FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī, nosaka izmaiņas likumā. Paredzēti arī citi uzlabojumi vēlētāju ērtībām, piemēram, priekšvēlēšanu programmas audioformātā.
Saeima ceturtdien, 25. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas noteic: “Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.”
Ar šīm un citām izmaiņām likumā paredzēts uzlabot vēlētāju aktivitāti. Kārtējās EP vēlēšanas notiks 2024. gada pavasarī.
Grozījumi noteic, ka turpmāk EP vēlēšanās tiks izmantots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, tādējādi vēlētāji gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat kā Saeimas vēlēšanās, varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Līdz šim EP vēlēšanās varēja balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts.
Iespēju nobalsot jebkurā iecirknī nodrošina Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR), ar kura palīdzību notiek balsstiesību pārbaude.
Iepriekš, izbeidzoties sadarbībai ar komersantu, kurš līdz šim nodrošināja ar vēlēšanām saistīto informācijas tehnoloģiju pakalpojumus CVK, nebija skaidrs, kas nodrošinās reģistra darbību. Tādējādi bija apdraudēta likumā paredzētā iespēja EP vēlēšanas sarīkot bez vēlētāju piesaistes noteiktam iecirknim.
Tagad šī problēma ir atrisināta. ETVR darbību nākamgad gaidāmajās EP vēlēšanās nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu, turpmāk, kā iecerēts, aģentūrai pilnībā uzņemoties visu ar vēlēšanām saistīto digitālo risinājumu nodrošināšanu, LV portālam skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Komisijas vadītāja arī darīja zināmu: minētais atbalsts CVK darbības tehniskā nodrošinājuma jomā ļauj cerēt, ka nākamgad, kā to paredz pērn pieņemtais Vietējo pašvaldību referendumu likums, Latvijā būs iespējams nodrošināt pašvaldību referendumus, kuru norisei ir nepieciešams vēlētāju reģistrs.
Grozījumi paredz risinājumu arī gadījumiem, ja vēlēšanu laikā tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā. Šādās situācijās vēlēšanu komisija balsošanu nodrošinās ar reģistrācijas aploksni.
Grozījumi EP vēlēšanu likumā noteic: “Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, tad iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kurā vēlētājs, pēc vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai šī iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksta nav, tad vēlētājs var balsot. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksts ir, tad vēlētājam balsošanu atsaka.”
Ar grozījumiem EP vēlēšanu likumā arī noteikts pienākums CVK ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā mājaslapā publicēt partiju priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem ne tikai vizuāli, bet arī audioformātā.
Kā skaidro K. Saulīte, sagatavot vēlēšanu materiālus audioformātā būs sarakstu iesniedzēju uzdevums. CVK pienākums ir tikai nodrošināt šo materiālu pieejamību komisijas tīmekļa vietnē, tāpat kā jau līdz šim tiek nodrošināta to pieejamība vizuāla teksta veidā.
Vēlēšanu informatīvo materiālu sagatavošana audioformātā paredzēta, lai atvieglotu iespējas ar tiem iepazīties cilvēkiem, kuriem ir redzes problēmas.
Grozījumi arī paredz CVK pienākumu tās tīmekļa vietnē 19 dienas pirms vēlēšanu dienas nodrošināt informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.
Savukārt vēlētājiem, kuri fizisku trūkumu dēļ paši nespēj balsot vai parakstīties vēlētāju sarakstā, to varēs palīdzēt izdarīt attiecīgās vēlēšanu iecirkņu komisijas loceklis, paredz grozījumi. Komisijas loceklim pirms tam būs rakstiski jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Ar grozījumiem par vienu stundu saīsināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks, un turpmāk vēlēšanu dienā tie būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Savukārt, lai vēlētāji, kuri nevar nobalsot vēlēšanu dienā, to varētu ērti izdarīt citā laikā, mainīts arī iecirkņu darba laiks iepriekšējā balsošanā. Tie būs atvērti pirmdienā no pulksten 8.00 līdz 13.00, ceturtdienā no pulksten 16.00 līdz 20.00 un piektdienā no pulksten 13.00 līdz 18.00. Līdz šim iepriekšējā balsošanā iecirkņi noteiktas stundas strādāja trešdienā, ceturtdienā un piektdienā pirms vēlēšanu dienas sestdienā.
Tāpat grozījumi precizē kārtību, kādā tiek organizēta balsošana vēlētāja atrašanās vietā, tostarp ieslodzījuma vietās, kā arī noteic, ka balsošanai pa pastu varēs pieteikties, sākot ar 35. dienu pirms vēlēšanu dienas, līdzšinējo 42 dienu vietā. Pieteikties pasta balsošanai varēs Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
