Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 19. marta līdz 4. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2023. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šajā gadā aptaujā saņemts vairāk nekā 31 tūkstotis balsu, un "Zvaigžņu putekļi" ieguva vairāk nekā 6700 balsu. Šīs monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece, ilustratore Līga Kitchen. Plastiskā veidojuma autore ir tēlniece Ligita Franckeviča.
Latvijas Banka šo kolekcijas monētu izlaida, lai monētu mākslā iemūžinātu viena no latviešu izcilākajiem dzejniekiem I. Ziedoņa radošo garu. Viņam 2023. gadā būtu apritējis 90 gadu. Monētas nosaukums un grafiskā dizaina risinājums vēsta par dzejnieku, kurš bija sapņotājs un iedvesmotājs, vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.
Māksliniece monētas grafiskajā dizainā attēlojusi vairākus tēlus. Ejoša cilvēka tēls simbolizē meklējumus pēc patiesības, jēgas un piederības. Savukārt zvaigznāja tēls parāda zemes un debesu savstarpējo saistību, akcentē cilvēka – kā zvaigznes putekļa – piederību Visumam. Koks ar visu tajā mītošo būtņu bagātību simbolizē dzīvelīgumu, kas tik ļoti sasaucas ar paša dzejnieka kūsājošo darbīgumu un tekstu raksturu. I. Ziedoņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.
Kopumā 2023. gadā tika izlaistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un vispārcilvēciskām vērtībām: "Zvaigžņu putekļi" (videostāsts); "Dziesma saviļņo" (videostāsts); "Latvijas basketbolam 100" (videostāsts); "Zelta zirgi" (videostāsts); "Gaismas staru vēdeklis" (videostāsts); "Rīgas modes" (videostāsts).
Monētas "Dziesma saviļņo", "Gaismas staru vēdeklis" un "Rīgas modes" vēl iespējams iegādāties tīmekļvietnē e-monetas.lv vai Latvijas Bankas kasēs klātienē.
Balsotāji varēja piedalīties 18 2023. gadā emitētu kolekcijas monētu izlozē. Laimētāju vārdi atrodami tīmekļvietnē https://www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/16907-latvijas-gada-moneta-2023-zvaigznu-putekli#balsotaju-izlozes-laimetaji, un Latvijas Banka par balvu saņemšanu sazināsies individuāli ar katru no viņiem.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 53 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". Šajā konkursā Latvijas monētas guvušas izcilus panākumus vairākkārt: 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin). Konkursā "Coin of the Year Awards" (COTY) Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Uzziņai
Par "Latvijas gada monētu 2022" tika atzīta sudraba monēta "Vilhelms Purvītis" (videostāsts), kurā atveidota viena no slavenākajām mākslinieka gleznām "Ziema", un šī kolekcijas monēta tika izlaista par godu V. Purvīša 150. dzimšanas dienai. Monētas "Vilhelms Purvītis" grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autore.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa" un "Veiksmes monēta".
