Uzrunājot klātesošos, E.Rinkēvičs vērsa uzmanību uz ANO Drošības padomes atbildību, miera un drošības saglabāšanā pasaulē. "Diemžēl, daudzos gadījumos pastāvīgo Drošības padomes valstu veto tiesību privilēģija tiek izmantota ļaunprātīgi un tādējādi tiek paralizēts padomes darbs. Bieža ANO Drošības padomes nespēja efektīvi rīkoties, lai pasaulē novērstu vai izbeigtu genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kas ir visnopietnākie noziegumi saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, ir izaicinājums visām ANO dalībvalstīm. Tādēļ Latvija stingri atbalsta divas, savstarpēji papildinošas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvāku Drošības padomes atbildību: Francijas un Meksikas iniciatīvu, kas noteic brīvprātīgi ierobežot veto tiesību izmantošanu pastāvīgām Drošības padomes valstīm situācijās, kas saistītas ar masu noziegumiem, un ANO neformālās grupas par atbildību, saskaņotību un pārskatāmību (the Accountability, Coherence and Transparency Group) ierosināto labas uzvedības kodeksu visām Drošības padomes dalībvalstīm nebalsot "pret" šādās situācijās," pauda ministrs.
E.Rinkēvičs izteica Latvijas atbalstu Starptautiskās krimināltiesas darbam un uzsvēra nepieciešamību ANO Drošības padomei vērsties pie Starptautiskās krimināltiesas, ja ir pierādījumi par noziegumu veikšanu kādā valstī, taču pati valsts nesadarbojas ar tiesu un nesoda vainīgos par noziegumu izdarīšanu. "Ja valsts nevēlas izdot vainīgās personas Starptautiskajai krimināltiesai, tad padomei būtu jāapsver iespēja pašai nodot lietu tiesai. Vienlaikus padomei būtu pastāvīgi jāaicina valstis pildīt savas saistības un cīnīties pret nesodāmību attiecībā uz visnopietnākajiem noziegumiem, ko noteic starptautiskās tiesības," uzsvēra ministrs.
"Īstenojot savlaicīgu iesaistīšanos un preventīvo diplomātiju, Drošības padome var mudināt valdības risināt problēmas un mazināt riskus, pirms notiek masu zvērības," nobeigumā sacīja ārlietu ministrs.
