No 1. jūlija ir spēkā jaunie minimālo ienākumu apmēri, kas turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tiks pārskatīti katru gadu janvārī.
FOTO: Agnese Gulbe, LETA.
No 1. jūlija mainās mazāko ienākumu apmērs, kas valstī tiek garantēts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pašvaldības sociālo palīdzību. Līdz šim minimālo maksājumu apmērs tiesību aktos bija noteikts konkrētās summās. Turpmāk tas tiks noteikts procentos no statistikas rādītāja – vidējās ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu sliekšņi tiks pārskatīti katru gadu janvārī.
Minimālā maksājuma apmērs ir noteikts sociālās jomas likumu grozījumos. Tie ir:
Likumā “Par sociālo drošību” arī noteikts, ka līdz kārtējā gada 1. februārim Centrālās statistikas pārvalde (CSP) tīmekļvietnē publicē aktuālo ienākumu mediānu un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, tad minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami CSP mājaslapā.
Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no šī gada 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna, un tā ir 626,57 eiro. No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685,78 eiro. Tātad no nākamā gada 1. janvāra attiecīgi palielināsies arī minimālie pabalsti un minimālās pensijas.
Pabalsta vai cita maksājuma apmēram ir atšķirīgi procenti, kas noteikti attiecīgajā likumā. Piemēram, likumā “Par valsts pensijām”: “Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem eiro) no ienākumu mediānas, un tas ir:
1) bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no ienākumu mediānas;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma – 30% apmērā no ienākumu mediānas.”
Līdz ar to no 1. jūlija šīs pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai no 136 eiro palielināsies līdz 157 eiro, no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro. Tā kā jau ir zināma 2021. gada mediāna, var aprēķināt pabalsta apmēru 2024. gadā: bērnam līdz 7 gadu vecumam – 171 eiro, no 7 gadu vecuma – 206 eiro.
Lai veicinātu ienākumu nevienlīdzības mazināšanos arī turpmāk, ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – vismaz reizi trijos gados, uzsver Labklājības ministrija (LM).
Vienlaikus ar 2023. gada valsts budžetu tika pieņemti grozījumi sociālās drošības likumos, kuros būtiskākā izmaiņa – piesaistīt minimālo ienākumu sliekšņus valstī vidējiem mājsaimniecību ienākumiem. Piecu likumu pakete tika definēta kā minimālo ienākumu reforma. Tās nepieciešamību noteica gan Eiropas Savienības institūciju prasības nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, gan Satversmes tiesas spriedumi, kuros tiesa ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība.
Kā skaidrots likumu izmaiņu pamatojumā, Satversmes tiesas spriedumus caurvij šādi uzsvari:
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.–2026. gadam (ANM) daļā “Nevienlīdzības mazināšana” ir paredzēts minimālo ienākumu reformas atbalsts, tostarp pāreja no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; ikgadēju pārskatīšanas mehānismu, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā, skaidrots likuma “Par sociālo drošību” grozījumu anotācijā.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Ko nozīmē minimālo ienākumu mediāna, un kāpēc tā ir nepieciešama?
Veicot minimālo pabalstu un pensiju aprēķinus, ir nepieciešams sociālekonomiski pamatots rādītājs, pēc kura aprēķināt minimālos pabalstus un pensijas, lai nodrošinātu adekvātu izmaksājamo summu apmēru.
Situācijās, kad datu kopā ir atsevišķas ļoti lielas vai ļoti mazas vērtības – kā tas ir ar ienākumiem, kad ir ļoti zemi un ļoti augsti ienākumi –, vidējie rādītāji nesniedz objektīvu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem, tāpēc tā vietā izmanto mediānu. Mediāna ir matemātisks rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Tas nozīmē, ka mediāna ir šīs rādītāju rindas viduspunkts, izslēdzot lielākos un mazākos rādītājus. Minimālo ienākumu mediānas rādītājs tiek iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes veiktās mājsaimniecību aptaujas, kurā piedalās ap 6000 mājsaimniecību. Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami CSP mājaslapā.
Uz kuriem minimālajiem ienākumiem attiecas izmaiņas?
Izmaiņas attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kā arī uz garantēto minimālo ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Kā izpaudīsies minimālo ienākumu palielināšana?
Minimālo pensiju un pabalstu saņēmējiem ir noteikti atšķirīgi sliekšņi jeb procentuālais apmērs no minimālo ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25% apmērā no ienākuma mediānas (no š. g. 1. jūlija – 157 eiro), personām ar invaliditāti no bērnības – 30% apmērā no ienākumu mediānas (no š. g. 1. jūlija – 188 eiro). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1,4, bet I invaliditātes grupai 1,6.
Tabulu ar datiem par to, kādi turpmāk būs pensiju un pabalstu minimālie apmēri, var atrast LM tīmekļa vietnē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
Vai minimālo ienākumu sliekšņu apmēru izmaiņas skars arī pašvaldību sociālās palīdzības saņēmējus?
Jā, pašvaldību sociālās palīdzības ietvaros noteiktos minimālo ienākumu sliekšņus mājsaimniecībai aprēķinās, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībām – koeficientu 0,7. Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis būs 20% no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50% no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no minimālo ienākumu mediānas jeb 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Minētais GMI slieksnis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas formulā. GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai turpmāk piemēros dažādus koeficientus atkarībā no mājsaimniecības sastāva:
Koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam.
Jaunā kārtība nosaka arī to, ka valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām izdevumu segšanai 30% apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta apmēra.
Vai minimālo ienākumu apmēri mainīsies arī turpmāk?
Jā, minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīs katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo (jaunāko CSP mājaslapā publicēto) minimālo ienākumu mediānu.
Vienlaikus grozījumi paredz arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās. Tas darīts, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
LM norādījusi, ka tiks palielināts atbalsts arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu apmērus piesaistot minimālo ienākumu mediānai un nodrošinot to ikgadēju pārskatīšanu. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” arī stājas spēkā 1. jūlijā.
LV portāla skaidrojumi par minimālo ienākumu pārskatīšanu >>
