Ceturtdiena,
30. marts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Algas nodoklis, neapliekamais minimums, jauni IIN atvieglojumi 2017. gadā  13


Lidija Dārziņa,
LV portāls

02.01.2017

ĪSUMĀ

  • Grozījumi IIN likumā paredz neaplikt ar algas nodokli darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniedz 480 eiro gadā jeb 40 eiro mēnesī.
  • Mainīta nodokļa piemērošana izmaksām no privātajiem pensiju fondiem. Turpmāk, veicot iemaksas un saņemot nodokļa atvieglojumu, vienlaikus nevarēs ieguldījumu izņemt.
  • Turpinās diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana. Lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016. gadu, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarāciju varēs iesniegt no 2017. gada 1. marta.
  • Noteikti vairāki citi nodokļa atvieglojumi un atbrīvojumi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +12
-6



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +12 -6

Ar jauno gadu spēkā stājas jauni atvieglojumi darba devēja apmaksātajiem darbinieku ēdināšanas izdevumiem un darba stipendiju neaplikšana ar nodokli. 2017. gads ir otrais, kurā tiks piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Līdz ar to, kā to paredz tiesību aktos jau iepriekš noteiktais, samazinās ikmēneša neapliekamais minimums, ko piemēro darbavietā. Savukārt diferencētā minimuma piemērošanai jāiesniedz ienākumu deklarācija. Minētās normas ir atrodamas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Minimālā alga un minimālās stundas likmes

2017. gadā minimālā alga būs par 10 eiro lielāka nekā iepriekš – 380 eiro.

Labklājības ministrija, tāpat kā iepriekšējam gadam, ir aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika minimālās stundas tarifa likmes pa 2017. gada mēnešiem:

  • darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā;
  • darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā;
  • pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā;
  • pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā.

Informācija tabulas veidā ir atrodama LM mājaslapā.

Neapliekams papildu labums darbiniekam - ēdināšanas izdevumi

Ar 2016. gada 23. novembra grozījumiem likuma 8. pants (gada apliekamā ienākuma avoti) papildināts ar vairākām jaunām daļām, kurās noteikts jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojums, saskaņā ar kuru neapliks ar IIN darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).

Lai būtu tiesības uz atbrīvojumu, darba devējam ir paredzēti daudzi nosacījumi:

  1. apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
  2. nodarbina vismaz sešus darbiniekus;
  3. pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro;
  4. darba devējs pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā saistībā ar darba tiesību normām un vēl citos gadījumos.  

Nodokļa atbrīvojumu par ēdināšanas izdevumiem  nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Iemaksas 3. pensiju līmenī – ieguldītais jāatstāj divus gadus

Saskaņā ar likuma 10. pantu  (Attaisnotie izdevumi) privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenī) veiktās iemaksas, kas nepārsniedz 10% no personas gada apliekamā ienākuma, ir attaisnotie izdevumi, no kuriem sekojošajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt kā pārmaksāto nodokli 23 procentus.

Uzkrāto privāto pensiju var saņemt, sasniedzot 55 gadu vecumu, to nosaka likums "Par privātajiem pensiju fondiem". Iemaksas privātajos pensiju fondos var veikt arī pēc 55 gadu vecuma. Līdz ar to likums līdz šim pieļāva, ka iemaksu veicējs var neveidot savas pensijas uzkrājumu ilgstoši, bet veikt iemaksas, pieprasīt tās izmaksāt un vienlaikus arī saņemt no valsts budžeta 23% kā pārmaksāto nodokli.

No 2017. gada likumā paredzēts, ka iemaksas privātajos pensiju fondos jāatstāj ieguldītas taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā. Ja iemaksātā nauda tiek izņemta ātrāk, par taksācijas gadā izmantotajiem attaisnotajiem izdevumiem palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu.

Tātad turpmāk iemaksas pensiju 3. līmenī, ja tās būs deklarētas kā attaisnotie izdevumi IIN pārmaksas atgūšanai, apliks ar nodokli, ja iemaksas tiks izņemtas pirmajos divos gados.

AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norāda, ka likuma grozījumu jēga attiecas uz tiem dalībniekiem, kuru vecums ir 55 gadi un kuriem ir tiesības saņemt kapitālu no pensiju fonda.

Taču kā attaisnotos izdevumus iemaksas pensiju 3. līmenī varēs deklarēt arī turpmāk -iesniegt gada ienākumu deklarāciju, atgūt pārmaksāto IIN - 23% no taksācijas gadā privātajā pensiju fondā iemaksātās summas. Taču, ja tiks izmantotas tiesības uz likumā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem, tad, tikai trešajā gadā izņemot iemaksāto summu, tai netiks piemērots IIN – 23 procenti.

Šis ierobežojums neattieksies uz iemaksām, kas veiktas līdz 2016. gada 31. decembrim. Privātajiem pensiju fondiem informācija par individuālo iemaksu veicēju uzkrāto papildpensijas kapitālu 2016. gada 31. decembrī jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017. gada 1. septembrim.

Atvieglojums par laulāto, kurš kopj bērnu ar invaliditāti

Ar likuma grozījumiem 13. pantā no 2017. gada noteiktas tiesības uz nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju.

Normatīvā akta izstrādātāji norāda: līdz šim atvieglojumu var izmantot par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nestrādā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti. Taču minētais regulējums neatrisina situācijas, kad viens no laulātajiem ir spiests atteikties no strādāšanas, jo viņam ir jārūpējas par nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti. Nodokļa atvieglojums noteikts, lai turpmāk novērstu situāciju, kad šāda ģimene atrodas sliktākā stāvoklī nekā tās, kurās bērniem nav veselības problēmas.

Nodokļa atbrīvojums NVO un komersanta stipendijai 

Likuma 9. pants (Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi) papildināts ar jauniem atbrīvojumiem. Turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksā komersants, iestāde, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī individuālais uzņēmums, tajā skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, un citi saimnieciskās darbības veicēji.

Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 484, kuros arī ir grozījumi, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Ar nodokli neapliek arī ārstniecības iestādes izmaksātās stipendijas studējošajiem, kas apgūst medicīniskās izglītības programmu.

Atbalsts slimnieku pavadošām personām

Līdz šim likums noteica, ka palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) ārstniecības izdevumu segšanai, gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā SLO. Praksē ir gadījumi, kad personām ar veselības traucējumiem nepieciešama ir pavadošo personu klātbūtne, paskaidrots grozījumu anotācijā.

Tāpēc jau minētais likuma 9. pants ir papildināts - paredzot ar nodokli neaplikt palīdzību naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas, lai nodrošinātu slimnieka un tā pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei.

Atbrīvojums no kapitāla nodokļa, ja lauksaimniecības zemi pārdos Zemes fondam

Likuma 11.7 pants (Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai  lauksaimniecības  zemes atsavināšanas) papildināts ar tiesībām uz kapitāla pieauguma nodokļa (15%) atbrīvojumu arī gadījumā, ja lauksaimniecības zeme tiek pārdota Latvijas zemes fondam. (Likumā jau iepriekš ir  noteikts, ka no 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. jūlijam pārdevējs var neatbilst noteiktajiem kritērijiem, lai ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.)

Minimālais mēneša NM mazāks, diferencētais – lielāks

Minimālais mēneša neapliekamais minimums 2017. gadā būs 60 eiro (gadā – 720). 2016. gadā neapliekamais minimums bija 75 eiro (gadā – 900 eiro).

Neapliekamā minimuma samazināšana notiek saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pantā no 2016. gada ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 1 par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai ikmēneša neapliekamais minimums katru gadu pakāpeniski tiek samazināts, savukārt maksimālais gada neapliekamais minimums  - pakāpeniski palielinās, 2016. gadā tas bija 1200 eiro, 2017. gadā  - 1380 eiro.

Minimālo mēneša neapliekamo minimumu piemēro katru mēnesi ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Tātad 2017. gadā ik mēnesi alga neto (kontā) būs mazāka, ja bruto summa nav mainījusies.

Piemēram. 2016. gadā alga bruto bija 720 eiro (apgādājamo nav). No algas ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI -10,50%) - 75,60 eiro un algas nodoklis – 130,96 eiro. Alga pēc nodokļu nomaksas – 513,44 eiro.

Ja 2017. gadā alga tāda pati - 720 eiro (apgādājamo nav), VSAOI nemainās – 75,60 eiro.

No algas tiek ieturēts algas nodoklis – 134,41 eiro. Alga pēc nodokļu nomaksas – 509,99 eiro, tātad par 3,45 eiro mazāka. Respektīvi, alga neto samazinās, jo par 15 eiro mazāks ir minimālais mēneša neapliekamais minimums (15 x 23%=3,45 eiro).

Gada diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada diferencētais neapliekamais minimums ietver nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā piemēroto minimālo mēneša neapliekamo minimumu summu.

MK noteikumos Nr. 1 gada diferencētā neapliekamā minimuma (GDNM) aprēķināšanai noteikta formula, kurā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī vairākus lielumus, kas no 2016. gada līdz 2020. gadam katram gadam atšķiras, minimālais mēneša neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās, pārējie formulas rādītāji palielinās:

GDNM = GNMmax – K x (AI – AImin)

GNMmax – maksimālais gada neapliekamais minimums (2016. g. -1200 EUR, 2017. g. -1380 EUR)

AI – nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs

AImin – gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (2016. g. - 4560 EUR, 2017. g. - 4800 EUR)

Formulā ir arī koeficients K, kura aprēķinā izmanto vēl citus ar diferencētā neapliekamā minimumu noteikšanu saistītos lielumus (K – 2016. g. - 0,0403, 2017. g. – 0,0786)..

Lai piemērotu diferencēto neapliekamo minimumu un atgūtu pārmaksāto nodokli par 2016. gadu, iedzīvotājiem ienākumu deklarācija jāiesniedz/varēs iesniegt šogad, sākot ar 1. martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver: formulā ir iestrādāts princips – jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir nodokļu atmaksas summa.

Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro.

Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir no 4560 eiro līdz 12 000 eiro, palielinoties ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās.

Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniedz 12 000 eiro, piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā.

LV portāla piemērs. Ja 2016. gadā ir bijuši tikai algota darba ienākumi (8400 eiro gadā),  gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru un pārmaksāto nodokli aprēķina šādi:

1200 – 0,0403 x (8400 – 4560) = 1045,25 eiro.

No šīs summas jāatskaita darbavietā jau piemēroto neapliekamo minimumu: 1045,25 eiro – 900 eiro. Tādējādi iegūst diferencēto neapliekamo minimumu 145,25 eiro, kas jāreizina ar nodokļa likmi – 23%. Nodokļa maksātājam par 2016. gadu, iesniedzot ienākumu deklarāciju, būs tiesības saņemt 33,41 eiro.

Līdzīgā algas situācijā arī 2017. gadā diferencētais neapliekamais minimums mērķa grupām (mazāko ienākumu saņēmējiem) būs finansiāli labvēlīgāks. To nosaka aprēķina formulā liekami rādītāji. 1380 – 0,0786 x (8400-4800)=1097,04 eiro. Gadā piemērotais minimālais neapliekamais minimums – 720 eiro. Diferencētais neapliekamais minimums 377,04 (1097,04 – 720,00). Pārmaksātais nodoklis – 86,72 eiro, ko par 2017. gadu varēs atgūt, iesniedzot deklarāciju 2018. gadā.

Kā LV portāls jau ir rakstījis skaidrojumā  "Diferencētais neapliekamais minimums no 2016. gada", nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

VID savā informācijā presei vērš uzmanību, ka diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro par to periodu, kad persona saņem pensiju. Strādājošam pensionāram piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, bet diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir informatīvi materiāli par diferencēto neapliekamo minimumu, arī sadaļā "Videosemināri".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'iedzīvotāju ienākuma nodoklis  

  Ieteikt:  +12
-6

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (13)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti