Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 170 tūkst. jeb 8%. Migrācijas dēļ Latvija zaudējusi 113 tūkst. un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – 57 tūkst. iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2010. – 2016. gadā, tūkst. cilvēku
Rīgā iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis, Latgalē – vislielākais samazinājums
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Rīgā (par 1,8 tūkst. jeb 0,3%). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 6,3 tūkst. jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 2,1% (4,2 tūkst.), Kurzemē par 1,9% (4,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,6% (3,9 tūkst.) un Pierīgā – par 0,4% (1,4 tūkst.).
Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2016. gadā
Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk Jelgavā – par 0,5% (310).
Pērn tikai 9 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts. Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem 9 novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 6 novados.
Vairāk aizbrauc nekā atbrauc, vairāk nomirst nekā piedzimst
2015. un 2016. gadā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā 2016. gadā samazinājās par 12,2 tūkst. (2015. gadā – 10,6 tūkst.). 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,4 tūkst. cilvēku (par 1,1 tūkst. mazāk nekā 2015. gadā) un izceļoja 20,6 tūkst. (salīdzinot ar 2015. gadu - par 0,5 tūkst. vairāk).
2016. gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 tūkst. (2015. gadā – 6,5 tūkst.). 2016. gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkst., bet nomira 28,6 tūkst. cilvēku. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pēdējos piecos gados nedaudz pieauga - no 9,8 2012. gadā līdz 11,2 – 2016. gadā. Arī mirstība pēdējos divos gados nedaudz pieauga un 2016. gadā bija 14,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju (2015. gadā – 14,4). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā samazinājās zīdaiņu mirstība - miris 81 bērns pirmajā dzīves gadā jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušo (2015. gadā – 4,1).
Pieaug bērnu un jauniešu skaits
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0-14 gadi pieaudzis par 11,4 tūkst. (2016. gadā – par 3,3 tūkst.), veidojot 15,6% no iedzīvotāju kopskaita 2017. gada sākumā (2012. gada sākumā – 14,3%).
2016. gadā iedzīvotāju skaits 15-64 gadu vecumā turpināja samazināties – par 23,5 tūkst. jeb 1,8%, un galvenokārt tas notika emigrācijas dēļ – par 16,8 tūkst.
Turpina palielināties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem – 2016. gadā par 1,3 tūkst. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,6% 2016. gada sākumā līdz 19,9% 2017. gada sākumā.
2016. gadā samazinājās visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi un lietuvieši – par 2,6%, ukraiņi un poļi – par 2,3%, krievi – par 1,8% un latvieši – par 0,6%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,8% 2016. gada sākumā līdz 62,0% 2017. gada sākumā.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2017. gada sākumā (procentos)
Latvijas demogrāfiskās attīstības rādītāji 2014. – 2016. gadā
|
2014 |
2015 |
2016 |
2015. gadā pret 2014. gadu, % |
2016. gadā pret 2015. gadu, % |
uz 1 000 |
||
|
2015 |
2016 |
||||||
| Iedzīvotāju skaits, gada beigās |
1 986 096 |
1 968 957 |
1 950 116 |
-0,9 |
-1,0 |
x |
x |
| Noslēgtas laulības |
12 515 |
13 617 |
13 002 |
+8,8 |
-4,5 |
6,9 |
6,6 |
| Šķirtas laulības |
6 271 |
5 151 |
6 061 |
-17,9 |
+17,7 |
2,6 |
3,1 |
| Dzimuši |
21 746 |
21 979 |
21 968 |
+1,1 |
-0,05 |
11,1 |
11,2 |
| Miruši |
28 466 |
28 478 |
28 580 |
+0,04 |
+0,4 |
14,4 |
14,6 |
| Imigrēja |
10 365 |
9 479 |
8 345 |
-8,5 |
-12,0 |
4,8 |
4,3 |
| Emigrēja |
19 017 |
20 119 |
20 574 |
+5,8 |
+2,3 |
10,2 |
10,5 |
| Migrācijas saldo |
-8 652 |
-10 640 |
-12 229 |
+23,0 |
+14,9 |
-5,4 |
-6,2 |
Iedzīvotāju skaits sarūk arī Igaunijā un Lietuvā
Salīdzinājumam iedzīvotāju skaits Igaunijā 2017. gada sākumā bija 1 milj. 315 tūkst. (par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš). Arī Igaunijā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 1 339 personas (2016. gadā Igaunijā piedzima 14,1 tūkst, bet nomira 15,4 tūkst), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 1 030 personas (2016. gadā no citām valstīm ieradās 14,8 tūkst., bet izceļoja 13,8 tūkst1.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā bija 2 milj. 849. tūkt. (iedzīvotāju skaita samazinājums – 39,2 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 9,6 tūkst. (provizoriskais dzimušo skaits 2017. gadā – 31,2 tūkst, mirušo skaits – 40,8 tūkst.) un negatīvs migrācijas saldo – 29,6 tūkst2.
Tagad CSP datubāzēs iedzīvotāju skaita dati arī pēc reģistrētās dzīvesvietas
CSP 2017. gadā uzsāk publicēt novērtēto iedzīvotāju skaitu (aprēķina metode http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/demstat_metodologija_lv.pdf) ne vien sadalījumā pa reģioniem, novadiem un republikas pilsētām pēc CSP noteiktās faktiskās dzīvesvietas, bet arī pēc iedzīvotāju deklarētās adreses Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā. Tas tiek darīts tāpēc, ka, sākot ar 2021. gada tautas skaitīšanu, kura tiks organizēta, izmantojot tikai administratīvo datu avotus, un turpmāk demogrāfijas statistikā tiks izmantota tikai CSP veiktais iedzīvotāju skaita novērtējums atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīves vietai. Deklarētā adrese tiks precizēta tikai izņēmuma gadījumos (personām sociālās aprūpes iestādēs un ieslodzījuma vietās, kā arī bērniem, kas atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem deklarēti adresē vieni).
CSP novērtēto iedzīvotāju skaita atšķirības, ja salīdzinām viņu pastāvīgo un deklarēto dzīves vietu, ir salīdzinoši nelielas. Tā ,piemēram, Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits ir par 6.4 tūkst. jeb 1 % mazāks kā pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Šāda situācija vērojama arī Pierīgas novados. No novadiem vislielākās atšķirības vērojamas Ciblas un Baltinavas novados, kuros deklarējušies attiecīgi par 5.1% un 5.6% vairāk kā pastāvīgi dzīvo.
Informācija par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2017. gada sākumā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami CSP datu bāzē sadaļā "Iedzīvotāji un sociālie procesi".
