Augsti godātie mediju pārstāvji!
Šodien man ir tas gods uzņemt šeit, Rīgā – tikko atjaunotajā Rīgas pilī – ASV viceprezidentu Džo Baidena kungu un manus Baltijas kolēģus – Grībauskaites kundzi un Ilvesa kungu. ASV viceprezidenta vizīte notiek Baltijas valstīm patiešām nozīmīgā laikā. Tikai pirms pusotra mēneša noslēdzās NATO samits Varšavā, kurā pieņemts mums vēsturiski svarīgs lēmums – sabiedroto klātbūtnes stiprināšana Baltijas valstīs un Polijā. Tā ir daļa no Alianses stiprinātas kolektīvās aizsardzības un atturēšanas politikas, atbildot uz drošības izaicinājumiem pie NATO robežām. Esam pateicīgi par visu sabiedroto valstu solidaritāti un vienotību šī lēmuma pieņemšanā.
Viens no šodienas tikšanās mērķiem bija pārrunāt drošības situāciju mūsu reģionā un NATO Varšavas samita lēmumu tālāku īstenošanu.
ASV viceprezidenta vizīte notiek arī Baltijas valstīm zīmīgā datumā – 23. augustā. Šī ir diena, kuras notikumi – ietekmes sfēru sadalīšana Eiropā 1940. gadā noveda pie Baltijas valstu okupācijas.
1939. gada 23. augusts un tam sekojošie notikumi mums skaidri parāda, ka Baltijas valstu drošība jāuztver kā viens veselums, un tā ir cieši saistīta ar globālajiem drošības izaicinājumiem.
Savukārt pirms 27 gadiem – 1989. gada 23. augustā – trīs Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai veidotu unikālu Baltijas ceļu un apliecinātu savu uzticību brīvības, cilvēktiesību un demokrātijas vērtībām.
Mācoties no pagājušā gadsimta vēstures, Latvija, Igaunija un Lietuva kopš neatkarības atgūšanas ir stiprinājušas savstarpējo sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos. Jau vairāk nekā 10 gadus Latvija un Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, un sniedz savu ieguldījumu Eiroatlantiskās telpas drošībā. ASV ir un paliek mūsu stratēģiskais partneris drošības un aizsardzības jomā gan divpusējā, gan NATO sadarbībā.
Dalība NATO ir privilēģija un vienlaikus atbildība. Gribu uzsvērt, ka vizīte ir lieliska iespēja ASV pusei pārliecināties par Baltijas valstu nopietno attieksmi gan pret savām saistībām NATO, gan arī savu drošību. Jau šobrīd Latvija ir būtiski palielinājusi valsts budžeta finansējumu aizsardzībai, un esam apņēmušies līdz 2018. gadam sasniegt aizsardzības budžetu 2 % apmērā no IKP. No Latvijas puses tikšanās laikā uzsvēru mūsu valsts apņemšanos pilnībā nodrošināt visas uzņemošās valsts saistības sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā.
Diemžēl Eiroatlantiskā kopiena šodien saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Tas parāda, ka mums par savu drošību jādomā nepārtraukti, un šo darbu nekad nevar uzskatīt par pabeigtu.
Krievija ir pārkāpusi kārtību, kas balstīta uz starptautiski saistošiem noteikumiem, un turpina to neievērot. Krima joprojām ir nelikumīgi anektēta, un Austrumukrainas destabilizācija ir satraucošs pierādījums tam, ka Krievija atkal vēlas redzēt Eiropu, kas sadalīta ietekmes sfērās.
Mēs redzam arī vardarbīga ekstrēmisma strauju pieaugumu Dienvidos. Tā sauktā Islāma valsts rada draudus ne tikai plašam Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionam, bet arī alianses valstīm.
Ņemot vērā šos izaicinājumus, NATO Varšavas samita uzsvaram uz atturēšanu un kolektīvo aizsardzību ir nepārvērtējama nozīme.
ASV loma Baltijas valstu un Eiropas drošībā ir neaizstājama. Šodien izteicu Baidena kungam manu pateicību gan par viņa personisko ieguldījumu Baltijas valstu uzņemšanai NATO, savulaik strādājot ASV senatora amatā, gan kopumā par ASV nemainīgo atbalstu Baltijas valstu drošības stiprināšanā. ASV karavīru un militārās tehnikas klātbūtnei Baltijas valstīs ir ārkārtīgi svarīga simboliska un praktiska nozīme. ASV karavīru klātbūtne Latvijā, divpusējā sadarbība un militārās mācības uzlabo ASV un Latvijas karavīru savstarpējās sadarbības spējas. Tā mēs stiprinām gan individuālo, gan kolektīvo aizsardzību visā NATO teritorijā un it īpaši Baltijas reģionā.
Diemžēl apdraudējumi kļūst gan plašāki, gan daudzveidīgāki. NATO samitā tika pieņemts svarīgs lēmums piemērot 5. pantu hibrīdā apdraudējuma gadījumā. Tāpat kibertelpa tika atzīta par drošības telpas sastāvdaļu.
Esmu gandarīts par ASV gatavību padziļināt sadarbību ar Baltijas valstīm plašākā drošības izpratnē, ietverot zemes, gaisa un jūras telpas aizsardzību, robežu drošību, kiberdrošību, enerģētisko drošību un noturību pret dažādiem apdraudējumiem un stiprinot mūsu institūciju gatavību koordinētai un efektīvai rīcībai šajās jomās gan nacionālā, gan reģionālā līmenī.
Tikšanās laikā ar ASV viceprezidentu pārrunājām arī projektu Nord Stream II un tā ietekmi uz reģionu un mūsu partneriem. Mūsuprāt šis projekts neatbilst ES Enerģētikas Savienības mērķiem un negatīvi ietekmē Eiropas Enerģētikas Kopienas dalībvalstis, īpaši Ukrainu.
Jautājumā par divpusējām valstu attiecībām gribu uzsvērt, ka sadarbība starp Latviju un ASV nav tikai sadarbība drošības jomā. Latvijā strādā veiksmīgi Amerikas Savienoto Valstu uzņēmēji, kuri saglabājuši uzticību Latvijai un ir paplašinājuši uzņēmējdarbību, neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskām un ģeopolitiskām pārmaiņām. Esmu pārliecināts, ka Latvijā un Baltijas valstīs nākotnē būs arvien vairāk ASV uzņēmēju un mūsu ekonomiskās saites kļūs arvien ciešākas.
Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka ASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte Latvijā atkārtoti apstiprina pastāvošo stratēģisko aliansi starp Baltijas valstīm un ASV. Atbildot uz arvien neparedzamāko globālo drošības situāciju, mēs kopīgi paužam apņēmību padziļināt mūsu sadarbību, lai stiprinātu mūsu reģiona drošību un stabilitāti.
