Ko skolās paredz audzināšanas un tikumiskās vadlīnijas

Rekomendācijas, kas raksturo audzināšanas darbu Latvijas skolās, nav jaunums. 2006. gadā toreizējais Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (tagad Valsts izglītības satura centrs (VISC)) izstrādāja klases stundu programmas paraugu, kas saturiski aktualizēts 2016. gadā.

Šī gada jūlijā pieņemtie MK noteikumi Nr. 480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība" gan nav rekomendācijas, bet gan valdības apstiprinātas vadlīnijas, pēc kurām skolām jāvadās audzināšanas darbā un mācību materiālu izvēlē.

Kādu tikumu izkopšanu vadlīnijas paredz?

Jaunās vadlīnijas paredz, ka audzināšanas process ir pastāvīgs, un tas nozīmē, ka to īsteno ne tikai mācību vai audzināšanas stundās, bet ārpusskolas aktivitātēs, pedagogiem sadarbojoties ar skolēna vecākiem un saviem kolēģiem. Turklāt vadlīnijās ir noteikti arī 12 tikumi, kas līdz ar audzināšanu skolēnos ir jāizkopj:

• atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
• centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
• drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
• godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
• gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
• laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
• līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
• mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
• savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
• solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
• taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
• tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

Jāstiprina skolēna valstiskā piederība un jāizceļ ģimenes loma

Vadlīnijās plānots, ka skolām jāizstrādā audzināšanas darba virzieni, mērķi un uzdevumu īstenošana triju gadu periodam un plāns katram mācību gadam. Skolai sistemātiski jāorganizē audzināšanas darba izvērtējums (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējuma) un analīze.

Īstenojot audzināšanu, skola nedrīkst diskriminēt, tai jāattīsta izglītojamo kritiskā domāšana un morālā spriestspēja, jāmotivē skolēni tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Vienlaicīgi skolēnos jāstiprina latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras tālāknodošana un jāstiprina skolēnā valstiskuma izjūta. Jāļauj skolēniem piedalīties lēmumu pieņemšanā, piemēram, piedaloties skolēnu pašpārvaldē..

Audzināšanas darbam skolā jāveicina skolēna izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, izpratne par ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Skolai jāorganizē pasākumi, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanu (piemēram, Ģimenes dienas, Mātes dienas, Tēva dienas svinēšana).

"Šīs vadlīnijas pazemo un biedē skolotāju. Grozījumi apriori pasaka – mēs skolotājiem neuzticamies."

Audzināšanai skolā ir jāizkopj ne tikai skolēnu, bet arī pedagogu spējas attiecīgi lietot valsts valodu. Pedagoga pienākums atbilstoši vadlīnijām ir saglabāt neatkarību un objektivitāti, lojalitāti pret Latvijas valsti un tās Satversmi. Tāpat arī jāpilnveido profesionālā kompetence audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.

Mācību materiāliem, ko pedagogs izmanto, ir jāatbilst Satversmei, cilvēktiesībām, izglītības standartiem un vadlīnijām. Šie līdzekļi nedrīkst aicināt uz cietsirdību un vardarbību, saturēt pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu, kā arī šie materiāli nedrīkst popularizēt diskrimināciju.

Pedagogam aizliegts izmantot tādus materiālus, kas kurina nacionālo, etnisko u.c. naidu, noliedz okupācijas varu īstenoto genocīdu un apšauba Latvijas neatkarību.

Vecāku tiesības vērsties pie pedagoga

Jaunās vadlīnijas sniedz iespēju skolēnu vecākiem vai skolēnam, ja tas sasniedzis pilngadību, vērsties pie pedagoga un saņemt argumentētu skaidrojumu par to, kāpēc tas savā mācību procesā izmanto tieši konkrēto mācību līdzekli, materiālu vai metodi.

Ja pedagoga skaidrojums vecākus neapmierina, tad vecākiem ir tiesības iesniegt skolas vadītājam iesniegumu (norādot pamatojumu) ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi. Skolas direktoram tad pastāvīgi, sadarbībā ar citiem pedagogiem vai skolas padomi jāizvērtē iesniegums un skolotāja izmantotā pieeja..

Tāpat vecāki var lūgt minēto mācību līdzekli izvērtēt skolas padomei. Lēmumu par materiāla neatbilstību skolas padome izlemj ar balsu vairākumu. Taču jānorāda, ka padomes lēmumam ir tikai ieteikuma raksturs.

Jāpiebilst gan, līdz šim Izglītības un kvalitātes valsts dienests un VISC sūdzības par neatbilstošiem mācību līdzekļiem vai metodēm saņēmis reti, ne vairāk kā piecus iesniegumus gadā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis audzināšanas vadlīnijām paredz "nenoliedzami pozitīvu" ietekmi, norādot, ka "tas būs liels atbalsts gan pedagogiem, gan skolas direktoram, kas ir atbildīgs par visu mācību procesu izglītības iestādē".

Tomēr citās domās ir skolotāji. "Šīs vadlīnijas pazemo un biedē skolotāju. Grozījumi apriori pasaka – mēs skolotājiem neuzticamies. Tomēr cilvēks, kam neuzticas, neko labu radīt nevar. Arī lielākā daļa vecāku nepiekrīt šīm vadlīnijām. Man nav bailes no sarunas ar vecākiem. Taču, ja kāds grib mani mācīt, tad tam jānāk pašam strādāt klasē," norāda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Zirnīte.

Materiālus nevar vērtēt izrautus no konteksta

MK noteikumi paredz, ka par vadlīniju ievērošanu skolās atbild izglītības iestādes vadītājs. Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle norāda, ka jaunās vadlīnijas ir kompromisa variants, lai reaģētu uz likuma grozījumiem: "Tas, vai jaunās vadlīnijas, ko mainīs skolas dzīvē, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – skolas, tās padomes un vecākiem. Mūsu skolas dzīvē šīs vadlīnijas neko nemainīs, jau šobrīd mums ir gan patriotiskā un valstiskā audzināšana, gan notiek audzināšanas darbs. Tomēr vecāku iesaistīšana mācību procesa izvērtēšanā ir ļoti pārsteidzīgs lēmums. Skolas padomes nav profesionālas – tās apvieno vecākus, kas pārstāv dažādas profesijas, kuri nav kompetenti izvērtēt mācību materiālu kvalitāti," uz problēmām norāda Aija Melle.

Viņa skaidro, ka arī pirms tam vecākam, kas seko sava bērna mācību procesam, ir bijusi iespēja rakstīt iesniegumu skolas direktoram ar lūgumu izvērtēt iesniegumu un mācību materiālus, ko daži vecāki arī darījuši.

"Taču tagad vecāki uz to tiek īpaši mudināti. Uzskatu, ka par materiālu izvēli un to izmantošu mācību procesā pilnībā ir atbildīgs pedagogs. Mūsu skolā mācību līdzekļu saraksts, ko apstiprinājusi metodiskā komisija, ir visiem pieejams skolas mājaslapā. Papildus skolā par mācību līdzekli var kalpot arī jebkāda dzīves situācija, avīžraksts vai video. Vaina, manuprāt, nav mācību materiālā, bet gan interpretācijā. Vecākiem mācību materiālus bez konteksta pārzināšanas, neesot klasē, pilnībā izvērtēt nav iespējams," skaidro Rīgas Juglas vidusskolas direktore.

Mācību process ir mainījies

Aija Melle ir pārliecināta, ka skolai ir jāsadarbojas ar vecākiem, jāuzklausa viņu ieteikumi un jāiesaista viņi mācību procesā. Arī Rīgas Juglas vidusskola organizē atvērto durvju dienas, vecāki tiek aicināti uz atvērtām stundām.

"Bieži vien vecāki mācību procesu vērtē un salīdzina ar laiku, kad viņi paši mācījušies skolā. Šobrīd mācības var notikt pavisam citādāk. Arī troksnis klasē var būt radošs darba troksnis, kas reizēm ir nepieciešams, un var būt gadījumi, kad skolotājs netiek galā ar disciplīnu, un to no malas pateikt ir ļoti grūti. Mēs daudzas vecāku vēlmes arī ņemam vērā, bet tas nevar būt tik primitīvi, kā tas šobrīd tiek pasniegts – ja jūs kaut kas neapmierina, rakstiet iesniegumu skolas padomei! Sabiedrība ir ļoti dažāda, var būt sabiedrības daļa, kas šos noteikumus pārprot, tad gan skolām var klāties ļoti grūti. Skolotājs ir tikai cilvēks, un jaunam pedagogam, kas tikko sācis strādāt, var gadīties kļūdas, un problēmas ir jārisina."

To, vai jaunās vadlīnijas mainīs skolas ikdienu, varēs novērtēt vien jaunajā mācību gadā. "Ir jautājumi, kuros vecākiem skolotājiem ir jāuzticas – runa ir ne tikai par materiāliem, bet arī par mācību procesa organizāciju. Tomēr es ticu, ka mums ir saprātīgi vecāki, kas nepārpratīs savu kompetenci," cer Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle.