Sestdiena,
21. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Fiktīvo laulību sekas – līdz pat cietumam


Vineta Vilcāne,
LV portāls

23.11.2015

ĪSUMĀ

  • Fiktīva laulība ir laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni.
  • Laulība ar ES pilsoni trešās pasaules valsts pilsonim dod legālu iemeslu saņemt uzturēšanās atļauju.
  • Par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES var sodīt ar brīvības atņemšanu.
  • Fiktīvu laulību var izbeigt, to atzīstot par neesošu vai šķirot tiesā kā jebkuru laulību.
  • Tiesas ceļā fiktīvu laulību šķir pusotra līdz divu gadu laikā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Iemesli, kādēļ sievietes piekrīt fiktīvajām laulībām, ir dažādi. Kāda to dara naudas dēļ, jo domā ātri apprecēties un tikpat ātri izšķirties, neapzinoties juridiskās sekas. Citas nonāk neapskaužamā situācijā, tiek izmantotas, pazemotas un piespiestas noslēgt laulību. Turklāt fiktīvās laulības iet roku rokā ar cilvēktirdzniecību. Reizēm laulībām ar trešo pasaules valstu pilsoņiem sievietes piekrīt arī romantisku jūtu vadītas, jo notic mīlas solījumiem. Pēc kāzām atklājas, ka otra puse tīkojusi tik vien kā pēc legāla iemesla, kas ļautu uzturēties Eiropā.
Sievietei, kļūstot par fiktīvo laulību upuri, nav viegli atgūties pēc notikušā. Būtiski ir saistības pārtraukt arī juridiski – iesniegt prasību laulības atzīšanai par neesošu vai šķiršanai. Ja to neizdara, jārēķinās ar sekām, piemēram, būs sarežģīti bērna dzimšanas apliecībā norādīt īsto tēvu. Turklāt par fiktīvas laulības slēgšanu likums paredz cietumsodu.

Fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši

Saskaņā ar Civillikumu par fiktīvu laulību uzskatāma laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir atšķirīga izpratne par jēdzienu "fiktīva laulība". Latvija kopā ar vēl sešām valstīm īsteno starptautisku projektu1 fiktīvo laulību gadījumu skaita mazināšanai. Projekta ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens un iegūtie dati paredzēti izmantot, lai visā ES veidotu vienotu izpratni par to, kas ir fiktīva laulība, un tādējādi varētu veiksmīgāk cīnīties ar šo problēmu.

Pamatā šādas laulības Latvijas sievietes slēdz ar trešo pasaules valstu pilsoņiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas, kuri šādā veidā iegūst uzturēšanās atļauju Eiropā. Tiklīdz laulības apliecība ir rokā, vīrietim ir visi nepieciešamie dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Par fiktīvo laulību upuriem kļūst krīzes situācijās nonākušas sievietes, tām tiek piesolīta nauda, labi apmaksāts darbs u.tml. Kā stāsta nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, uzturēšanās atļaujas tīkotāji meitenēm iestāsta, ka par Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā vai citā valstī noslēgto laulību Latvijā neviens neuzzinās un izšķirties varēs ātri. Taču faktiski, lai arī kurā pasaules valstī laulība noslēgta, tā ir spēkā arī Latvijā.

"Latvijas sievietes fiktīvu laulību slēdz ar vīriešiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas."

Pēc laulībām vīrietis cenšas darīt visu iespējamo, lai sievietei iestātos grūtniecība, jo bērns ir papildu garantija, ka būs iespēja uzturēties Eiropas Savienībā. Kā norāda juriste, sievietei ir jāapzinās, ka vīrietim kā bērna tēvam saskarsmes tiesības saglabāsies arī tad, ja laulību šķirs.

Nav tā, ka fiktīvo laulību sērga skar tikai trūcīgas, nelaimīgas un naivas sievietes. Ir  gadījumi, kad fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši. Pamatā arī šīm laulībām ir izteikts darījuma raksturs, kad uzturēšanās atļaujas cenšas iegūt sievietes, piemēram, no bijušajām Padomju Savienības republikām.

Kā norāda juriste, nav svarīgi, kurā valstī laulība ir noslēgta. Ikvienam Latvijas valstspiederīgajam ir pienākums paziņot par ārvalstī noslēgtu laulību. Paziņošanas pienākums netiek atcelts, arī piekrītot fiktīvai laulībai. Neizpildot šo pienākumu, var iekulties lielās nepatikšanās.

Draud cietums

Par citas personas  ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā Krimināllikuma 285.2pants paredz pat cietumsodu. Pārkāpuma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja noziegums veikts mantkārīgos nolūkos, piemēram, sieviete apzināti piekritusi laulībām, par to saņemot naudu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem. Saskaņā ar likumu sodāmas ir gan tās personas, kuras vervējušas sievieti fiktīvajām laulībām, gan arī pati sieviete, kura piekritusi tām.

Juriste G.Miruškina norāda, ka līdz šim Latvijas tiesu praksē nav bijuši gadījumi, kad sievietei, kura piekritusi stāties fiktīvā laulībā, piespriestu reālu brīvības atņemšanu. Krimināllietas saistībā ar fiktīvajām laulībām gan ir bijušas, un tiesa vienmēr ir ņēmusi vērā sieviešu gatavību sadarboties, lai atklātu noziegumu.

"Patvēruma "Drošā māja"" juriste no savas prakses min kādu citu gadījumu, kad sievietei varēja nākties iet cietumā. Ārpus Latvijas sieviete noslēgusi fiktīvu laulību ar trešās valsts pilsoni, atgriezusies Latvijā, par noslēgto laulību nepaziņojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vēlāk Latvijā sievietei ar vietējo puisi izveidojušās attiecības, piedzimis bērniņš un pāris devies uz dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnu. Pēc neilga laika šai pašai sievietei piedzimis otrs bērns, bet jau no cita vīrieša. Arī šajā gadījumā scenārijs līdzīgs – kā bērna tēvs reģistrēts tā bioloģiskais tētis.

Neilgi pēc otrā bērna piedzimšanas dzimtsarakstu nodaļai tapis zināms par sievietes noslēgto laulību ārpus Latvijas, un līdz ar to no likuma viedokļa sieviete bija maldinājusi iestādes, sniedzot nepatiesas ziņas par savu bērnu tēviem. Saskaņā ar Civillikuma 146.pantu par bērna, kurš sievietei piedzimis laulības laikā, tēvu uzskata bērna mātes vīru, šajā gadījumā trešās valsts pilsoni. Paternitātes pieņēmumu veic neatkarīgi no tā, vai pāris dzīvo vai nedzīvo kopā un kas ir bērna bioloģiskais tēvs. Paternitātes pieņēmums ir spēkā līdz brīdim, kad to apstrīd.

Šādos gadījumos, lai bērna dzimšanas apliecībā varētu norādīt bērna bioloģisko tēvu, nepieciešams iesniegt iesniegumu par trīspusēju paternitātes atzīšanu, kas nenotika. Aprakstītajā situācijā dzimtsarakstu nodaļa vērsās policijā ar iesniegumu par atkārtotu iestādes maldināšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu, kā rezultātā pret sievieti ierosināja krimināllietu. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, bet, ņemot vērā, ka sievietei bija divi mazi bērni, izdevās tikt cauri ar nosacītu sodu.

Var nākties atdot svešu kredītu

Noslēdzot laulību, sievietes aiz nezināšanas paraksta arī citus dokumentus, par kuru saturu nav ne jausmas. Piemēram, nereti tiek paņemts aizdevums it kā jaunizveidotās ģimenes vajadzībām, bet reāli ar naudu rīkojas fiktīvais vīrs, un sieviete nemaz nenojauš par paņemto kredītu. Vīram rodas sarežģījumi ar kredīta apmaksu, un banka klauvē pie sievas durvīm un lūdz to ģimenes vajadzībām ņemto kredītu apmaksāt.

Tāpat ir bijuši gadījumi, kad, izmantojot sievas personas datus, ārvalstīs vīrs uz laulātās vārda reģistrē uzņēmumu. Par tā eksistenci sieviete pat nenojauš. Tas atklājas, piemēram, sievietei Latvijā nonākot krīzes situācijā un vēršoties pēc palīdzības sociālajā dienestā. Pašvaldība, pārbaudot sievietes datus, atklāj, ka Īrijā tai pieder pelnošs uzņēmums, attiecīgi uz sociālo palīdzību Latvijā tā pretendēt nevar.

Iespējamas ir visneiedomājamākās situācijas, secina "Patvēruma "Drošā māja"" juriste G.Miruškina, kuras darbs ir palīdzēt  strupceļā nonākušām sievietēm. Šie piemēri tikai apliecina, ka fiktīvās laulības nav uztveramas kā joks vai spēle, juridiskās sekas ir pietiekami nopietnas, un tās var nākties just visa atlikušā mūža garumā.

Laulības šķiršana būs ilga

Fiktīvu laulību gadījumā ir divi veidi, kā laulību izbeigt – atzīt to par neesošu vai šķirt tiesā kā jebkuru laulību. Neskatoties uz to, kurā valstī fiktīvā laulība noslēgta, prasību var sniegt Latvijas tiesā saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 3.panta 1.punktu.

Civillikuma 60.pants noteic, ka fiktīva laulība ir atzīstama par neesošu. Tāpat likums paredz iespēju laulātajam apstrīdēt laulību, t.i., lūgt to neatzīt par neesošu, ja devies tajā sodāmu draudu ietekmēts.

Lai laulību atzītu par neesošu, jāsniedz prasība tiesā. Ja tiesa atzīst laulību par neesošu, tad par neesošu tā uzskatāma no noslēgšanas brīža. Piemēram, ja laulība noslēgta 2011.gada 2.martā un tiesa laulību par neesošu atzīst 2015.gada 9.novembrī, par neesošu laulība uzskatāma kopš 2011.gada 2.marta. No Iedzīvotāju reģistra dzēš ziņas par personas noslēgto laulību, un formāli sieviete nekad nav bijusi precējusies, skaidro juriste. Informāciju nodod arī tai valstij, kurā laulība reģistrēta, līdz ar to uzturēšanās atļauju fiktīvajam vīram anulē un viņu soda par valsts iestāžu maldināšanu.

Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ pastāvējusi laulāto kopdzīve, piedzimis arī bērns, laulība jāšķir tiesā kā jebkura laulība, kad abas puses sapratušas, ka turpmāka kopdzīve nav iespējama. Plašāks skaidrojums par veicamajiem soļiem sniegts rakstā "Kā izšķirties ar ārzemnieku tiesā".

"Lai izbeigtu fiktīvu laulību, jāsniedz prasība tiesā."

Fiktīvo laulību gadījumā diemžēl laulības reģistrācijas apliecība visbiežāk neatrodas pie sievietes. Taču, lai laulību šķirtu, šāds dokuments tiesā ir iesniedzams obligāti. Ja dokumenta nav, ir iespējams iegūt tā dublikātu, vēršoties tās valsts, kurā laulība reģistrēta, atbildīgajā iestādē. Svarīgi ir sniegt pēc iespējas korektāku informāciju – kad, kur un ar ko laulība reģistrēta. Lai arī izklausās vienkārši, bieži vien sievietes nemaz nezina precīzu laulības noslēgšanas vietu, datumu un tā sauktā vīra personas datus.

Juristes G.Miruškinas līdzšinējā pieredze rāda, ka fiktīvu laulību tiesas ceļā šķir pusotra līdz divu gadu laikā. Fakts, ka otra puse ir ārvalstnieks, kurš turklāt nav ieinteresēts laulības šķiršanā, procesu paildzina.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu par uzsākto laulības šķiršanu ir jāpaziņo arī atbildētājam (vīram), vairumā gadījumu paziņojumu nogādā uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietu ārvalstī. Var izrādīties, ka persona šai adresē vairāk nedzīvo, vai arī saņem paziņojumu, bet nereaģē uz to, lai paildzinātu šķiršanās procesu.

Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas tiesa laulību šķir arī bez vīra klātbūtnes. Sarežģījumi var rasties tad, ja likumā noteiktajā termiņā atbildētājs tiesas pieņemto lēmumu par laulības šķiršanu apstrīd. Šādā gadījumā viss process sākas no jauna, norāda juriste.

Ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs, var zvanīt uz diennakts Uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības mazināšanai (+371) 28612120. Ikvienam zvanītājam speciālisti sniegs informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā.
 


1Projektu "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA) īsteno sešās Eiropas Savienības valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā. Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti