un precīzi fiksēt applūdušā īpašuma stāvokli.

Ideālā gadījumā tā būtu īpašuma apskate kopā ar apdrošinātāja pārstāvi vai zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš fiksētu īpašuma stāvokli, taču, ja tas uzreiz nav iespējams, īpašnieks var pats fiksēt īpašuma stāvokli ar foto vai video tehnikas palīdzību, piemēram, mobilo telefonu.

Attiecībā uz bojātu nekustamo īpašumu var nepietikt ar vizuālā stāvokļa fiksāciju, tāpēc būtu nepieciešams pieaicināt būvniecības speciālistu, kurš novērtētu būvei nodarīto bojājumu bīstamību (piemēram, izskaloti ēkas pamati) un aprēķinātu nodarīto bojājumu novēršanas izmaksas (sagatavotu tāmi).

Līdz ar to svarīgākais ieteikums plūdos bojātās mantas īpašniekiem ir rūpīgi iepazīties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem un precīzi tos izpildīt, piesakot apdrošināšanas gadījumu. Ja apdrošināšanas līguma noteikumos ir neskaidri vai pretrunīgi punkti, tos iespējams pārrunāt ar apdrošinātāja pārstāvjiem vai apdrošināšanas brokeriem, ja apdrošināšanas līgums slēgts ar brokera palīdzību.

Ja arī tad nav skaidrības par noteikumiem un pareizo rīcību, ir jāvēršas pie juristiem, kuri praktizē apdrošināšanas strīdos. Jāņem vērā, ka tieši apdrošināšanas gadījuma un bojātā īpašuma stāvokļa pareiza un savlaicīga fiksēšana, kā arī apdrošināšanas gadījuma laikus veikta, precīza un pareiza pieteikšana ir viens no būtiskākajiem juridiskajiem faktiem turpmākajās tiesiskajās attiecībās ar apdrošinātāju.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI