Piektdiena,
23. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ārzemēs bez pases un iztikas līdzekļiem. Kādu palīdzību var sniegt ārlietu dienests  1


Edīte Brikmane,
LV portāls

26.12.2016

ĪSUMĀ

  • Atgriešanās apliecība ir vienreizējs ceļošanas dokuments, kas tiek izdots uz konkrētu termiņu un ir izmantojams tikai vienā virzienā – uz mājām.
  • Atgriešanās apliecību var saņemt 87 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās visā pasaulē.
  • Valstīs, kur Latvijas pārstāvniecības nav, pagaidu ceļošanas dokumentu iespējams saņemt tuvākajā Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecībā.
  • Noteiktos gadījumos Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var izsniegt valsts aizdevumu, lai segtu ar atgriešanos mājās saistītos izdevumus.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Ārzemēs nozaudēti (vai nozagti) dokumenti un nauda – neapskaužama situācija, kāda parasti neietilpst ceļojuma plānos. Diemžēl tā mēdz notikt. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas datiem, 2016. gada trijos ceturkšņos teju diviem ar pusi tūkstošiem valstspiederīgo ārvalstīs ir izsniegti pagaidu ceļošanas dokumenti jeb atgriešanās apliecība un tika pieņemti četri lēmumi par materiālās palīdzības piešķiršanu ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušiem Latvijas pases turētājiem. Šādos brīžos svarīgi nekrist panikā un zināt, kā rīkoties un kādu palīdzību var sniegt Ārlietu ministrijas konsulārais dienests, tai skaitā sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībām.

Kas ir atgriešanās apliecība un kur to iespējams saņemt?

Ja ārvalstī pazaudēts, nozagts vai kļuvis nederīgs braucienam nepieciešamais ceļošanas dokuments, jādodas uz tuvāko Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, lai saņemtu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību. Atgriešanās apliecība ir vienreizējs ceļošanas dokuments, kas tiek izdots uz konkrētu termiņu (ne ilgāku par 30 dienām) un ir izmantojams tikai vienā virzienā – uz mājām. Piemēram, ja pase nozaudēta, gaidot pārsēšanos uz lidmašīnu no Amsterdamas uz Ņujorku, ar ceļošanas apliecību turpināt ceļu uz Amerikas Savienotajām Valstīm nav iespējams. Tā vietā atgriešanās apliecība ļauj atgriezties Latvijā vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Tur jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) vai, ja jūsu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, – uz Latvijas pārstāvniecību, lai noformētu jaunu pasi.

Kopumā atgriešanās apliecības Latvijas pasu turētāji var saņemt 87 vietās visā pasaulē. Informāciju par atrašanās vietai tuvāko Latvijas Republikas vēstniecību vai konsulātu iespējams atrast Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā "Vēstniecības un pārstāvniecības".

Kas nepieciešams atgriešanās apliecības saņemšanai?

Lai pieprasītu atgriešanās apliecību, personai Latvijas pārstāvniecībā jāiesniedz:

  • aizpildīts iesniegums atgriešanās apliecības saņemšanai;
  • paskaidrojums par personu apliecinoša dokumenta nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem;
  • divas fotogrāfijas (35 x 45 mm);
  • lietošanai nederīgo ceļošanas dokumentu vai citu personas identitāti apliecinošu dokumentu vai tā kopiju (ja tāda ir personas rīcībā).

Pirms došanās ceļā Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments aicina sagatavot ceļošanas dokumenta kopiju un ceļojuma laikā to glabāt atsevišķi no pārējiem dokumentiem un naudas. Pases nozaudēšanas gadījumā tā noderēs, gan vēršoties vietējā policijā, lai pieteiktu dokumentu zudumu, gan personas datu pārbaudei.

Vai dokumentu zuduma gadījumā nepieciešama policijas izziņa?

Lai saņemtu atgriešanās apliecību, policijas izziņa nav obligāta. Taču gadījumā, ja ir nozaudēta vai nozagta pase un/vai personas apliecība, došanās uz policiju, lai pieteiktu dokumentu zudumu, ir personas interesēs. Nav izslēgts, ka citi cilvēki var ļaunprātīgi izmantot nozagto vai nozudušo un atrasto dokumentu. Vēlāk tas var būt nozīmīgi, lai pierādītu, ja dažādas darbības (piemēram, kredīta ņemšanu) ar dokumentu ir veikusi kāda cita persona.

Jebkurā gadījumā, ierodoties Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs vai PMLP nodaļā Latvijā, būs jāaizpilda "Paziņojums par notikumu ar dokumentu", lai zudusī pase vai personas apliecība tiktu iekļauta Nederīgo dokumentu reģistrā.

Cik ilgā laikā iespējams saņemt atgriešanās apliecību?

Ja personu ir iespējams identificēt un noteikt tās tiesisko statusu Latvijā, iesniegto informāciju pārbaudot, pārstāvniecība atgriešanās apliecību izsniedz vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Ja, izmantojot iesniegto informāciju, personu nav iespējams identificēt vai noskaidrot tās tiesisko statusu, pārstāvniecība nosūta iesniegtos dokumentus PMLP, kas sniedz atzinumu divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas.

Cik maksā atgriešanās apliecība?

Par atgriešanās apliecības saņemšanu jāmaksā valsts nodeva 15 eiro apmērā.1 Gadījumā ja personai uz vietas tādas naudas nav (piemēram, maks nozagts kopā ar pasi), valsts nodevu iespējams samaksāt vēlāk pirms jauna personas apliecinoša dokumenta saņemšanas Latvijā.

Atsevišķos gadījumos no valsts nodevas samaksas ir iespējams atbrīvot. Šādu lēmumu ir tiesīgs pieņemt Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota persona uz personas argumentēta iesnieguma pamata.

Ko darīt, ja valstī nav Latvijas pārstāvniecības?

Ja ceļotājs nelaimē nonācis valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, pagaidu ceļošanas dokumentu (Emergency Travel Document – ETD) iespējams saņemt tuvākajā Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecībā.  Informācija par ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām apkopota Eiropas Komisijas interneta vietnē "Consular Protection".

Šādā gadījumā gan jārēķinās, ka par citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā saņemto atgriešanās apliecību būs jāmaksā nodeva atbilstoši attiecīgās valsts noteiktajam cenrādim.  "Ja atgriešanās apliecību izsniegs citas ES dalībvalsts pārstāvniecība, tās izmaksas var sasniegt pat 100 eiro un Latvijas vēstniecībā iespējamie atbrīvojumi no samaksas Latvijas valstspiederīgajiem netiks piemēroti," norāda Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Kā var palīdzēt diennakts tālrunis ārkārtas situācijās ārvalstīs?

Ja nav iespējas pašiem noskaidrot, kur atrodas tuvākā Latvijas vai ES dalībvalsts pārstāvniecība (piemēram, nav pieejas internetam) un kā nokārtot pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu citas valsts vēstniecībā (piemēram, valodas barjeras dēļ), informāciju jebkurā diennakts laikā informāciju var saņemt, zvanot uz Konsulārā dienesta diennakts tālruni + 371 26337711 vai rakstot e-pastu uz adresi palidziba@mfa.gov.lv .

"Pirms došanās ceļā Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments aicina sagatavot ceļošanas dokumenta kopiju un ceļojuma laikā to glabāt atsevišķi no pārējiem dokumentiem un naudas."

"Konsulārais dienests var palīdzēt sazināties ar tuvāko ES dalībvalsts pārstāvniecību un koordinēt pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu. Persona saņems informāciju, kur tai jāierodas, lai to varētu saņemt," skaidro Konsulārā dienesta vadītāja. 

Dažkārt dokumenti tiek nozagti vairākiem ceļotājiem uzreiz un palīdzība nepieciešama nekavējoties. Piemēram, sportistu grupai valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, tika nozagti dokumenti. Līdz avioreisam, lai paspētu uz sacensībām, bija atlikušas vien dažas stundas. Konsulārais departaments ciešā saziņā ar ES kolēģiem vienojās par pagaidu dokumentu izsniegšanu citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā. Sportisti varēja laikus izceļot un paspēt uz sacensībām.

Ko darīt, ja persona ārzemēs palikusi bez naudas?

Bieži vien ārzemēs nozaudēti vai nozagti dokumenti ir tikai pusbēda – līdz ar tiem zudis arī maks un ceļojumam nepieciešamie iztikas līdzekļi. Konsulārais departaments norāda uz vairākiem iespējamiem risinājumiem šādā situācijā:

  • Gadījumā ja ceļotāja rīcībā ir konkrētajā valstī derīgs personu apliecinošs dokuments, ātrākais un ērtākais risinājums ir sazināties ar tuviniekiem vai draugiem Latvijā un lūgt veikt starptautisku naudas pārskaitījumu ar Western Union palīdzību, kas pieejams vairāk nekā 200 pasaules valstīs. Latvijā šo pakalpojumu piedāvā, piemēram, "Latvijas Pasta" nodaļas. Iztikas līdzekļus tādā veidā iespējams saņemt burtiski pāris stundu laikā kopš pārskaitīšanas brīža.
  • Gadījumā ja zudusi ne tikai nauda, bet arī personu apliecinošs dokuments un līdz ar to starptautisku naudas pārvedumu nav iespējams saņemt, Latvijā palikušie tuvinieki nelaimē nokļuvušajam ceļotājam var palīdzēt, personīgi ierodoties Konsulārajā departamentā (Rīgā, Elizabetes ielā 57) un iemaksājot naudu. Šādā gadījumā naudu nelaimē nonākušajam izmaksās attiecīgā Latvijas pārstāvniecība. Tā kā Latvijas pārstāvniecību tīkls pasaulē ir salīdzinoši neliels, saņemt padomu par palīdzību konkrētā ārkārtas situācijā iespējams, zvanot pa tālruni Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam (skat. infografiku).

Vai ārkārtas situācijā iespējams saņemt materiālu palīdzību no valsts?

Gadījumā ja Latvijas valstspiederīgajam nav pieejama cita finansiālās palīdzības saņemšanas iespēja vai tā ir izsmelta un persona šādā ārkārtas situācijā ārvalstī nonākusi no savas gribas un rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ, Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var izsniegt valsts aizdevumu, lai segtu ar atgriešanos mājās saistītos izdevumus.2

Lūdzot materiālo palīdzību, persona noslēdz aizdevuma līgumu. Oficiāli aizņemoties no valsts naudu, tā trīs mēnešu laikā jāatmaksā. Atmaksas termiņu iespējams pagarināt uz laiku līdz trīs mēnešiem, vēršoties pie Konsulārā departamenta direktora ar pamatotu rakstisku lūgumu. Ja noteiktajā laikā parāds netiek atmaksāts, lietu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu piedziņas uzsākšanai. Materiālo palīdzību var atteikt, ja persona noteiktajā termiņā nav atmaksājusi iepriekš piešķirtus līdzekļus vai sniegusi nepatiesu informāciju par materiālās palīdzības piešķiršanai nozīmīgiem faktiem vai iepriekš piešķirto materiālo palīdzību iztērējusi citiem mērķiem.

Kā saņemt valsts nodrošinātu materiālo palīdzību?

Lai saņemtu valsts nodrošinātu materiālo palīdzību, personai, kura atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, vai tās pārstāvim, kas darbojas cietušās personas interesēs un ir gatava uzņemties finanšu saistības, ir jāvēršas Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs vai Konsulārajā departamentā Latvijā ar iesniegumu, kurā norāda:

  • ziņas par sevi vai personu, kuras intereses tas pārstāv;
  • apstākļus, kuru dēļ persona nonākusi ārkārtas situācijā;
  • ziņas par to, ka personai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas;
  • lūgumu personai piešķirt naudas līdzekļus, lai atgrieztos Latvijā;
  • apņemšanos noteiktajā termiņā atmaksāt piešķirtos naudas līdzekļus.

Lēmumu par materiālo palīdzību pieņem konsulārā amatpersona vai Konsulārā departamenta direktors iespējami īsākā laikā, bet ne ilgāk kā piecu dienu laikā.

Cik lielu materiālo palīdzību ārkārtas situācijā ārvalstī var saņemt?

Ja pēc iesnieguma par materiālās palīdzības piešķiršanu konsulārā amatpersona konstatē, ka persona ir nonākusi ārkārtas situācijā ne savas vainas dēļ, un citas palīdzības saņemšanas iespējas nav pieejamas, tā noskaidro situācijai atbilstošākā ceļošanas maršruta uz Latviju izmaksas un attiecīgi aprēķina materiālās palīdzības ietvaros piešķiramo naudas līdzekļu apmēru. Katra situācija ir atšķirīga, tāpat arī materiālās palīdzības apmērs, taču vienai personai piešķiramā summa nevar pārsniegt 2850 eiro.

"Materiālā palīdzība tiek piešķirta tikai mājupceļa izdevumu apmaksai - lidmašīnas, autobusa, vilciena vai cita veida transporta biļetei."

Materiālā palīdzība tiek piešķirta tikai mājupceļa izdevumu apmaksai - lidmašīnas, autobusa, vilciena vai cita veida transporta biļetei. Konsulārais dienests nevar apmaksāt rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai jebkādiem citiem tēriņiem.

Vai materiālu palīdzību iespējams saņemt citā ES dalībvalsts pārstāvniecībā?

Nē, šobrīd materiālās palīdzības saņemšana Latvijas vārdā ar citas ES dalībvalsts pārstāvniecības starpniecību nav iespējama.

Taču jāatzīmē, ka tuvākajā nākotnē situācija mainīsies. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 28 ES valstis panāca vienošanos par t.s. Konsulāro direktīvu,3 kurā ir noteikti mehānismi un principi, kā ES dalībvalsts pārstāvniecība sniedz konsulāro palīdzību, tai skaitā materiālo, ikvienam nelaimes situācijā nokļuvušam konkrētā valstī nepārstāvētam ES iedzīvotājam.  Konsulārā direktīva stāsies spēkā 2018. gada 30. maijā.

Informācijai
 

Palīdzības iespējas Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs konsulārās palīdzības jomā

Publikācijas tapusi sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.

 


1Ministru kabineta noteikumu Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu" 2. punkts.

2Valsts aizdevuma ārkārtas situācijā ārvalstī izsniegšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 322 "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai".

3Padomes Direktīva (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'ceļošana  'tūrisms  

  Ieteikt:  +1
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti