Pasākuma pirmajā daļā uzstājās Lietuvas Brīvā tirgus institūta analītiķe Ieva Valeškaite, kura stāstīja par darbaspēku nodokļiem kaimiņvalstī. Situācija izveidojusies samērā līdzīga, jo uzņēmēju un neatkarīga institūta ierosinājumus, diemžēl, politiķi nav ņēmuši vērā, tāpēc plānotās izmaiņas, kas būtu vēlamas gan biznesam, gan arī pašiem darbiniekiem, vēl nav izdevies ieviest. Tomēr kaimiņvalstī, atšķirībā no Latvijas, ir ieviesti valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) griesti, kas nodrošinājusi Baltijas mēroga konkurētspējas priekšrocību tieši lielo algu sektorā. Vēl jo labāk šo priekšrocību kaimiņi varēs izjust pēc 2018.gada 1.janvāra, kad Latvijā stāsies spēkā grozījumi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti.
Paneļdiskusijā eksperti pauda, ka pašreiz darba ņēmēji visbiežāk nemaz neapzinās, cik lielus nodokļus par katru strādājošo maksā darba devējs, tādēļ nepieciešams daudz aktīvāk izglītot sabiedrību. Tāpat klātesošie diskutēja arī par minimālās algas korelāciju ar produktivitāti. Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs norādīja, ka pašreiz tieši zemās minimālās algas ir bremzējošs aspekts, tādēļ nepieciešams domāt par citiem risinājumiem, piebilstot, ka ne tikai ar nodokļu politiku iespējams attīstīt Latvijas tautsaimniecību. Savukārt LTRK padomes locekle un SIA "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe sacīja, ka problēmas ar minimālās algas celšanu radušās reģionos, jo Rīgā atrast darbu par augstāku samaksu ir daudz vienkāršāk, bet citur Latvijā uzņēmējiem jāspēj izdzīvot konkurences apstākļos, nodarbināt cilvēkus un samaksāt algas.
Diskusijas otrajā daļā ar prezentāciju par pašvaldību motivēšanu uzņēmējdarbības piesaistīšanu uzstājās Florians Šrēders no Vācijas Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Viņš pastāstīja, ka pašreiz Vācijā nodokļu sistēmai ir trīs kārtas – valsts, reģionālā un pašvaldību - , kur katra regulē nodokļu sistēmu tā, lai iegūtu no biznesa, kas atrodas konkrētajā teritorijā. Eksperts stāstīja, ka valstī darbojas kopīgs regulējums, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga pieeja, taču pastāv pietiekami plašas manevru iespējas, lai uzņēmumi savus ieguldījumus un darbību veiktu konkrētā pašvaldībā.
F.Šrēders norādīja, ka Latvijas galvenās problēmas ir nestabila nodokļu politika, kas mainās ar katru jaunas valdības nākšanu pie varas, kā arī ēnu ekonomika, kas krietni pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus. Viņš sacīja, ka valsts pārvaldei vajadzētu daudz aktīvāk strādāt pie aplokšņu algu un citu nelegālu darbību apkarošanas, tādējādi spējot iekasēt vairāk nodokļu.
Ekspertu diskusijā, kas sekoja pēc prezentācijas, vairāki dalībnieki norādīja, ka pašreiz pašvaldības ir motivētas piesaistīt deklarēto iedzīvotāju skaitu, bet ne biznesu, tādējādi atsakoties veicināt uzņēmējdarbību. Tika pat pausts, ka vietvaras biežāk izvēlas investēt līdzekļus celiņos un apgaismojumā nevis sakārtojot infrastruktūru tā, lai būtu iespējams piebraukt pie ražotnēm utt. Pretējās domās ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, kurš uzskata, ka jebkura pašvaldība ir ieinteresēta biznesa piesaistīšanā, aicinot uzņēmumus aktīvi ziņot par to, ka vēlas attīstīt savu biznesu, lai palīdzētu atrast pieņemamākos risinājumus.
Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits pauda, ka pašreiz pašvaldībām ir pieejami arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi, lai sakārtotu infrastruktūru, tādējādi radot pievilcīgāku vidi uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem. Viņš sacīja, ka tās vietvaras, kas izmanto un izmantos šo iespēju, nākotnē noteikti būs daudz konkurētspējīgākas, palīdzot vietējam biznesam attīstīties. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka sacīja, ka pašreiz piedāvātās iespējas un modeļi, kā regulēt nodokļu pārdali par labu tām pašvaldībām, kas piesaista un notur biznesu, ir pārāk sarežģīti, tādēļ nākotnē būs jāmeklē citas iespējas.
Kā pēdējā diskusijā uzstājās Airi Jansena – Uueda no Igaunijas Ieņēmumu dienesta Ienākumu departamenta piedziņas daļas. Viņa sacīja, ka pašreiz galvenais iestādes uzdevums ir nodrošināt tādu sadarbību ar uzņēmējiem, lai viņi justos motivēti maksāt nodokļus, kā arī lai to paveikt būtu maksimāli vienkārši. Kaimiņvalsts nodokļu administrācija daudz strādā pie tā, lai jebkurus maksājumus valstij bizness varētu izdarīt ar iespējami mazāk "klikšķiem", jo kompāniju vadītājiem ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību nevis grāmatvedību. LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis sacīja, ka Latvijā, diemžēl, izveidojusies situācija, kurā uzņēmēji bieži vien jūtas kā noziedznieki, jo nespēj izsekot līdzi visām izmaiņām un pielāgoties jaunajai situācijai. Daudz nopietnāk jādomā par to, kā palīdzēt biznesam nomaksāt nodokļus, kādas papildu iespējas piedāvāt strādāt baltajā zonā, lai nebūtu vēlme pāriet ēnu ekonomikā un apiet sistēmu.
Klātesošie diskusijas klausītāji arī sacīja, ka pašreiz galvenā koncentrēšanās notiek uz tiem uzņēmumiem, kas maksā nodokļus nevis tiem, kuri ir ēnu zonā, kā arī uz tiem, kuri nākotnē varētu būt biznesā. Latvijai pašreiz būtiski palielināt nodokļu maksātāju skaitu, lai tuvākajā laikā augtu arī kopējais nomaksāto nodokļu apjoms.
