Piektdiena,
24. februāris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Jaunumi dzīvokļu īpašnieku tiesībās un pienākumos (I)  7


Mudīte Luksa,
LV portāls

02.01.2017

ĪSUMĀ

1. janvārī stājas spēkā Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi, kuros noteikts:

  • kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās, ja kopējās platības izmaiņas radušās, veicot atsevišķā īpašuma pārbūvi vai atkārtotu uzmērīšanu;
  • līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību;
  • dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus nosaka, ievērojot normatīvo aktu prasības;
  • līdzšinējam dzīvokļa īpašniekam nākamais īpašnieks jāinformē par savām parāda saistībām.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -0

Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, kad sākās valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija, privātīpašumā nonākuši ap 85% šim procesam piedāvāto valsts un pašvaldības dzīvokļu. Bijušie īrnieki nu jau saauguši ar savu saimnieka statusu, izbaudījuši brīvību faktiski par velti iegūto nekustamo mantu pārdot, dāvināt, ieķīlāt.

Smagāk vedies ar realitātes apjēgšanu, ka daudzdzīvokļu mājai ir pamati, ārsienas, kāpnes, jumts, inženierkomunikāciju tīkli un citas kopīpašuma daļas, kas jāuztur par pašu dzīvokļu īpašnieku naudu. Šī saimniecība prasa regulāras rūpes, un jautājums, kā (un vai) to organizēt, ir klupšanas akmens gadiem ilgi. Dzīvokļa īpašuma likums domāts kā ceļrādis ne tikai dzīvokļu īpašnieku tiesību, bet arī pienākumu praktiskā īstenošanā. Taču neskaidrību un domstarpību arvien ir daudz. Lai kaut daļu no tām kliedētu, 1. janvārī stājās spēkā šā likuma grozījumi.

Par kopīpašuma domājamo daļu

Kā zināms, dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

Ja mājoklī (atsevišķajā īpašumā) saimnieks veicis lielāku pārbūvi un tādēļ tas kļuvis mazāks, viņš nereti domā, ka attiecīgi pienākas pārrēķināt arī viņa domājamo daļu, lai maksājumi būtu mazāki. Uzreiz jāteic – šādā gadījumā domājamā daļa nemainās. Tas bija skaidri pateikts jau Dzīvokļa īpašuma likuma līdzšinējā redakcijā 5. panta trešajā daļā, taču tagad izskaidrots izsmeļošāk: "Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās, ja kopējās platības izmaiņas radušās atsevišķā īpašuma robežās, tai skaitā veicot atsevišķā īpašuma pārbūvi vai atkārtotu uzmērīšanu. Kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu."

Tomēr (izņemot šo gadījumu) ar likuma grozījumiem ir pieļauta situācija, ka, mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, mainās arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs. To nosaka 5. pantā iekļautā jaunā norma - dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu pārrēķina un reģistrē atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

"Jebkurā gadījumā jāvienojas par parāda saistību apmēru un to nokārtošanu. "

Te ir ko palauzīt galvu - kuros gadījumos tā varētu notikt? Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders šo regulējumu saista galvenokārt ar privatizācijas procesa astēm: "Privatizācijas process joprojām notiek, un arī iepriekš, privatizējot dzīvojamās telpas, tās netika privatizētas visas vienlaikus, bet secīgi, kā cilvēki kārtoja šīs formalitātes, un tika pieļautas arī kļūdas. Iespējams, laika gaitā jau veiktas kādas pārbūves, uzmērīšana, un domājamo daļu aprēķins vairs nesakrīt." Pirms privatizācija vēl nav pabeigta, labojumus veic privatizācijas komisija, bet pēc tam jau dzīvokļu īpašnieki var lemt, lai šie skaitļi sakristu.

Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Jānis Lapsa, lūkojot pēc piemēriem, kas varētu iederēties jaunajā regulējumā, spriež - ja ēkā kaut kas ir piebūvēts klāt, piemēram, pirmā stāva dzīvokli pārveidojot par tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas telpām, tad ir loģiski, ka mainījusies platība un ir vajadzīga visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana (16. panta otrās daļas 1. punkts) gan pārbūvei, gan domājamās daļas pārrēķināšanai.

Ja dzīvoklis privatizēts, bet nav zemesgrāmatā

Likumā "Par valsts un pašvaldību māju privatizāciju" norādīts: par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.  Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Taču šā panta otrā daļa ietver atrunu (pasvītrotas jaunās izmaiņas – red.): līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

J. Lapsa vērtē: "Tas ir ļoti labs precizējums, jo šī norma attiecas uz dzīvokļa īpašnieku, kas ieguvis mājokli paātrinātajā privatizācijā vai noslēdzis pirkuma līgumu plānveida privatizācijā, bet nav ierakstījis īpašumu zemesgrāmatā, taču tā neattiecas uz atkārtotu darījumu ar šo īpašumu, piemēram, kad tas pārdots jau citam īpašniekam."

Kaut arī privatizācijas process pamatā sen aiz kalniem, M. Auders apstiprina – arvien vēl ir daudz tādu gadījumu, kad pēc privatizācijas dzīvokļa īpašumi zemesgrāmatā nav reģistrēti.

Kopības lēmumam jābūt likumīgam

Ar grozījumiem likuma 10. pantā ir papildināti dzīvokļu īpašnieku pienākumi. Pirmais no tiem - ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus.

"Dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi ir cieši saistīti ar likuma 16. pantā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci (otrās daļas 5. punkts), kur tagad ar grozījumiem ir noteikts, ka lietošanas tiesību aprobežojumus nosaka, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu. Iepriekš likumā bija tikai teikts, ka jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi. Bet dzīvokļu īpašnieku kopība varēja pieņemt arī subjektīvus, nelikumīgus lēmumus," skaidro J. Lapsa. "Piemēram, tagad kopība vairs nevar vienkārši principa pēc nolemt, ka pirmā stāva dzīvokļa īpašnieks sev piederošo platību nedrīkst pārveidot par biroju vai frizētavu. Ja projekts atbilst visām normatīvo aktu prasībām, to nedrīkst aizliegt. Tagad šis regulējums patiešām atbilst likuma 9. panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks savu atsevišķo īpašumu var lietot pēc savas vēlēšanās, ja vien tas netraucē pārējiem."

"Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. "

Nākamais jaunais pienākums: atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu.

M. Auders šos jaunumus komentē tā: "Ja jaunais īpašnieks vēlas zināt, pašreizējam īpašniekam ir pienākums pastāstīt viņam par parādiem. Taču tas nenozīmē, ka tie pāriet uz jauno īpašnieku. Droši vien cenu var samazināt vai vienoties, ka parādus sedz no pirkuma summas."

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis par šo atturīgi secina: pie pārdošanas pircējam ar pārdevēju jebkurā gadījumā jāvienojas par parāda saistību apmēru un to nokārtošanu.

Toties J. Lapsa pirmo no pienākumiem nodēvē par deklaratīvu normu: tai nav nekādu tiesisko seku. "Kāda starpība – pastāsta vai nepastāsta par parādiem? Līdzšinējam īpašniekam parāda jautājums ir jārisina ar gluži citu personu - pārvaldnieku. Ja likumā būtu iekļauta norma, ka parāds ir saistošs, tad par attiecīgu summu samazinātu pirkuma maksu. Nereti starp pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem ir arī domstarpības – pirmie uzskata, ka parāds ir, otrie ilgstoši to apstrīd un neatzīst. Turklāt īpašuma pircējs var ļoti vienkārši uzzināt, vai attiecīgajam īpašumam ir parāds, piemēram, par elektrību vai gāzi, un tad pirkšanas līgumā ierakstīt termiņu, līdz kuram maksājumi jānokārto."

Nākamajā publikācijā lasiet par pārējiem Dzīvokļu īpašuma likuma grozījumiem.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +9
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (7)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes pārtika piesārņojums pirkuma_līgums policija poliklīnika politika profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms vadītāja_apliecība vakcinācija vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti