Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Detektīva pakalpojumi – iespējas, ierobežojumi, izmaksas


Guntars Laganovskis
23.03.2016

ĪSUMĀ

  • Detektīvdarbība ir stingri reglamentēta, licencēta un sertificēta.
  • Detektīvdarbības galvenās jomas: ziņu ievākšana par personām, personu un mantu meklēšana, negodīgas konkurences un rūpnieciskās spiegošanas atklāšana.
  • Detektīvs neveic operatīvās darbības pasākumus – nevar personu aizturēt, izņemt mantu, iekļūt telpās u.tml.
  • Vienota samaksas takse par detektīvu pakalpojumiem nepastāv.
  • Par pakalpojuma saņemšanu ir jānoslēdz līgums.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Ne vienmēr ir skaidrs, kur vislabāk vērsties pēc palīdzības, ja pazudusi kāda īpaša manta, pastāv aizdomas par negodīgumu laulības vai biznesa attiecībās vai nav zināma kāda cilvēka atrašanās vieta. Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesībsargājošās iestādes nebūs efektīvākā izvēle problēmas atrisināšanai, iespējams, var palīdzēt detektīvs – speciālists, kurš sastopams ne tikai kinofilmās un daiļliteratūrā, bet arī reālajā dzīvē, apveltīts ar noteiktām tiesībām un prasmēm un atbildību.

Detektīvu darbību Latvijā nosaka Detektīvdarbības likums. Saskaņā ar to detektīvdarbība ir licencētu individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (detektīvsabiedrību) un sertificēto fizisko personu (detektīvu) sniegti pakalpojumi, kuri, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai vai juridiskajai personai tiek sniegti, lai aizsargātu tās tiesības un likumīgās intereses.

Detektīvi var sniegt šādus pakalpojumus:

  • vākt ziņas civillietās un krimināllietās;
  • meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušas vai bez vēsts pazudušas personas;
  • noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas;
  • sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos;
  • noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus;
  • vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju;
  • pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas;
  • meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu;
  • veikt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu meklēšanu;
  • izpildīt citus uzdevumus, ja tie nav pretrunā ar likumu un kalpo personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.

Svarīga konfidencialitāte un ātrums

Detektīva pakalpojumus, ko patlaban Latvijā sniedz vairāki desmiti detektīvsabiedrību un individuāli strādājošu detektīvu, lielākoties izmanto gadījumos, kad klients vēlas konfidencialitāti, problēmas risinājumu negrib uzticēt tiesībaizsardzības iestādēm vai arī tās nedarbojas klientam aktuālajā jomā, kā arī tad, ja ir cerības, ka detektīva piesaistīšana sniegs ātrāku problēmas risinājumu.

Aktuāli iemesli, kuru dēļ cilvēki vēršas pēc detektīva pakalpojumiem, ir personu meklēšana, laulības pārkāpumu pierādījumu vākšana, ziņu ievākšana par personām, ar kurām detektīva klients vēlas stāties laulībā vai biznesa attiecībās, skaidro SIA "Rīgas detektīvu aģentūra" prezidente Olga Zeļika.

Detektīvi bieži ir pieprasīti, lai tie uzmeklētu Latvijā, kā arī ārzemēs, piemēram, darba meklējumos aizbraukušus un pazudušus cilvēkus, atrastu vai apzinātu klientu radiniekus un tiem citādi interesējošas personas. Detektīvu pakalpojumus bieži izmanto cilvēku atrašanai, kad svarīga ir konfidencialitāte un tūlītēja meklēšana - policija cilvēku meklēšanu var neuzsākt uzreiz pēc viņa pazušanas. Savukārt lieka publicitāte klientam nav nepieciešama, ja, piemēram, pastāv iespēja, ka meklētā persona, kā tas nereti gadās pusaudžu pazušanas gadījumos, atrodas narkomānu perēklī vai bordelī. Reaģējot uz vecāku bažām par savu atvašu gaitām, detektīvpakalpojumu sniedzēji nodarbojas ar bērna kontaktu un laika pavadīšanas novērošanu.

"Lieka publicitāte klientam nav nepieciešama, ja pastāv iespēja, ka meklētā persona atrodas narkomānu perēklī vai bordelī."

Detektīva palīdzība bieži tiek lūgta, lai ievāktu ar klientam interesējošās personas reputāciju saistītas ziņas. Šāda rakstura pakalpojumus pie Latvijā reģistrētajiem detektīvpakalpojumu sniedzējiem nereti meklē gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji, kuri pirms laulībām vēlas uzzināt svarīgu informāciju par iecerēto - kā viņš vai viņa dzīvojusi, ar ko nodarbojas vai nav saistības ar kriminālo pasauli. Savukārt jau precētie grib noskaidrot, vai laulātais ir uzticīgs. Tas ir aktuāli gan tad, ja abi laulātie pastāvīgi dzīvo Latvijā, gan tad, ja viens no tiem ilgstoši uzturas ārzemēs, bet otram ir aizdomas, ka šīs prombūtnes laikā iespējami laulības pārkāpumi.

Kopš cilvēki meklē personīgus kontaktus internetā, detektīva pakalpojumus mēdz lūgt, lai noskaidrotu, vai informācija, kuru klientam interesējošais cilvēks par sevi sniedz kādā sociālajā portālā, atbilst patiesībai, atklāj O.Zeļika. Aktuāls detektīvdarbības virziens ir arī ziņu vākšana par vietējām biznesa struktūrām, lai ārzemju klientu interesēs noskaidrotu, cik droši ar tām var sadarboties. Uzņēmējiem, vēršoties pēc detektīva pakalpojumiem, arvien aktuālāka ir negodīgas konkurences un rūpnieciskās spiegošanas atklāšana.

Lai gan policijai ir vairāk operatīvo un tehnisko iespēju, taču tā var būt noslogota ar dažādām, tostarp svarīgākām lietām, tāpēc detektīva piesaistīšana var būt efektīvs risinājums pazudušu vai nozagtu vērtīgu mantu meklēšanā, arī automašīnu zādzību gadījumos, jo detektīvs to meklēšanā var iesaistīties nekavējoties un izmantot savus informācijas avotus.

Ko drīkst un nedrīkst detektīvs?

Detektīvdarbībā ir atļauts:

  • veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;
  • ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;
  • ar īpašnieka vai likumīgā valdītāja atļauju veikt publiski nepieejamu vietu, ēku, būvju, telpu, iekārtu, aprīkojuma, priekšmetu un dokumentu apskati;
  • veikt publiski pieejamu vietu, ēku, būvju, telpu un telpās esošo priekšmetu atklātu vai maskētu (slēptu) apskati.

Detektīvdarbībā ir aizliegts:

  • apzināti maldināt klientus un izmantot iegūto informāciju pretēji valsts vai ar likumu aizsargātām klienta vai citu personu interesēm;
  • nodot sertifikātu vai licenci citām personām;
  • veikt operatīvās darbības pasākumus;
  • bez klienta piekrišanas izpaust informāciju, kas iegūta, pildot savus pienākumus, izņemot likumā noteiktus īpašus gadījumus.

Detektīvdarbībā atļauts veikt videoierakstus, audioierakstus un fotografēšanu, kā arī pielietot citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību un nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, detektīvdarbībā ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likums. Veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību.

Detektīvam nav atļauts veikt operatīvās darbības pasākumus, īstenot mantu izņemšanu, aizturēt personas, iekļūt telpās. Tādēļ detektīvi cieši sadarbojas ar valsts tiesībsargājošām institūcijām un iestādēm, tostarp arī ar policiju. Detektīva pienākums ir nodot tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā visu detektīvdarbības procesā iegūto informāciju par gatavojamiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī ar tiem saistītajām personām. Detektīvdarbības kontroli veic Valsts policija.

Kā atrast savu detektīvu?

Detektīva sertifikātu un veikt detektīvdarbību ir tiesīgi Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, kuriem ir augstākā izglītība tiesību zinātnēs vai kuriem ir ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs (tiesa, prokuratūra, policija, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes). Detektīvdarbība ir liegta tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem; personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par vainīgām tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā; kurām konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām; kuras ir atbrīvotas no darba vai dienesta tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar disciplinārpārkāpumu vai neatbilstību ieņemamam amatam (izņemot gadījumu, kad persona amatam neatbilst veselības stāvokļa dēļ), kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

"Detektīva pakalpojumus piedāvā arī personas, kurām uz to nav tiesību, kuras strādā ar pretlikumīgiem paņēmieniem, kā arī krāpnieki."

Ņemot vērā augstās prasībās, kādas likums izvirza detektīvdarbības veikšanai, savus pakalpojumus šajā jomā piedāvā arī personas, kurām uz to nav tiesību, kuras strādā ar pretlikumīgiem paņēmieniem, kā arī krāpnieki, kuri, saņēmuši no klienta naudu, var pazust. Tāpēc klientam vienmēr ir svarīgi noskaidrot, pie kā viņš vēršas pēc palīdzības - jālūdz uzrādīt licenci un sertifikātu. Mēdz būt gadījumi, kad detektīvsabiedrībai ir licence, bet tajā strādājošam detektīvam nav derīga sertifikāta, brīdina O.Zeļika. Likums paredz arī noteiktus gadījumus, kad detektīvsabiedrībai licence var tikt atņemta, savukārt detektīva sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem, kuriem beidzoties tas atkal ir atjaunojams. Tāpēc, pirms vērsties pie detektīvdarbības pakalpojumu sniedzēja, klientam der pārliecināties, vai tas iekļauts Valsts policijas mājaslapā Licenču un sertifikātu sarakstā. Lai gan, kā skaidro Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica, visas aktuālās izmaiņas sarakstā tiek pastāvīgi atspoguļotas, klientam pirms detektīvpakalpojuma izmantošanas der palūgt tā sniedzējam uzrādīt licenci un sertifikātu, lai pārliecinātos, vai tie vēl ir spēkā.

Par detektīvdarbības pakalpojuma sniegšanu ir noslēdzams rakstveida līgums. Ja līgumu slēdz detektīvsabiedrība, papildus Civillikumā noteiktajām prasībām norādāms pakalpojumu sniedzošā detektīva vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un tā izsniegšanas datums. Ja līgumu slēdz par ziņu vākšanu krimināllietā, detektīvdarbības pakalpojuma sniedzējs 24 stundu laikā par to rakstveidā ziņo procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā krimināllieta, un saskaņo ar viņu savas darbības šajā lietā.

Detektīva darba samaksa

 Vienota samaksas takse par detektīvu pakalpojumiem nav noteikta. Tā ir atkarīga no detektīva profesionālā ranga un izdevumiem, kas nepieciešami pasūtījuma veikšanai. Kā skaidro O.Zeļika, personas izsekošana maksā apmēram 35–55 eiro par stundas darbu; personas meklēšana – sākot no 250 eiro, bet summa var pieaugt atkarībā no lietas apstākļiem. Ar to noteikti jārēķinās, ja meklējamā persona atrodas ārzemēs. Nozagtas automašīnas meklēšana atkarībā no tās izlaiduma gada, markas un citiem apstākļiem – sākot no 500 eiro.

Bez vēsts pazudušu personu meklēšana

Ar bez vēsts pazudušu personu meklēšanu nodarbojas arī nevalstiskā organizācija bezvests.lv, kura uztur tāda paša nosaukuma tīmekļa vietni un kuras darbība balstās uz brīvprātības principiem, par palīdzību nepieprasot samaksu. Šīs organizācijas darbība aptver šādas aktivitātes:

1. Informatīvā, izvietojot informāciju par pazudušo savā vietnē.

Šim nolūkam jāaizpilda anketa sadaļā "Bez vēsts pazudušo meklēšana/ Izvietot anketu par pazudušo".

2. Konsultatīvā funkcija (telefons, pasts, personiska tikšanās ar konsultantu) pazudušā meklēšanā gadījumā, ja jūs vēlaties meklēt pazudušo saviem spēkiem.

3. Meklēšanas grupas tiešs izbraukums uz attiecīgo vietu un meklēšanas darbu veikšana.

Par konsultācijām, anketu izvietošanu un meklēšanas pasākumiem netiek pieprasīta nekāda materiālā kompensācija. Tas ir bezmaksas pakalpojums.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti