Valsts prezidents atzina, ka ceturtdien notikušās debates Saeimā par grozījumiem Kredītiestāžu likumā skaidri parāda, ka veids, kādā notiek lēmumu pieņemšana, ir ļoti nozīmīgs. No tā ir atkarīga ne tikai pieņemto lēmumu kvalitāte, bet arī tas, vai sabiedrība šiem lēmumiem uzticēsies.
"Atklātība nedrīkst palikt virsrakstu un lozungu līmenī. Tā savu mērķi vislabāk var sasniegt tad, ja ikvienam ir iespējams izsekot lēmumu pieņemšanas gaitai; ja viegli un ērti ir pieejama iespēja iepazīties ar argumentiem, kas ir bijuši lēmumu pieņemšanas pamatā, un kādi apsvērumi tikuši izdarīti par labu vienam vai otram risinājumam. Svarīgi, lai ikvienam ir pieejama informācija par interešu grupām, kas piedalījušās lēmumu izstrādē," piebilda Valsts prezidents.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas rīkotajā diskusijā, kas Rīgas pilī norisinājās piektdien, 2017. gada 9. jūnijā, tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kādas ir ar lobētāju ietekmi saistītās problēmas un kādus mērķus varētu sasniegt ar lobēšanas regulējuma palīdzību.
Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš sniedza ieskatu pēdējo desmit gadu laikā Latvijā notikušajās diskusijās par lobēšanas regulējumu un aktualitātēm. Savukārt Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes dienesta politikas analītiķis profesors Džanluka Sgueo iepazīstināja klātesošos ar lobēšanas regulējuma attīstību un nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienībā. Dž.Sgueo uzsvēra, ka lēmumu pieņēmēju un visas sabiedrības interesēs ir radīt sistēmu, kas parāda, kā lēmumi tiek pieņemti. Tāpēc, jo caurspīdīgāks ir lēmumu pieņemšanas process, jo lielāks ir sabiedrības atbalsts tiem.
