viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kā noskaidrot patieso labuma guvēju  3


Inese Helmane,
LV portāls

25.01.2018

ĪSUMĀ

  • Tām juridiskajām personām, kuras pārejas periodā līdz šā gada 1. martam jau ir reģistrētas UR un kurām patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, speciāli uz UR nav jānāk.
  • Tā ir valdes atbildība – secināt, kura persona uzskatāma par patieso labuma guvēju, vai arī atzīt, ka to noskaidrot nav iespējams.
  • Komercsabiedrībās dalībnieks "uz papīra" arī ir faktiskais īpašnieks, ja vien dalībnieks faktiski nerīkojas citas personas labā.
  • Pēc šā gada 1. aprīļa ziņas no UR par patiesajiem labuma guvējiem saņems kredītiestādes, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi likuma subjekti, kuriem klientu izpētes gaitā jāvērtē informācija par juridisko personu – patieso labuma guvēju.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +5
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -0

Līdz ar spēkā stājušos normu, kas paredz, ka visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj patiesie labuma guvēji – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai kontrolētāji, ir radies daudz neskaidrību. Uzņēmumu reģistrs LV portālam skaidro likuma regulējumu attiecībā uz ziņu par patiesajiem labuma guvējiem iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.

Pērn 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas nosaka, ka no 1. decembra visām Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajām juridiskajām personām, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus, ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tas jādara arī visām jaunreģistrētajām juridiskajām personām, skaidro UR Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece Laima Letiņa.

Pilns subjektu saraksts, uz ko prasība attiecināma, – SIA, AS, biedrībām, reliģiskajām organizācijām u. c. juridiskajām personām – pieejams šeit.

Šo grozījumu mērķis, kā jau LV portāls skaidroja publikācijā "Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji", ir ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu PLG, vairojot uzticamību to veiktajiem darījumiem.

Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas PLG ir fiziska persona, kurai:

  • juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai  balsstiesīgajām  akcijām vai
  • kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Jāņem vērā, ka katras juridiskās personas situācija ir individuāla un PLG noskaidrojams atbilstoši reālajai situācijai, izvērtējot, kura fiziskā persona/fiziskās personas faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.

Biedrības un politiskās partijas

Līdz šim ziņas par PLG bija jāiesniedz ļoti šauram juridisko personu lokam – komercsabiedrībām, kuru dalībnieki ar vismaz 25% līdzdalību nebija fiziskās personas un kuras nebija dibinātas saskaņā ar Eiropas Savienības  (ES) dalībvalstu likumiem.

Tām juridiskajām personām, kuras pārejas periodā līdz šā gada 1. martam jau ir reģistrētas UR un kurām noskaidrot PLG nav iespējams, speciāli uz UR nav jānāk. Kā piemēru L. Letiņa min biedrības, to apvienības, arodbiedrības, arodbiedrību apvienības, arodbiedrību patstāvīgās vienības, politiskās partijas un to apvienības, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un citu personu, kas būtu uzskatāmas par PLG, nav.

Vienlaikus, ja PLG juridiskajai personai nav iesniedzis informāciju par sevi, pastāvot saprātīgam pamatam uzskatīt, ka juridiskajai personai ir PLG, tā ir valdes atbildība – secināt, kura persona uzskatāma par PLG, vai arī atzīt, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

1. piemērs. Dzīvokļu īpašnieku biedrība, 23 biedri – fiziskās personas. Biedri īsteno tiesības tikai kā biedrības biedri, nav vienošanos, kuru rezultātā atsevišķas fiziskas personas kontrolētu biedrību. Pilnsapulcē ievēlētā valde rīkojas tikai kā biedrības valde. Šajā gadījumā PLG nebūs iespējams noskaidrot.

2. piemērs. Biedrībās PLG varētu būt arī valdes loceklis, piemēram,  ja biedrība – tās biedri – praksē savas biedru tiesības nerealizē, bet valdes loceklis faktiski kontrolē attiecīgo biedrību tiktāl, cik atļauj valdei piešķirtās tiesības.

Šobrīd neskaidra ir situācija, ko atzīt par PLG gadījumā, ja biedrības biedri ir divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un to biedru skaits ir neliels. "Ņemot vērā, ka SIA vairumā gadījumu PLG ir iespējams noskaidrot,  jāsaprot, kā šādos gadījumos nosacījums atklāt PLG attiecināms uz biedrību," saka L. Letiņa.

UR atzīst, ka patlaban ne visās situācijās ir skaidrs, kā nosakāms PLG, tāpēc kopā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju top papildu skaidrojumi.

Kam ziņas par PLG nav jāsniedz

Ņemot vērā publiskas personas definīciju Valsts pārvaldes iekārtas likumā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Savukārt kooperatīvajām sabiedrībām pārsvarā gadījumu biedru skaits ir ļoti liels. Pēc biedru struktūras, līdzdalības apmēra ietekmes, visticamāk, PLG varētu nebūt iespējams noskaidrot, taču katrs gadījums vērtējams individuāli, norāda UR pārstāve.

"Patiesā labuma guvēja definīcijas jēga nav atklāt personu, kura ir tiesīga pārstāvēt juridisko personu, bet gan fizisko personu, kura ir faktiskais juridiskās personas īpašnieks vai kura to kontrolē."

Regulējums attiecībā uz PLG individuālajos uzņēmumos, zemnieku un zvejnieku saimniecībās ir salīdzinoši skaidrs. Ja īpašnieks, kas reģistrēts UR, ir PLG, atsevišķi informācija nav jāsniedz. Tas jādara tikai tad, ja īpašnieku faktiski kontrolē cita fiziskā persona. Ņemot vērā, ka, reģistrējot individuālo (ģimenes) uzņēmumu, patlaban no ģimenes tiek izvirzīts viens attiecīgās ģimenes pārstāvis, katrā individuālā gadījumā ir vērtējams, vai PLG ir pārstāvis vai visi ģimenes locekļi. Ja visi, tad tie kā PLG arī būtu jāreģistrē, skaidro L. Letiņa.

Nodibinājumi

Nodibinājumos vērtējams, vai  PLG ir dibinātājs, valdes loceklis vai labuma saņēmējs. Var būt situācijas, kurās PLG noskaidrot nav iespējams. Ja reģistrētā nodibinājumā PLG ir valdes loceklis, atsevišķs pieteikums PLG reģistrācijai UR nav jāiesniedz.

Reliģiskās organizācijas

Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka reliģiskajās organizācijās un reliģisko organizāciju iestādēs par PLG tiek uzskatīti vadības institūcijas locekļi, kuri ir tiesīgi pārstāvēt reliģiskās organizācijas. UR norāda, ka minētais nosacījums likumā gan nav ierakstīts un katrs gadījums jāvērtē individuāli.

"Jāvērtē, vai vadības institūcijas loceklis ir faktiskais reliģiskās organizācijas īpašnieks, kontrolētājs un līdz ar to PLG. Tikpat labi reliģiskajās organizācijās PLG var arī būt cita persona, vai arī to nevar  noskaidrot. PLG definīcijas nozīme nav atklāt personu, kura ir tiesīga pārstāvēt juridisko personu, bet gan fizisko personu, kura ir faktiskais juridiskās personas īpašnieks vai kura to kontrolē. Direktīvā lietotais PLG termina ekvivalents ir faktiskais īpašnieks," piebilst L. Letiņa. 

Akciju sabiedrības

Ja akcionāram pieder vairāk nekā 25% akciju, viņam akciju sabiedrības valdei ir jānorāda, vai viņš ir uzskatāms par akciju sabiedrības PLG, vai jānorāda persona, kuras labā viņš rīkojas. Valdei informācija jāiesniedz UR. "Ja netiek konstatēts vairāk nekā 25% slieksnis, ir jāvērtē, vai nepastāv kontrole ar citiem līdzekļiem, piemēram, akcionāru vienošanās, dominējošā ietekme, pilnvaras iecelt augstāko vadību," saka L. Letiņa.

"Neatbilstošas informācijas gadījumā, piemēram, var tikt atteikta konta atvēršana vai darījuma apstiprināšana."

Ja PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa, informāciju par PLG var neiesniegt.

Personālsabiedrības un komandītsabiedrības

Ja personālsabiedrības (arī komandītsabiedrības, pilnsabiedrības) biedri, kas reģistrēti UR, arī ir PLG, personālsabiedrībai atsevišķs pieteikums par PLG nav jāiesniedz. UR reģistrēto personālsabiedrību biedri lielākoties ir tikai juridiskās personas, līdz ar to, visticamāk, vairumā gadījumu tām informācija par PLG ir jāiesniedz.

Komercsabiedrības – SIA

Visvairāk UR ir reģistrētas SIA ar vienu vai diviem dalībniekiem – fiziskajām personām, un tajās PLG noskaidrot ir salīdzinoši vienkārši. Dalībnieks "uz papīra" arī ir faktiskais īpašnieks, ja vien dalībnieks faktiski nerīkojas citas personas labā. Ja dalībnieks "uz papīra" arī ir PLG, atsevišķs pieteikums PLG reģistrācijai UR nav jāiesniedz. Informācija, ka dalībnieks ir PLG, būs jānorāda, tikai piesakot izmaiņas dalībnieku vai valdes sastāvā. Bet, ja dalībnieki ir juridiskās personas, informācija par PLG ir jāiesniedz.

Tomēr ir atsevišķas neskaidras situācijas.

3. piemērs. SIA ir četri dalībnieki, katram pieder 25%. PLG ir tikai tas, kuram pieder vismaz 25%. Šajā gadījumā jānoskaidro faktiskā situācija – vai nav iekšējās vienošanās. Ja to nevar konstatēt, var būt situācija, ka PLG nav iespējams noskaidrot.

Sodi

Krimināllikuma 272. pants nosaka, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc šā gada 1. aprīļa ziņas no UR par PLG saņems kredītiestādes, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 3. pantā minētie likuma subjekti, kuriem klientu izpētes gaitā jāvērtē informācija par juridisko personu PLG. Neatbilstošas informācijas gadījumā, piemēram, var tikt atteikta konta atvēršana vai  darījuma apstiprināšana. Tās ir būtiskākās sekas, kas būtu jāņem vērā, iesniedzot informāciju par PLG vai, tieši otrādi, to nesniedzot, uzsver L. Letiņa.

Papildus jāņem vērā – ja PLG netiks norādīts pieteikumā jaunas juridiskās personas reģistrācijai vai izmaiņu pieteikumā SIA dalībnieku vai SIA/AS valdes locekļu sastāvā, UR pieteikto ziņu reģistrācija tiks atlikta.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +5
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti