FOTO: Zane Bitere, LETA
Ir rasti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi vēlēšanām nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu turpmākai uzturēšanai un attīstīšanai. Tomēr ne visiem ir skaidrs, kādas sistēmas tiek izmantotas un tiks lietotas vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanai, kāda ir to darbība un kā tās savā starpā saistītas.
Līdz šim nebija skaidrs, cik ilgā laikā izdosies sagatavot nākamgad gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) un citu – turpmāko – vēlēšanu, kā arī referendumu norisei nepieciešamos tehniskos risinājumus, kuru uzturēšanai līdz šim tika piesaistīts privāts komersants.
Vēl pagājušajā nedēļā atsevišķi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi cēla trauksmi par nespēju EP vēlēšanās nodrošināt likumā paredzēto iespēju nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, kā arī par 2025. gadā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norises apdraudējumu. Komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte šādas bažas noraida, vienlaikus uzsverot: visas informāciju tehnoloģijas (IT) sistēmas, ar kurām tiek īstenotas vēlēšanas un referendumi, savā starpā ir cieši saistītas, un tās kā valsts kritiskās infrastruktūras daļa ir jāattīsta kopā. “Ja skatāmies uz mūsu kaimiņu Igaunijas un Somijas piemēriem, šajās valstīs ir aģentūra, kas attīsta visas valsts IT sistēmas, līdz ar to vēlēšanu IT sistēmas ne tikai ir vienkopus, bet arī atrodas vienotā ekosistēmā ar visu pārējo,” pamato K. Saulīte.
Vēlēšanu vadības sistēma (VVS) paredzēta gan vēlēšanu komisiju locekļu, gan kandidātu darba atvieglošanai un uzlabošanai, tā ļauj sniegt pilnu uzskaiti par vēlēšanu norises gaitu un operatīvi publicēt vēlēšanu rezultātus.
Sistēma nodrošina atbalstu tādām vēlēšanu funkcijām kā kandidātu sarakstu iesniegšana, vēlēšanu zīmju maketēšana, drukāšana, to skenēšana un pazīšana, vēlēšanu gaitas protokolēšana, kā arī vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana.
Galvenās sistēmas priekšrocības, salīdzinot ar manuālo metodi, ir balsu skaitīšanai nepieciešamā laika samazināšana, uzskatāmība un precizitāte, vēlēšanas komisijas locekļu un citu VVS lietotāju darba atvieglošana un regulārāka un agrāka rezultātu publicēšana.
Papildus tam sistēma nodrošina skenēto zīmju centralizētu pieejamību, kas nozīmē efektīvu kontroli, balsu pārskaitīšanu un caurspīdīgumu.
Šobrīd izmantotajai VVS sākumā tika paredzēti četri moduļi, no kuriem CVK īpašumā ir divi:
Alternatīva VVS lietošanai ir manuāla balsu skaitīšana, kurā tiek nodrošināts četru acu princips ar diviem neatkarīgiem balsu skaitītājiem, kā arī procesu uzrauga novērotāji.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu specifikas dēļ šāda balsu skaitīšana vēl ir pieņemama, taču 2025. gada pašvaldību vēlēšanās tā būtiski ietekmētu pašu vēlēšanu gaitu un organizēšanu, jo vēlētāju aktivitāte parasti ir augstāka un vēlēšanu procesi – sarežģītāki.
Iespēju balsot jebkurā sev ērtā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārzemēs vēlētājiem nodrošina Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR).
Tas padara pieejamu elektronisko vēlētāju sarakstu visos vēlēšanu iecirkņos tiešsaistes režīmā, un, līdzīgi kā 14. Saeimas vēlēšanās, vēlētāji nav piesaistīti vienam iecirknim, kurš tiek noteikts pēc deklarētās dzīvesvietas.
ETVR pašlaik ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā, bet to savulaik izstrādāja un uzturēja privāts uzņēmums.
Ja ETVR nebūtu pieejams, tad cilvēki varētu balsot tikai vienā noteiktā iecirknī, bet vēlēšanu organizatoriem būtu jāapziņo visi balsstiesīgie iedzīvotāji, norādot viņu konkrēto vēlēšanu iecirkni.
Saskaņā ar EP vēlēšanu likumā pieņemtajām izmaiņām, kas stāsies spēkā 15. jūnijā, nākamgad gaidāmajās EP vēlēšanās tiks izmantots ETVR. Tas nozīmē, ka vēlētāji varēs balsot jebkurā iecirknī gan vēlēšanu dienā, gan iepriekšējā balsošanā.
Patlaban ETVR sistēmai ir izveidotas pašvaldību un Saeimas vēlēšanu vajadzībām paredzētas versijas, bet EP vēlēšanām paredzēta versija nav izstrādāta. ETVR darbību nākamgad gaidāmajās EP vēlēšanās nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) atbalstu.
Šī sistēma būs pilnībā jauns rīks, ar kuru nodrošināt balsošanu vietējo pašvaldību referendumos un pirmo reizi Latvijas vēsturē ieviest elektronisko balsošanu.
2024. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Vietējo pašvaldību referendumu likums. Tas pieņemts ar mērķi veicināt iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā pašvaldībās, paredzot tiesības ierosināt un rīkot vietvaru referendumus par pašvaldības attīstības stratēģiju, būvobjektu celtniecību un pašvaldības domes atlaišanu.
Likumā noteikts, ka iedzīvotājiem vispirms būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu, lai to rosinātu. Parakstīšanās iecerēta gan klātienē, gan elektroniski portālā www.latvija.lv. Lai to varētu īstenot, vajadzīgi labojumi portāla e-pakalpojumā, kas pārbaudītu iedzīvotāju balsstiesības, un parakstu vākšanas sistēmā.
Sākumā tika plānots, ka vietējo pašvaldību referendumus elektroniskā formātā iedzīvotāji un domes varēs sākt organizēt no minētā datuma, tomēr, lai to ieviestu likumā noteiktajā kārtībā un veiktu drošības ekspertu rekomendētās pārbaudes, CVK jau pērn novembrī brīdināja par sistēmas ieviešanas kavēšanos.
Patlaban tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu elektroniskās balsošanas iespēju pēc iespējas ātrāk. Taču nav izslēgts, ka sākumā tā notiks vienīgi klātienē vēlēšanu iecirkņos, skaidro K. Saulīte.
2015. gadā radītā parakstu vākšanas sistēma (PVS) sniedz iespēju vākt un apkopot parakstus par politisko partiju (un to apvienību) un biedrību iesniegtajiem likumprojektiem un Saeimas atsaukšanas ierosinājumiem.
Iedzīvotāji parakstīties var gan klātienē pašvaldības parakstīšanās vietās vai pie zvērināta notāra, gan elektroniski portālā www.latvija.lv.
PVS pilda trīs galvenās funkcijas:
Pēdējos trijos gados sistēma nav atjaunota, kas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē nepieciešams to modernizēt vai izstrādāt jaunu risinājumu.
Turpmāk, kā skaidro K. Saulīte, iecerēts, ka visu ar vēlēšanām saistīto digitālo risinājumu nodrošināšanu sadarbībā ar CVK pilnībā uzņemsies VRAA, kura ir vadošā iestāde e-pārvaldes ieviešanā. VRAA ieviesīs un uzturēs IT risinājumus, tostarp uzturēs un attīstīs valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.
