Ilgonis Vilks bijis muzeja vadītājs no 2000. līdz 2005. gadam un tagad atkal atgriezies šajā postenī. Starplaikā viņš pildījis LU Zinātņu un tehnikas muzeja direktora pienākumus, bet arī tad pievērsa gana daudz uzmanības F. Candera muzejam un Latvijas astronomijas vēstures izpētei.
Ekspozīcijā – kosmonautika un astronomijas vēsture
LU Frīdriha Candera – kosmosa izpētes muzejs piedāvā trīs ekspozīcijas daļas. Muzejā var apskatīt plašu meteorītu kolekciju, kosmosa izpētes ekspozīciju, kas detalizēti parāda, kā noritējusi kosmosa apguve pagājušajā gadsimtā, no pirmajiem lidojumiem kosmosā līdz jaunākajiem sasniegumiem kosmosa izpētē. Muzejā var iegūt informāciju par kosmonautu Anatoliju Solovjovu, kurš dzimis Rīgā un pēc tam Krievijā kļuvis par kosmonautu.
Muzeja ekspozīcijas otrā daļa veltīta Frīdriham Canderam – vienam no raķešbūves pamatlicējiem. Tieši Rīgā radušās viņa pirmās kosmisko lidojumu idejas un sākušies viņa patstāvīgie zinātniskie pētījumi.
Trešā ekspozīcijas daļa saistīta ar astronomijas vēsturi Latvijā. Muzejā apskatāmi vecie astronomiskie instrumenti, kas izmantoti LU Astronomiskajā observatorijā pirms 80 gadiem.
Visnotaļ populāra ir iespēja apmeklēt LU Astronomisko torni, kurā iespējams ielūkoties 20 cm diametra spoguļteleskopā. Skolēni un ģimenes iecienījušas miniplanetārija seansus, kuros notiek zvaigžņotās debess demonstrējumi uz lielā ekrāna, ko pavada stāstījums par svarīgākajiem astronomiskajiem objektiem. Arī regulārā muzeja ekspozīcijas apskate apvienota ar iespēju apmeklētājiem ielūkoties teleskopā.
Muzeja dārgums – precīzākais mehāniskais pulkstenis pasaulē
Muzejs īpaši lepojas ar priekšmetiem, kas ir pabijuši kosmosā, – spoguli, kuru liek uz skafandra piedurknes, zīmuli un lidojuma plānu.
Vēl muzejs lepojas ar vieniem no precīzākajiem pulksteņiem pasaulē, kas izgatavoti 20. gs. 30. gados. Tajā laikā labāku pulksteņu pasaulē nebija, un tie bija izvietoti LU ēkas Raiņa bulvārī 19 pagrabā. Vēl pirms pusgadsimta astronomi bija pareizā laika glabātāji, viņi pēc zvaigznēm noteica laiku, mūsdienās to nosaka pēc atompulksteņiem. Patlaban pulkstenis atrodas Raiņa bulvārī 19 muzeja telpās un ir pieejams apskatīšanai visiem interesentiem.
1922. gadā Universitātes observatorija iegādājās jaunu teleskopu Astronomiskajam tornim, kur tas kalpoja 50 gadus. Tas arī ir viens no muzeja dārgumiem un ir apskatāms ekspozīcijā.
Muzeja darbības pirmais posms noritēja LPSR Vēstures muzeja pakļautībā
Muzeja darbības vēsturi var iedalīt vairākos posmos. Priekšvēsture saistīta ar idejas rašanos par muzeja nepieciešamību un laika posmu, kas bija nepieciešams šīs idejas īstenošanai. Muzeja darbības pirmais posms noritēja LPSR Vēstures muzeja pakļautībā. Otrais posms saistās ar muzeja pāriešanu un darbību Latvijas Universitātes paspārnē. 2005. gads iezīmēja būtiskas izmaiņas tā darbībā, jo muzeja ēka nonāca privātpersonas īpašumā.
F. Candera memoriālais muzejs agrāk atradās Candera ielā 1, kur savulaik dzīvoja ievērojamais raķešu dzinēju konstruktors F. Canders. Jaunā ēkas saimniece Anna Šmite centās saglabāt F. Candera piemiņu. 1975. gadā pionieri ēkas bēniņu istabā iekārtoja F. Canderam veltītu ekspozīciju, kurā bija aplūkojami vairāki oriģināli foto, avīžu un žurnālu raksti par zinātnieku, grāmatas par viņa dzīvi. 1979. gadā tika nolemts atvērt Latvijas vēstures muzeja filiāli – Frīdriha Candera muzeju. Muzejs formāli tika nodibināts 1982. gadā. Par muzeja vadītāju iecēla Robertu Ankipānu. Kopā muzejā bija paredzēti 18 darbinieki. Sākās materiālu meklējumi par F. Canderu. 1987. gadā, zinātnieka 100 gadu jubilejas gadā, muzejs tika svinīgi atklāts.
Politisko pārmaiņu un sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ 1990. gada oktobrī muzejs Candera ielā 1 tika slēgts kā nerentabla kultūras iestāde. Latvijas Universitāte vērsās pie LPSR Vēstures muzeja ar piedāvājumu pārņemt F. Candera muzeju. Iniciatīvu šajā procesā izrādīja un tālākas rūpes par muzeja darbību uzņēmās LU Astronomiskās observatorijas direktors Juris Žagars. 1991. gada vasarā F. Candera muzeja ekspozīciju nopirka LU un novembrī muzejs tika iekļauts LU sastāvā. Par muzeja vadītāju kļuva Ilmārs Enītis, bet darbinieku štati samazinājās līdz pieciem cilvēkiem. Vēlāk LU Astronomiskajai observatorijai vairs nebija iespējas uzturēt muzeju, tāpēc 1995. gadā tas kļuva par LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja sastāvdaļu. Par muzeja vadītāju tika iecelts Juris Žagars. 2000. gadā par F. Candera muzeja vadītāju kļuva Ilgonis Vilks, kurš ar muzeju sadarbojās jau kopš 1989. gada un ir tā vadītājs arī pašreiz. Muzejs vairāk tika orientēts uz skolēnu un studentu vajadzībām, tika izveidotas vairākas jaunas ekspozīcijas par astronomijas un kosmosa tēmām, apmeklētājiem bija iespēja noskatīties profesionāli uzņemtu dokumentālo filmu par F. Canderu, skolēniem varēja lietot fondu materiālus savu zinātnisko darbu veikšanai. LU neizdevās atpirkt īpašumu Candera ielā 1, kur visus gadus bija atradies muzejs, un 2004. gada decembrī lielākā daļa muzeja inventāra – ekspozīcija, fondi, bibliotēka, stendi, mēbeles – tika izvesta no ēkas un pārvietota uz LU ēku Raiņa bulvārī 19.
Iespēja ielūkoties kosmosā savām acīm
LU Astronomiskais tornis darbojas Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja paspārnē un šogad ir uzsācis 32. demonstrējumu sezonu. Torņa funkcija ir pieskarties kosmosam, dziļāk ielūkoties debesīs.
Kopš torņa atjaunošanas teleskopā ielūkojušies aptuveni 50 000 cilvēku. Astronomijas torņa teleskopā var ieraudzīt dažādus debesu spīdekļus, tas atkarīgs no tā, kas konkrētajā brīdī redzams debesīs. Visinteresantākais, ko var aplūkot, ir Mēness, tas ir ļoti izteiksmīgs objekts un tāpēc parasti tiek atstāts "saldajam ēdienam" novērojumu seansa beigās. Vēl teleskopā var aplūkot dubultzvaigznes, zvaigžņu kopas, miglājus, spožo Andromedas galaktiku, protams, arī planētas, kuras ir redzamas attiecīgajā gadalaikā.
"Šis rudens un ziema ir samērā "nabadzīgi", vakaros planētas nav redzamas. Tomēr pavasara pusē tās parādīsies, visizteiksmīgākie būs Jupiters un Venera. Abas planētas ir ļoti spožas. Jupiteram teleskopā var redzēt disku un mazos pavadonīšus, Venerai var redzēt fāzes. Tādā veidā kosmoss tuvojas cilvēkam," atklāj muzeja vadītājs Ilgonis Vilks. Teleskopā tiek izmantots 100 līdz 200 reizes liels palielinājums.
Tornis ir atvērts ikvienam interesantam, un šobrīd to var apmeklēt divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās plkst. 19.00 vakarā ar nosacījumu ja ir skaidrs laiks. Ieejas maksa ir 2 eiro pieaugušajiem, 1 eiro skolēniem un studentiem; LU studentiem un darbiniekiem ieeja ir bez maksas.
Būvējot LU ēku Raiņa bulvārī 19, jau no sākuma bija paredzēts, ka uz jumta jābūt Astronomiskajam tornim. Eiropā bija noskatīti atbilstoši piemēri, tajā laikā tas šķita moderni un šiki. Torņa darbība sākās 1869. gadā, un viens no pirmajiem tajā darbojās Šveices profesors Aleksandrs Beks. Viņš mācīja studentus un tornī veica zinātniskus novērojumus. Drīz pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas 1922. gadā tika izveidota Astronomiskā observatorija. Toreiz teleskopu izmantoja studenti, un te notika apmācības.
"Universitātē sāku strādāt 1986. gadā, un mans pirmais uzdevums bija panākt, lai tornī atsākas zvaigžņotās debess demonstrējumi. Teleskops bija izjaukts, viss pamests jau diezgan ilgi. Tā paša gada rudenī 13. oktobrī notika oficiāla atklāšana, kurā piedalījās arī tā laika LU zinātņu prorektors Juris Zaķis. Pagājušajā gadā atzīmējām 30 gadu jubileju, kopš torņa darbība ir atjaunota," par torņa vēsturi stāsta I. Vilks.
No vecā teleskopa bija palikusi tikai caurule un montējums. Vairs nebija ne objektīva, ne okulāru. I. Vilks saremontēja pulksteņa mehānismu un uz vecā montējuma uzstādīja 11 cm spoguļteleskopu. 1986. gada 17. oktobrī notika Mēness aptumsuma novērojumi. 1989. gadā tornī tika uzvilkts Latvijas karogs. 1995. gadā teleskopu "Micar" nomainīja 22 cm spoguļteleskops, kuru izgatavoja astronomijas amatieris Juris Kārkliņš. Tornis ir piedzīvojis vairākus remontdarbus – 1996., 1998. un 2007. gadā, un tajā pašā gadā tornī tika uzstādīts jauns firmas "Meade" teleskops. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī toreizējais zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.
Astronomiskajā tornī notikuši arī dažādi neparasti pasākumi – populārzinātniskā raidījuma "Dullais Didzis" filmēšana, žurnāla "Una" fotosesija, LNT izklaides šova "Zvaigžņu lietus" reklāmas filmēšana, grupas "Gain Fast" albuma "Tas nav no zemes šīs" prezentācija, kā arī nesen filmēts fragments Lindas Oltes televīzijas filmai "Jānis. Elza. Mīlas grāmata".
Daudzi torņa apmeklētāji jūtas ļoti pārsteigti, ielūkojoties teleskopā. Bieži gadās dzirdēt atsauksmes: "Ooo, ielūkojos teleskopā pirmo reizi dzīvē. Super!" vai "Ieraudzīju Saturna gredzenu pats savām acīm!"
Planetārijā vienmēr ir skaidras debesis
LU F. Candera – kosmosa izpētes muzejs piedāvā arī miniplanetārija seansus. Kāpēc to sauc par mini? Tāpēc, ka īstajā planetārijā parasti ir kupols, bet šeit kupola vietā ir liels, plakans ekrāns, tas nozīmē, ka nevar redzēt attēlu uz visām pusēm, bet tikai priekšā.
Ilgonis Vilks atklāj: "Planetārijā vienmēr ir skaidras debesis. Atliek tikai uzstādīt un parādīt. Tas ir stundu garš seanss, kura laikā notiek ceļojums pa zvaigžņoto debesi, pietuvinām atsevišķus objektus un stāstām par zvaigznājiem, kā tos iztēlojās senie grieķi, kādi interesanti objekti redzami. Seansa laikā parādām arī pāris video no NASA vai Eiropas Dienvidobservatorijas materiāliem."
Pašreiz tiek piedāvātas četras seansu tēmas:
- "Iepazīsim zvaigznājus" – par to, kādi zvaigznāji dažādos gadalaikos ir redzami;
- "Ceļojums Saules sistēmā" – pārskats par Saules sistēmas planētām, kur tās atrodas, utt.;
- "Kas redzams debesīs" – par to, kas redzams debesīs konkrētā laikā – vakarā, naktī un uz rīta pusi;
- "Stāsts par zvaigžņu dzīvi" – par to, kā gadu tūkstošu vai miljonu laikā mainās zvaigznes.
Uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu apmeklētāji var apmeklēt seansus par īpašu tēmu – "Teikas par zvaigznājiem". Tā ir dažādu tautu teikas, lielākoties seno grieķu teikas par to, kā zvaigznāji cēlušies, kāpēc Lielie Greizie Rati atrodas tur, kur tie ir, un kāpēc pie debesīm ir Orions.
Miniplanetārija seansi domāti tiem, kam ir interese un gribas uzzināt vairāk par kosmosu. Nav vajadzīgas priekšzināšanas, un tos var apmeklēt jau bērni.
Informāciju par pieteikšanos seansiem var atrast LU mājaslapā, pieteikties var arī Guntai Vilkai pa tālruni 26539970 un e-pastu gunta.vilka@lu.lv.
Seansi iespējami katru ceturtdienu plkst. 11.00 un 18.00, ja ir pieprasījums, proti, ja uz seansu piesakās vismaz 10 cilvēku grupa.
Nākotnes plāni
2017. gadā un turpmākajos gados F. Candera – kosmosa izpētes muzejā plānots paplašināt sadarbību ar Latvijas Universitātes struktūrvienībām un dažādām astronomiskām organizācijām ārpus Universitātes, izvērst zinātniskos pētījumus, aktivizēt sabiedrības izglītošanas un zinātnes popularizēšanas darbu, palielināt apmeklētāju skaitu, lai muzejs kļūtu par dažādu astronomijas izglītības un popularizācijas aktivitāšu vietu.
LU Frīdriha Candera – kosmosa izpētes muzejs
Pastāvīgās ekspozīcijas atklāšana – 1987. gadā.
Muzeja apmeklētāju skaits kopš tā pastāvēšanas – kopš muzejs ir Latvijas Universitātes muzeja sastāvdaļa (no 1995. gada), vidēji 2000 cilvēku gadā jeb apmēram 46 000.
Krājuma vienības – pašreiz katalogā ir aptuveni 1100 vienību, bet sagaidāms, ka uz Latvijas astronomijas vēstures materiālu rēķina to skaits augs līdz 2000 vienībām.
Būtiskākais notikums 2017. gadā – Zinātnieku nakts 2017, kad F. Canderam veltīto izstādi "Sapnis par lidojumu", prezentāciju par F. Candera dzīvi un darbību, kā arī Astronomisko torni apmeklēja tieši 1000 interesentu.
