VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. janvārī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Tava drošība
6
6

Daiga Avdejanova: Par datu aizsardzību, izaicinājumiem un komforta zonu

LV portālam: DAIGA AVDEJANOVA, Datu valsts inspekcijas direktore
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daiga Avdejanova: Ilgstoši strādājot valsts pārvaldē, mana atziņa ir, ka profesionalitāte un kompetence vienmēr tiek augstu novērtēta, bet ne visos gadījumos tā ir pamats karjeras izaugsmei.

FOTO: no Valsts kancelejas arhīva

Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova, kura valsts pārvaldē nostrādājusi vairāk nekā 20 gadus, nepiekrīt, ka ierēdņu aparāts ir pārlieku birokratizējies un izveidojies par sava veida daudzgalvainu hidru. Viņasprāt, Valsts kancelejas izveidotajai darba grupai, kas veica funkciju auditus, izvērtējums būtu jāturpina. D. Avdejanovas karjera valsts pārvaldē attīstījusies veiksmīgi - jau vairāk nekā 16 gadus viņa ir dažādu komandu vadītāja, taču tādēļ nācies arī izkāpt no komforta zonas un pieņemt jaunus izaicinājumus.
īsumā
  • Juridisko personu informētības līmenis datu aizsardzības jomā un datu drošības ievērošanas jomā nav pietiekams.
  • Ir iespējams optimizēt vairākas valsts pārvaldes funkcijas, un viens no instrumentiem bija Valsts kancelejas izveidotā darba grupa, kas veica funkciju auditus.
  • Viens lēmums manā personības izaugsmē ir ļoti svarīgs: kad pieņēmu izaicinājumu izkāpt no komforta zonas un pēc 10 gadu darba VID - zināmā vidē, finanšu sistēmā - pāriet uz nezināmu vidi Tieslietu ministrijā.
  • Esmu absolvējusi Banku augstskolu, tā man ir piederīga un svarīga izglītības iestāde.
  • Jau vairāk nekā 16 gadus esmu dažādu komandu vadītāja.

Cik vērīgi cilvēki Latvijā izturas pret datu aizsardzību – gan juridiskās, gan privātpersonas?

Ar katru gadu privātpersonas arvien vairāk apzinās savu datu aizsardzības nozīmi un sekas, kas var iestāties, ja pret to nevērīgi izturēsies. Ikvienam ir tiesības uz savu datu aizsardzību! Datu valsts inspekcijai kā uzraugošai institūcijai vairāk uzmanības un laika jāvelta juridiskām personām, kas apstrādā – saņem, uzglabā, izsniedz utt. – privātpersonu datus. Uzskatu, ka juridisko personu informētības līmenis datu aizsardzības jomā un datu drošības ievērošanas jomā nav pietiekams.

Kā es varu uzzināt, kādi dati par mani tiek uzkrāti un kur?

Šādas tiesības – uzzināt, kādi dati ir uzkrāti par konkrētu cilvēku, – ir noteiktas Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15. pantā. Datu subjekts var vērsties ar iesniegumu pie konkrēta pārziņa – fiziskās vai juridiskās personas, valsts vai pašvaldības institūcijas, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

Kad dienasgaismu ieraudzīs jaunais Datu aizsardzības likumprojekts?

Datu aizsardzības likumprojekts ir izstrādāts, bet dienasgaismu tas redzēs 2017. gada jūnijā.

Vecākiem būs jādod piekrišana, lai viņa bērns varētu reģistrēties sociālajos tīklos. Turklāt Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis, no kura būs nepieciešama atļauja. Vai saviem bērniem atļaujat brīvi darboties sociālajos tīklos?

Man nav iemesla neuzticēties bērniem, tāpēc katru viņu veikto darbību virtuālajā vidē nekontrolēju. Mana meita ir aktīva sociālo tīklu lietotāja, bet dēls vēl ne. Esmu pārrunājusi ar bērniem galvenās lietas, lai, lietojot sociālos tīklus, neradītu ne sev, ne apkārtējiem problēmas. Ceru, ka viņi noteikumus ievēro un ņem vērā manus ierosinājumus.

Valsts pārvaldē strādājat 22 gadus. Vai piekrītat apgalvojumam, ka tā ir birokratizējusies, izveidojusies par sava veida daudzgalvainu hidru?

Šādam apgalvojumam gan nevaru piekrist. Divdesmit divu gadu garumā valsts pārvalde ir attīstījusies un izmantojusi gan pasaules, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un zināšanas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, sakārtotu procesus, ieviestu jaunas tehnoloģijas. Atceros, kad 1996. gadā sāku darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), visā VID nodaļā bija tikai viens dators, bet kādas tehnoloģijas šodien ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā! Tās, protams, paplašina nodokļu administrēšanas iespējas. Nerunāsim nemaz par policijas darbu – izmantoja rakstāmmašīnas! Manuālais darbs ir samazinājies, un mēs savus resursus varam izmantot efektīvāk. Nenoliedzami, arī pašreiz ir iespējams optimizēt vairākas valsts pārvaldes funkcijas, un viens no instrumentiem bija Valsts kancelejas izveidotā darba grupa, kas veica funkciju auditus. Domāju, ka šīs valsts aktivitātes būtu jāturpina.    

Karjeras iespējas valsts pārvaldē – tās pārsvarā jāsaista ar politisko piederību vai ar profesionalitāti?

Ilgstoši strādājot valsts pārvaldē, mana atziņa ir, ka profesionalitāte un kompetence vienmēr tiek augstu novērtēta, bet ne visos gadījumos tā ir pamats karjeras izaugsmei. Karjeras iespējas ir atkarīgas ne tikai no zināšanām konkrētajā jomā, bet arī no cilvēka personiskajām īpašībām, piemēram, spējas uzņemties atbildību, pieņemt nepopulārus lēmumus, aktīvi risināt sarežģītas situācijas un drosmes. Ja valsts pārvaldē noteicošais faktors karjerā būtu politiskā piederība, Latvija nebūtu veiksmīgi attīstījusies un saglabājusi savu identitāti.

Valsts pārvaldē galvenokārt strādā darbinieki, kas ne tiešā, ne netiešā veidā nav saistīti ar politiskajiem spēkiem. 

Ar kuru savu pieņemto lēmumu patiesi lepojaties?

Grūti izdalīt vienu lēmumu – esmu pārliecināta, ka esmu pieņēmusi daudz svarīgu lēmumu, ar kuriem varu lepoties. Tomēr viens manā personības izaugsmē ir ļoti svarīgs: kad pieņēmu izaicinājumu izkāpt no komforta zonas un pēc 10 gadu darba VID – zināmā vidē, finanšu sistēmā – pāriet uz nezināmu vidi Tieslietu ministrijā un finansistam-ekonomistam strādāt kopā ar tik daudziem zinošiem juristiem un vadīt tik nozīmīgu struktūrvienību kā Iekšējā audita departaments. Tagad atskatoties, varu teikt, lēmums bija pareizs un drosmīgs. 

Kādu laiku bijāt arī vieslektore Banku augstskolā, kur pasniedzāt kursu "Iekšējais audits". Kāpēc jums interesē darbs ar jauniešiem?

Esmu absolvējusi Banku augstskolu, tā man ir piederīga un svarīga izglītības iestāde. Būt par vieslektori savā bijušajā mācību iestādē – tas bija viens no maniem dzīves izaicinājumiem, ko pieņēmu. Apsverot šo iespēju, domāju: kurš tad cits, ja ne es, kas valsts pārvaldē iekšējā audita pienākumus ir veicis astoņus gadus, varētu jauniešiem nodot iegūtās zināšanas un šo unikālo pieredzi, ko ieguvu gan VID, gan Tieslietu ministrijā? Jaunieši ir mūsu nākotne, un viņos ir jāiegulda, jārada pārliecība, ka tikai no mums pašiem ir viss atkarīgs un tieši mēs veidojam valsts pārvaldi, nevis kāda tante vai onkulis no citām zemēm! Mēs spējam radīt vienreizējas lietas – Latvija pēdējos gados ir starp 10 topa valstīm, kurās ir ātrākais internets pasaulē, utt. – un ietekmēt notiekošos procesus valstī. Turklāt jaunieši atklāja arī man daudz interesantu lietu.       

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Sapņoju kļūt par skolotāju vai ārstu. Atmiņas par skolu ir spilgtas. Man ir veicies, jo manas skolotājas bija vislabākās. Algebras un ģeometrijas skolotāja iemācīja neapstāties pie sasniegtā, virzīties uz augstākiem mērķiem. Jāatzīst, šobrīd skolotājas misiju pildu gan darbā, gan mājās un tiešā veidā pildīju, lasot lekcijas Banku augstskolā. Jāteic, ka sapnis ir īstenots!

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Profesionālajā jomā ir daudz cilvēku, kam teikt paldies un kas iedvesmoja, bet minēšu tikai divus. Juris Karpus ir cilvēks, kas nepakļāvās jaunas meitenes centieniem palikt nodokļu auditora un vienlaikus ekonomista amatā un, par spīti manām trīs dienas  birdinātajām asarām, teica: "Bet tu izmēģini, un tad mēs pēc diviem mēnešiem aprunāsimies!" Pēc diviem mēnešiem un tā jau vairāk nekā 16 gadus esmu dažādu komandu vadītāja.

Mārtiņš Bičevskis ir personība, kuru joprojām apbrīnoju kā spēcīgu vadītāju un kas man deva uzticības mandātu Tieslietu ministrijā, kā arī ticību saviem spēkiem, zināšanām un prasmēm. Protams, arī citas spilgtas personas manā profesionālajā dzīvē ir bijušas, kas iedvesmoja karjeras izaugsmei.

Tomēr mans būtiskākais atbalsts, dzīves pamats un spēka avots ir un paliek mana mamma un ģimene. Kad tavā dzīvē ienāk maza un smaidīga sejiņa, tu pats pārvērties un vērtības, kas līdz šim bija svarīgas, vairs nešķiet nozīmīgas! Tie ir tie dzīves notikumi un mirkļi, kas paceļ tevi 5 centimetrus virs zemes un visvairāk ietekmē tavu personību. Es neesmu izņēmums.    

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Tā noteikti būtu saistīta ar mākslu vai kultūru, ja laika ratu varētu pagriezt 10 gadu atpakaļ. Iespējams, kļūtu par aktrisi. Ja nopietni, tad Latvijas vidē reālākās izredzes man būtu kļūt par prokurori vai izmeklētāju. Būšu reāliste. 

Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Bērnībā gan dejoju sporta dejas, gan estrādes un tautu dejas, gan dziedāju korī. Šobrīd to visu turpina darīt mani bērni, un es tam visam dzīvoju līdzi un lepojos ar viņu sniegumu. Brīvajā laikā mums ar bērniem patīk ceļot – apskatīt gan tuvas, gan tālas vietas un valstis. Tas paplašina redzesloku, un esam šo laiku kopā ar bērniem. Viņi redz gan to, kā organizējam ceļojumus, gan to, kādas ķibeles var gadīties svešā valstī un kā tās atrisināt. Tā ir viņu dzīves pieredze, ko neviens viņiem nevar atņemt. Katru gadu izbrīvējam laiku, lai apskatītu un iepazītu kādu Latvijas novadu. Vasarā saulriets Baltijas jūras krastā, Saulkrastos, ir laiks, kad esi brīvs no amata pienākumiem un sabiedrības uzspiestiem standartiem. Vakara peldes atbrīvo no raizēm, ikdienas stresa un atjauno enerģiju. 

Kāds ir jūsu dzīves moto?

No jebkuras bezizejas situācijas VIENMĒR ir vismaz viena izeja!


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI