Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar dzīvnieku uzturēšanu saistītās izmaksas ir lielas – dzīvnieku aprūpētājiem jābūt ar speciālām zināšanām, atbilstošā tehniskā stāvoklī jāuztur dzīvnieku mītnes un tiem jānodrošina kvalitatīva pārtika.
FOTO: SXC
Patvaļīgi dzīvnieku no meža mājās nest nedrīkst
Istabas dzīvnieka, piemēram, suņa, turēšanai speciālas atļaujas nav nepieciešamas. Pēc dzīvnieka iegādes tam jāveic vakcinācija un dzīvnieks jāreģistrē. Ar savvaļas dzīvniekiem ir citādāk – cilvēks nav tiesīgs aiziet uz mežu, sagūstīt savvaļas putnus un zīdītājus un turēt tos nebrīvē sev par prieku. Savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un turēšana nebrīvē iespējama tikai ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju konkrētam mērķim, nevis cilvēka labpatikas apmierināšanai.
Lielākoties savvaļas dzīvnieki pie cilvēkiem nokļūst mūsu līdzjūtības dēļ – šķiet, ka dzīvnieks ir pamests, ievainots un bez cilvēka palīdzības tas aizies bojā, un dzīvnieks tiek atnests mājās. Dabas pētnieki atgādina – lielākajā daļā gadījumu šiem dzīvniekiem nemaz nav nepieciešama cilvēka palīdzība un tie nebūt nav atstāti likteņa varā. Atnesot dzīvnieku mājās, tam tiek laupīta iespēja atgriezties savā dabiskajā vidē, jo dzīvnieks būs pieradis pie aprūpes un turpmāk savvaļā nespēs izdzīvot.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Andris Soms norāda, ka, atlaižot dabā savulaik pieradinātu dzīvnieku, tas var kļūt arī par apdraudējumu mums pašiem. Pie cilvēka pieradušie dzīvnieki ir drošāki un laiž cilvēkus sev tuvāk, bet dzīvnieka uzvedība nav prognozējama, un jebkurā brīdī tas var uzbrukt cilvēkam. Šādi gadījumi ik pa laikam pie mums notiek.
Svarīgi atcerēties – pirms ņemt dzīvnieku rokās un nest to uz mājām, jānovērtē, vai dzīvniekam tiešām nepieciešama palīdzība. Ja tas ir mazulis, iespējams, mazuļa māte ir turpat tuvumā un nav to pametusi, tikai vairās no cilvēka. Patvaļīga dzīvnieku nešana mājās no meža ir pretlikumīga un uzskatāma par malumedībām, un ir sodāma rīcība. DAP vecākais valsts vides inspektors Vilnis Skuja LV portālam iepriekš gan atzinis, ka šobrīd cilvēku sodīšana, kuri uz mājām nes savvaļas dzīvniekus, netiek praktizēta.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 29.pants aizliedz pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku izlaist brīvā dabā. Līdz ar to, ja cilvēks kādu iemeslu dēļ savvaļas dzīvnieku tomēr mājās ir atnesis, tam par šo dzīvnieku jāuzņemas tālākās rūpes, nodrošinot katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi tuvinātus apstākļus un katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.
Savvaļas dzīvnieka turēšanai nepieciešama atļauja
Ierasti savvaļas dzīvniekus apskatām zooloģiskajos dārzos. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti pieci zooloģiskie dārzi, salīdzinoši 2011.gadā bija par vienu vairāk. A.Soms norāda, ka pēdējos gados zoodārzu skaits nepalielinās un, visticamāk, arī nepalielināsies, kam par iemeslu varētu būt ekonomiskā situācija. Ar dzīvnieku uzturēšanu saistītās izmaksas ir lielas – dzīvnieku aprūpētājiem jābūt ar speciālām zināšanām, atbilstošā tehniskā stāvoklī jāuztur dzīvnieku mītnes un tiem jānodrošina kvalitatīva pārtika.
Latvijā darbojas dzīvnieku patversmes, kurās tiek uzņemti arī savvaļas sugu dzīvnieki, bet to skaits nav liels, un tās nespēj uzņemties rūpes par visiem dzīvniekiem. Šogad darbu uzsākusi pirmā savvaļas putnu rehabilitācijas stacija, kurā tiek rehabilitētas un dabā atgrieztas īpaši aizsargājamas putnu sugas.
Savvaļas dzīvnieku turēšana privāti ir iespējama, ja ir saņemtas atļaujas un dzīvniekam tiek nodrošināti atbilstoši dzīves apstākļi.
"Pēdējos gados zoodārzu skaits nepalielinās."
Medību likuma 10.panta pirmā daļa nosaka – medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja. Savukārt likuma 11.panta pirmā daļa paredz – nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.
Ja kādu iemeslu dēļ cilvēka īpašumā savvaļas dzīvnieks ir nonācis pirms attiecīgās institūcijas atļaujas saņemšanas, atļauja dzīvnieka turēšanai tik un tā ir jāsaņem – Valsts meža dienestā, ja vēlas turēt medījamo dzīvnieku, piemēram, lapsu, un Dabas aizsardzības pārvaldē, ja vēlas turēt nemedījamo dzīvnieku, piemēram, stārķi. Dzīvnieka īpašniekam būs jāapliecina, ka tas spēs dzīvniekam nodrošināt atbilstošus apstākļus.
Iedzīvotājiem, kuri izvēlējušies turēt Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 pantā uzskaitītos dzīvniekus
obligāti ir jāreģistrē savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vieta MK noteikumos Nr.1146 "Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība" paredzētajā kārtībā. Ja šāda dzīvnieka turēšanas vieta netiek reģistrēta, dzīvnieka īpašnieks nav tiesīgs savā īpašumā turēt iepriekšminētos dzīvniekus.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1pantā uzskaitīto dzīvnieku turētājiem vai īpašniekiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) jāgriežas ar iesniegumu (MK noteikumu Nr.1146 1.pielikums) reģistrēt dzīvnieka turēšanas vietu. Pirms iesnieguma iesniegšanas dzīvnieku īpašniekam jāsamaksā MK noteikumos Nr.1147 noteiktā valsts nodeva.
Savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrē gan privātpersonas, gan juridiskās personas. PVD mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā bijušas reģistrētas 13 šādas dzīvnieku turēšanas vietas. Cilvēki tur gan Latvijai raksturīgas sugas dzīvniekus, piemēram, rudās lapsas, gan arī eksotiskus dzīvniekus, piemēram, karalisko pitonu.
Personām, kuras savvaļas dzīvniekus tur iežogotās platībās, saistoši ir MK noteikumi Nr.4 "Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās un prasības šādu platību ierīkošanai".
"Pilsētās lauksaimniecības dzīvniekus tur salīdzinoši maz."
Pēc VMD vai DAP atļaujas saņemšanas savvaļas dzīvnieka turēšanai tas obligāti jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā (LDC), publiskajā datubāzē savvaļas dzīvnieki uzrādās kategorijā "Citi dzīvnieki".
Pirms pieņemt lēmumu par savvaļas dzīvnieka turēšanu nebrīvē, personām jāiepazīstas ar šo jomu regulējošajiem tiesību aktiem un jāizvērtē savas iespējas un nepieciešamība turēt dzīvniekus nebrīvē. Jāņem vērā, ka daudzu savvaļas sugu dzīvnieku mūžs ir ilgs un, ja dzīvnieks būs pieradis pie cilvēka, brīvā dabā to palaist nedrīkstēs.
Vai pilsētnieki var turēt cūkas un govis?
Latvijas normatīvajos aktos nepastāv aizliegumi pilsētā turēt lauksaimniecības dzīvniekus. Līdz ar to pilsētnieki drīkst turēt cūkas, govis, vistas un citus lauksaimniecības dzīvniekus, ja ievēro šo jomu regulējošos normatīvos aktus, piemēram, Dzīvnieku aizsardzības likumu, Veterinārmedicīnas likumu un Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības.
Pirms no tirgus mājās nest sivēnu, der ielūkoties savas pašvaldības saistošajos noteikumos un novērtēt, vai maz būs iespējams nodrošināt gan dzīvnieka labturības prasības, gan to, ka dzīvnieks ar smaku un troksni netraucēs kaimiņiem. Pašvaldība ir tiesīga arī noteikt aizliegumus dzīvnieku turēšanai pilsētas teritorijās un īpašnieku pienākumus. Piemēram, Saldus novada domes saistošie noteikumi "Par mājdzīvnieku uzturēšanu Saldus novadā" paredz, ka Saldū lauksaimniecības dzīvniekus drīkst turēt tikai tad, ja pret to neiebilst blakus esošo māju iedzīvotāji un ja lauksaimniecības dzīvnieks nerada nepanesamu smaku, troksni un netīrību. Šajos noteikumos arī īpaši uzsvērts, ka lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst turēt daudzstāvu māju balkonos un lodžijās.
Savukārt, piemēram, Rīgā nav pašvaldības saistošo noteikumu, kas ierobežotu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu pilsētā. "Pašvaldībai nav pamata pieņemt vēl kādus saistošos noteikumus, jo ir jau dokumenti, kuri nosaka labturības prasības un reģistrācijas kārtību," skaidro Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa.
Latvijas pilsētās lauksaimniecības dzīvniekus iedzīvotāji tur salīdzinoši maz. Lauksaimniecības datu centra publiskās datubāzes informācija liecina, ka 2014.gada 1.janvārī Rīgā ir reģistrēti 15 liellopi, 81 aita, 6 kazas, 232 zirgi un 378 citi dzīvnieki (piemēram, mājputni, truši). Savukārt, piemēram, Saldū ir reģistrēti 3 liellopi, 3 aitas un 5 kazas, un 280 citi dzīvnieki. Citās Latvijas pilsētās mitinās arī reģistrētas cūkas.
Jāatceras: neatkarīgi no tā, vai lauksaimniecības dzīvnieks mitinās laukos vai pilsētā, tam jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā.
