SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
05. janvārī, 2016
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
3
8
3
8

Noteikts turpmāk skolās atļauto pārtikas produktu saraksts

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tos pārtikas produktus, kas sarakstā nav iekļauti, skolas teritorijā izplatīt būs aizliegts.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

No 2016.gada spēkā stājas grozījumi MK noteikumos, kas nosaka produktu sarakstu, ko papildus ēdienreizēm drīkstēs izplatīt izglītības iestādes teritorijā – ēdnīcās, skolas kafejnīcās un uzkodu automātos.
Tāpat grozījumi paredz, ka skolēniem, sociālās aprūpes klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem ēdināšana būs jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem.
īsumā
  • No 2016.gada spēkā stājas noteikumi, kas nosaka, kādus produktus drīkstēs izplatīt skolas teritorijā, sociālajos rehabilitācijas centros un arī slimnīcās.
  • Ēdiens būs jāgatavo no dabīgiem produktiem tā pasniegšanas dienā.
  • Jaunās normas attieksies arī uz skolas kafejnīcām un ēdienu automātiem.

Lai gan normatīvie akti, kas regulē uztura normas izglītības iestādēs, paliek arvien stingrāki – skolēniem ir pieejami gan svaigi augļi, piena produkti un dzērieni bez pievienotā cukura, tomēr līdz šim skolās joprojām varēja iegādāties dažādus neveselīgus našķus - čipsus, sāļos riekstus, šokolādes batoniņus, kūkas, konfektes un limonādes. Tie bija pieejami vairāk nekā pusē Latvijas skolu – kafejnīcās, dzērienu un uzkodu automātos.

Šis aspekts izraisīja sašutumu vecākos. Tā kā skolēni pusdienās jau uzņem pietiekamu pievienotā cukura daudzumu, tad, ja papildus var iegādāties arī šokolādes batoniņus skolas kafejnīcā vai uzkodu automātos, tas veicina dienā ieteicamās cukura normas pārsniegšanu. Tāpat citi bērni mēdz saldumus uzkost jau pirms pusdienām, tā nomācot savu apetīti un nevēloties vairs ēst skolas ēdnīcā.

Tādējādi no 2016.gada spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr.172, kas regulē uztura normas skolas teritorijā, sociālajos rehabilitācijas centros un arī slimnīcās. Līdz ar grozījumiem tiek noteikts to pārtikas produktu saraksts, kurus ir atļauts izplatīt skolas teritorijā, tai skaitā arī kafejnīcās un uzkodu/dzērienu automātos.

Savukārt tie pārtikas produkti, kas nav iekļauti sarakstā, nav atļauti izplatīšanai izglītības iestāžu teritorijā papildus pusdienu ēdienkartei.

Skolām jānodrošina ēdiens no dabīgiem pārtikas produktiem

MK noteikumi Nr.172 paredz, ka skolēniem, sociālās aprūpes klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem ēdināšana būs jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem.

Dabīgi ir neapstrādāti pārtikas produkti (piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi), kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus un nesastāv no tiem.

Ēdienkartē jāiekļauj arī apstrādāti un pārstrādāti pārtikas produkti (piemēram, maize, jogurts, siers, gaļas produkti), kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas - krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.

Kādi produkti drīkstēs veidot skolēnu ēdienkarti?

Ieteikumi par produktiem, no kuriem skolās labāk izvairīties, izstrādāti, pamatojoties uz Veselības ministrijas sagatavotiem uztura ieteikumiem, Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām par bērnu un pusaudžu uzturu.

Jāpiebilst, ka iepriekš ierobežojumus noteica vien konkrētiem pārtikas produktiem, to sastāvdaļām, pievienotām pārtikas piedevām, kā arī maksimāli pieļaujamam sāls daudzumam.

Tā kā normatīvie akti paredzēja vien pieļaujamo sāls daudzumu, tad bija ražotāji, kas sāka pielāgoties normatīvo aktu prasībām un ražot čipsus ar tādu maksimālo sāls daudzumu, kādu pieļauj ieviestās normas, MK noteikumu Nr.172 grozījumu anotācijā skaidro Veselības ministrija.

Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un to teritorijā papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt tikai šādus pārtikas produktus:

  • svaigus augļus, ogas un dārzeņus;
  • žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām - krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem. Sukādēm ražošanas procesā tiek pievienots cukurs, taču tas ir nepieciešams produktu uzglabāšanai, un cukura daudzums sukādēs nepārsniedz 8g cukura uz 100g gatava produkta;
  • negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām - krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem;
  • pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, acidofilais piens, paniņas, rjažeņka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5%;
  • saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5%. Šādi produkti satur ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura uz 100 g vai 100 ml produkta un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta, bez aromatizētājiem (izņemot dabīgos aromatizētājus) un pārtikas piedevām - krāsvielām, garšas pastiprinātājiem, konservantiem un saldinātājiem;
  • sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45%.

Gaļas produktus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas konservus, žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas produktus) izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

  • satur vismaz 70% gaļas;
  • nesatur pārtikas piedevas - garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus;
  • nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;
  • nesatur sojas pupas un to produktus;
  • satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta.

Lai izglītojamajiem nodrošinātu veselīgu alternatīvu našķiem, kas papildus enerģētiskai vērtībai, ko cilvēkam sniedz ogļhidrātus saturoši produkti, satur arī organismam nepieciešamās vielas, tiek rosināts atļauto pārtikas produktu sarakstu papildināt ar šokolādi, kas satur kakao sausnā ne mazāk kā 43% un kopējās kakao sausnā ir ne mazāk kā 26% kakao sviesta. Izplatīšanai izglītības iestādēs tiek rosināts atļaut šokolādi, kurai ir augstāks kakao saturs, jo tās sastāvā ir mazāk piesātināto tauku un pievienotā cukura.

Tātad skolās varēs izplatīt šādus produktus:

  • šokolādi, kas satur ne mazāk kā 43% kopējās kakao sausnas, un kopējā kakao sausnā ir ne mazāk kā 26% kakao sviesta;
  • sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 gramiem produkta.

Nevarēs izplatīt saldinātus dzērienus

Savukārt saldinātus dzērienus un dzērienus, kas satur kofeīnu un aminoskābes, kā arī saldinātu kakao, šokolādes dzērienus un kafijas dzērienus, kas ir pagatavoti no šķidrā ekstrakta un var saturēt pievienoto cukuru un daļēji hidrogenētus augu taukus, izglītības iestādes teritorijā nevarēs izplatīt. Saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem uztura ieteikumiem bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem slāpju remdēšanai ir ieteicams vairākas reizes dienā lietot dzeramo ūdeni, savukārt saldinātus, krāsainus un gāzētus dzērienus un dzērienus ar augstu enerģētisko vērtību, kas satur pievienoto cukuru, nav ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, īpaši slāpju remdēšanai.

Skolā drīkstēs izplatīt šādus dzērienus:

  • dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus, kuros minerālsāļu saturs sausajā atlikumā nepārsniedz 1500 mg/l;
  • augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls;
  • augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzums nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozes-fruktozes un fruktozes-glikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām - saldinātājiem;
  • dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;
  • dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;
  • dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, kur kakao sviesta saturs sausnā ir mazāks par 20%, bez pārtikas piedevām – saldinātājiem.

Lai pārliecinātos, ka skolu ēdnīcas tik tiešām izpilda visas prasītās normas, Pārtikas un veterinārais dienests 2015./2016.gadā valsts budžeta ietvaros izglītības un ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās veiks plānveida pārtikas produktu un uztura normu kontroli. Tomēr arī vecāki un skolēni var ziņot PVD, ja ir aizdomas par to, ka skolas neievēro uztura normas.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI