Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Brīvības piemineklis kopā ar Latvijas karogu, himnu un valsts ģerboni ir viens no svarīgākajiem Latvijas simboliem, pauda gandarījumu, ka šodien atklājam to atkal sakārtotu un sakoptu. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi vienmēr sekot līdzi, lai Brīvības piemineklis - latviešu tautas arhitektūras un tēlniecības šedevrs - tiktu regulāri tehniski aprūpēts, un, kad rodas nepieciešamība, arī restaurēts.
Brīvības piemineklis, atklāts 1935.gada 18.novembrī – Latvijas dzimšanas dienā -, ir izturējis dažādus laikus, kļūstot par liecinieku gan karam, gan okupācijas gadiem, gan neatkarīgas Latvijas atdzimšanai, teica I.Mūrniece, atgādinot, ka Barikāžu laikā Brīvības piemineklis pieredzēja apšaudi un aizvien glabā ložu rētas. Tam pēc kara pat draudējusi nojaukšana, taču, Rīgā dzimušajai tēlniecei Verai Muhinai aizliekot labu vārdu, tas palika, neļaujot svešai varai tā mākslinieciskās vērtības dēļ ar pieminekli izrīkoties pēc sava prāta, teica Saeimas priekšsēdētāja.
Mūsdienās Brīvības piemineklis ik dienu noraugās, kā pilsētnieki steidzas uz darbu, kā Latvijā ierodas svarīgas ārvalstu amatpersonas un kā mēs svinam svētkus vai pulcējamies mītiņos. Novēlu ikvienam, ikdienā steidzoties savās gaitās, atcerēties pacelt acis uz Brīvības tēlu, kura paceltajās rokās mirdz trīs zvaigznes un paturēt prātā mūsu lielākās vērtības – tēvzemi un brīvību, sacīja I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja kopā ar citām valsts amatpersonām svinīgajā ceremonijā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un parakstījās tā goda viesu grāmatā.
