Piektdiena,
24. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Māris Baltiņš par valodas simbolisko funkciju un žargonisku runas stilu  3

LV portālam: BALTIŅŠ MĀRIS, Valsts valodas centra vadītājs

Inese Helmane,
LV portāls

10.02.2017

ĪSUMĀ

  • Jau kopš skolas gadiem mani līdztekus eksaktajiem priekšmetiem un bioloģijai interesējuši arī humanitārie, tostarp valodas, jautājumi.
  • Labu valodas izjūtu mēs katrs varam sev attīstīt pats, lasot labas grāmatas dzimtajā valodā.
  • Pārdomāta valodas politika mazā valstī nav un nedrīkst būt kampaņa vai īslaicīgs projekts, bet nepārprotama tiesiskās politikas sastāvdaļa.
  • Padomju laikā humanitārās nozares bija pārāk ideoloģiski iekrāsotas, lai gribētu ar tām saistīt savu darba mūžu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +10
-2



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +10 -2

Valsts valodas centra vadītājs Māris Baltiņš nedomā, ka kādreiz viņa vadītā institūcija kļūs lieka, jo pārdomāta valodas politika mazā valstī nav un nedrīkst būt kampaņa vai īslaicīgs projekts, bet nepārprotama tiesiskās politikas sastāvdaļa. Pats viņš ļoti labi pārzina četras svešvalodas un vērtē, ka daudzkārt publiskās personas tīši izmanto nevērīgu, sadzīvisku vai žargonisku runas stilu, ko paši runātāji mēdz attaisnot ar “demokrātisku atvērtību tautai”.

Kā gadījās, ka VVC vada mediķis, kurš beidzis augstskolu ar izcilību un kuram ir habilitētā medicīnas doktora grāds?

Jau kopš skolas gadiem mani līdztekus eksaktajiem priekšmetiem un bioloģijai interesējuši arī humanitārie, tostarp valodas, jautājumi, un tas nepazuda arī medicīnas studiju laikā. Jau 80. gadu vidū iesaistījos Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Medicīnas apakškomisijas darbā, kuru tolaik vadīja mans zinātniskais vadītājs profesors Ilmārs Lazovskis. Atmodas laikā piedalījos žurnāla "Latvijas Ārsts" tapšanā, kopš 90. gadu sākuma nācās daudz darboties ar latviešu medicīnas terminoloģijas izkopšanu, it īpaši tad, kad no klīniskās medicīnas pārgāju uz veselības teorētiskā priekšmeta – sabiedrības veselības – docēšanu. Šajā laikā līdztekus publikācijām par medicīnu tapa un joprojām top arī zinātniski raksti par valodniecību un zinātnes vēsturi. Kad 2004. gadā konkursa kārtībā kļuvu par Tulkošanas un terminoloģijas centra direktoru, līdztekus terminoloģijai dziļāk pievērsos arī tiesību aktu tulkošanas problēmām. Kopš 2004. gada ar īsu pārtraukumu esmu bijis Valsts valodas komisijas loceklis, aktīvi darbojos arī Terminoloģijas komisijā, kuru vadu kopš 2016. gada februāra. Kad krīzes laikā, 2009. gadā, Tulkošanas un terminoloģijas centrs tika pievienots Valsts valodas centram, konkursa rezultātā kļuvu par tā direktoru.

Kāds ir jūsu viedoklis par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nesen izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikumu amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā?

Nepārprotami noraidoša, jo šāds ieteikums ir pretrunā nostājai, ka sabiedrības integrācijai jānotiek uz latviešu valodas bāzes, un rada maldīgu iespaidu, ka krievu valodai Latvijā būtu kāds īpašs statuss, kaut gan no Valsts valodas likuma viedokļa visas citas valodas Latvijā (izņemot latviešu un lībiešu valodu) uzskatāmas par svešvalodām. Domāju, minētie padomdevēji tīši vai netīši aizmirsuši, ka valodai piemīt ne tikai instrumentālā un komunikatīvā funkcija, bet arī simboliskā funkcija, proti, tā apliecina īpašo statusu, kāds piemīt valsts valodai.

VVC dažādās Latvijas pilsētās un novados kopumā strādā 27 sabiedriskie palīgi. Vai kļūt par palīgu var jebkurš, kas vēlas?

Ne nu gluži jebkurš, jo ir noteikti daži kritēriji: persona sasniegusi vismaz 21 gada vecumu, tai ir augstākā izglītība un dzimtā valoda ir latviešu valoda (vai iegūts apliecinājums par latviešu valodas prasmi augstākajā – C2 – līmenī), bet šis loks ir visai plašs. Taču galvenais ir motivācija stiprināt valsts valodu un sniegt konsultācijas, kad tās lūdz, un dot padomus, kam tie nepieciešami. Svarīgi uzsvērt, ka pirms pārbaudījumiem visi pretendenti tiek izglītoti par Valsts valodas likuma būtību, valodas kultūras jautājumiem un saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem.

Kāds VVC praksē bijis visnopietnākais valsts valodas pārkāpums?

Negribētu izcelt kaut ko kā īpašu vai neīpašu, jo valsts valodas politikā sīkumu nav. Drīzāk prieks par to, ka pēdējos gados aizvien biežāk varam novērst pārkāpumus jau iepriekš, it īpaši gadījumos, kad tie rodas nezināšanas dēļ. Mēs labprāt sniedzam padomus, kā rīkoties, lai likuma prasības ievērotu.

Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis VVC vadītāja amatā, lepojaties?

Nekādā ziņā negribētu izcelt kaut ko vienu, bet jūtos gandarīts, ka pēdējos gados esam spējuši palielināt valsts valodas vecāko inspektoru skaitu, nodrošināt viņus ar labām darba telpām arī ārpus Rīgas un stiprināt Valodas kontroles departamenta juridisko kapacitāti, piesaistot kvalificētus un motivētus darbiniekus.

Cik labi latviešu valodu šobrīd pārzina dažāda ranga politiķi?

Domāju, ka visos laikos bijuši cilvēki, kas valodu lietojuši veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Labu valodas izjūtu mēs katrs varam sev attīstīt pats, lasot labas grāmatas dzimtajā valodā. Tomēr jūtams, ka daudzkārt publiskajām personām nav pietiekamas vēlmes padomāt par savu izteiksmes veidu, turklāt dažkārt tīši gribas izmantot nevērīgu, sadzīvisku vai žargonisku runas stilu, ko paši runātāji mēdz attaisnot ar "demokrātisku atvērtību tautai". Te nu daudzi žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu komentētāji rāda visai nelāgus piemērus.

Esmu bijusi vairākās ārvalstu investoru rīkotās konferencēs, kurās Latvijas ierēdņi uzstājas angliski, lai gan ir nodrošināts tulkojums. Strikti vēršamies pret krievu valodas nepamatotu lietošanu, bet kāda ir situācija ar vēlmi pārangliskoties?

Atkal jāatgriežas pie valsts valodas simboliskās nozīmes. Ir skaidri jānošķir gadījums, kad starptautiska tikšanās un visi ziņojumi tās laikā jau sākotnēji plānoti svešvalodās, no tādiem pasākumiem, kuros vairāku valodu paralēls lietojums, it īpaši no valsts amatpersonu mutes, būtu loģisks un pašsaprotams. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka no Valsts valodas likuma viedokļa jebkuras svešvalodas nemotivēts lietojums valsts valodas vietā ir pārkāpums, lai kurā virzienā tas būtu. Neatbilst patiesībai apgalvojums, ka vēršamies tikai vai galvenokārt pret krievu valodu. Mēs kā iestāde vispār neesam un nevaram būt "pret" kādu valodu, mūsu misija ir iestāties "par" latviešu valodu un tās lietotāju lingvistiskajām cilvēktiesībām.

VVC datubāzē apkopo arī  jaunradītos terminus. Kādi ir jaunākie un populārākie no tiem?

Terminu ir daudz, bet VVC funkcijas vairāk saistītas ar tiesību aktos lietoto terminoloģiju, par kuru sniedzam konsultācijas arī Eiropas Savienības iestāžu latviešu valodas tulkotājiem. Spilgts piemērs likās grūtības ar terminu "biopharming", kuru iespējams pareizi atveidot, tikai pareizi izprotot jēdzienisko pusi. Pēc diskusijām nācām pie secinājuma, ka vislabākais tā ekvivalents latviski būtu "farmaceitiskā biolauksaimniecība".

Vai varētu izveidoties situācija, ka Valsts valodas likuma normas visi tik labi ievēro, ka VVC vairs kā atsevišķa institūcija nav vajadzīga?

Katra likuma iedzīvināšanai un tā ievērošanas kontrolei nepieciešama atbildīgā institūcija. Tas tikpat labi attiecas uz valodas politiku kā uz jebkuru citu jomu. Pārdomāta valodas politika mazā valstī nav un nedrīkst būt kampaņa vai īslaicīgs projekts, bet nepārprotama tiesiskās politikas sastāvdaļa. Tādēļ domāt, ka kaut kad šāda institūcija kļūs lieka, ir aplam. Cits jautājums – ar laiku var mainīties darbības prioritātes un palielināties preventīvās darbības īpatsvars, uz ko mēs arī tiecamies.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Man bijusi laime savā mūžā tikties ar daudziem erudītiem un daudzpusīgiem cilvēkiem. Joprojām esmu ļoti pateicīgs saviem vecākiem, kuri mani mudināja virzīt savas intereses iespējami plaši un daudzpusīgi. Tēvs, būdams ekonomists ar pamatdarbību statistikas laukā, man allaž bijis paraugs ar savu plašo redzesloku vēsturē, literatūrā, tiesību jautājumos, ar savu mīlestību uz opermūziku un apbrīnojamo atmiņu, no kuras kaut ko esmu arī pārmantojis. Tāpat man bijusi iespēja sarunāties ar daudziem izciliem ārstiem un zinātniekiem. Tā ir tā bagāža, kas veido mūsu attieksmi pret dzīvi un vērtību sistēmu.

Ļoti labi pārzināt četras svešvalodas –  franču, angļu, krievu un vācu. Ja valodu nelieto, tā aizmirstas. Kā izdodas uzturēt labas svešvalodu zināšanas?

Šad un tad cenšos kaut ko palasīt katrā no tām, tiesa, biežāk populārus apcerējumus par vēsturi, esmu mēģinājis lasīt arī daiļliteratūru, bet tas mani īpaši nesaista.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Plāni bijuši dažādi, bet apzinātā vecumā, kad nonācu līdz reālai profesijas izvēlei, sapratu, ka padomju laikā humanitārās nozares ir pārāk ideoloģiski iekrāsotas, lai gribētu ar tām saistīt savu darba mūžu. Tad nu palika medicīna kā profesija, bet vēsture, valodniecība un literatūra kā papildu interešu lauks. Tagad gan šīs proporcijas mainījušās.

Foto: no M. Baltiņa personīgā arhīva
Vasara Kuršu kāpās.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Daudz laika pavadu ar ģimeni un mazbērniem, regulāri un daudz lasu. Mums ar sievu ir daudz kopīgu interešu, tādēļ, kad vien iespējams, labprāt pārspriežam medicīnas aktualitātes un vēl dažādus citus jautājumus. Labprāt ceļojam pa Latviju, atklājot aizvien neiepazītas, skaistas un neparastas vietas, piemēram, jaunas purva takas. Ārvalstīs noteikti līdztekus klasiskajiem apskates objektiem un lielajiem muzejiem allaž cenšos apmeklēt arī botāniskos un zooloģiskos dārzus.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Tādu īpaši neesmu izvēlējies.

 


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +10
-2

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
Ar vēlmi un gatavību mācīties 
Viedokļi/Personība  24.11.2017
“Papīra formas” notāri ir drīza pagātne. Top “digitālais notārs” 1
Viedokļi/Personība  03.11.2017
Zāļu reģistrētājs, kas uz darbu brauc ar riteni 
Viedokļi/Personība  16.06.2017
Augstākais ierēdnis ekonomikā 
Viedokļi/Personība  09.06.2017
Septiņas reizes Saeimas ievēlēts 1
Viedokļi/Personība  02.06.2017
Izglītības profesionāle, kura uzdrīkstas riskēt 1
Viedokļi/Personība  26.05.2017
Kā arhitekte zīmē VID vīziju 3
Viedokļi/Personība  19.05.2017
Darbs sociālās apdrošināšanas sistēmā neļauj ieslīgt rutīnā 
Viedokļi/Personība  12.05.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti