Pirmdiena,
24. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Aptaujas dati liek apšaubīt Latvijas iedzīvotāju spējas atpazīt viltus ziņas


Valsts prezidenta kanceleja
19.05.2017
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Daudzu Latvijas iedzīvotāju pārliecība, ka viņi spēj atpazīt melīgu informāciju, var būt maldinoša, kas nozīmē, ka viltus ziņām ir ievērojama ietekme uz sabiedrību, liecina Latvijā pirmā sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju uzņēmību pret viltus ziņām. To pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma veicis sabiedrisko pētījumu centrs SKDS. Aptaujas dati rāda, ka arī daudzi no tiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir labas spējas atpazīt viltus ziņas, realitātē tās uzskata par patiesām vai daļēji patiesām.

Aptaujas rezultāti piektdien tika analizēti diskusijā "Viltus ziņas – gruzdošais drauds", kas notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātā diskusiju cikla par Latvijas drošību ietvaros, sadarbībā ar Baltijas mediju izcilības centru. Pavisam 60% aptaujāto atzīst, ka viņiem bieži vai dažkārt nākas saskarties ar informāciju par notikumiem Latvijā vai citās valstīs, kas ir pilnīgi vai daļēji izdomāta. 44% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir ļoti labas vai drīzāk labas spējas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām, savukārt 35% atzīst, ka viņu spējas ir ļoti vājas vai drīzāk vājas.

"Aptaujas rezultāti rāda, ka viltus ziņām vairāk pakļauti cilvēki ar pamata un vidējo izglītību. Vienlaikus, runājot par konkrētiem viltus ziņu gadījumiem, ir pamats domāt, ka tie ietekmē arī iedzīvotājus, kuri uzskata, ka atpazīst melīgo informāciju," norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Piemēram, viltus ziņu par to, ka Norvēģijas izglītības ministre it kā vēloties ieviest mācību stundas par incestu kā normālu parādību, par patiesu vai daļēji patiesu nosauca 38% no tiem, kuri uzskata, ka viņiem piemīt ļoti vai drīzāk labas spējas atpazīt nepatiesu informāciju un kuri bija saskārušies ar šo ziņu.

"Viltus ziņas ir Latvijas drošības apdraudējums, kas cenšas sagraut mūsu uzticību sev, savām vērtībām un savai valstij. Tās apdraud mūsu spriestspējas drošību. Ir nepieciešams attīstīt kritisko domāšanu, lai varētu atpazīt nepatiesu informāciju, kā arī atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku un uzticamus medijus," uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Diskusijas īpašais viesis, Igaunijā dzīvojošais krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis stāstīja, ka Krievijas propaganda ir īpaši vērsta pret Baltijā dzīvojošajiem krieviem, lai kavētu viņu iekļaušanos pārējā sabiedrībā. Tomēr viltus ziņu ietekme pakāpeniski mazinās, it īpaši gados jaunu cilvēku vidū, kam nepieciešama kvalitatīvu mediju projektu attīstība krievu valodā.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa analizēja viltus ziņu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, atzīstot, ka viltus ziņas un populisms uztur viens otru, un ir svarīgs veids, kā mūsdienu mediju pasaulē atbildīgi politiķi uztur komunikāciju ar sabiedrību.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā eksperte Guna Šņore norādīja, ka viltus ziņu izplatību ir grūti ierobežot, jo faktiski nepastāv likumdošana to regulēšanai, turklāt daudziem tas ir izdevīgs biznesa projekts.

Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" dibinātāja Inga Spriņģe uzsvēra, ka jo īpaši svarīgi ir veicināt medijpratību jauniešu vidū, aicinot viņus pārbaudīt, cik patiesa ir informācija, kas pārpludina internetu un sociālos tīklus. Viltus ziņas pievilcīgas padara tas, ka tās tiek veidotas, izmantojot cilvēku emocijas, bet racionālos argumentus padara nesvarīgus. 

Laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece aicināja atbildīgās amatpersonas sniegt lielāku atbalstu reģionālajai presei, kurai ir liela nozīme viedokļu daudzveidības un demokrātijas nodrošināšanā vietējā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā reģionālā prese ir daudz cietusi no iedzīvotāju skaita samazināšanās un reklāmas ieņēmumu krituma, kā arī pašvaldību izdevumu nostiprināšanās, kas var piedāvāt labāku atalgojumu žurnālistiem, bet publicē tikai pašvaldības vadības viedokli par notiekošo.

 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 
Informācijas statuss
Šī sadaļa ir platforma nepastarpinātai valsts iestāžu komunikācijai ar sabiedrību.

  • Par preses relīžu saturu atbild informācijas iesniedzējs. LV portāls publicē iesūtīto informāciju, to nerediģējot un nemainot.
  • Aicinām valsts pārvaldes iestādes paziņojumu iesūtīšanai izmantot e-pastu: pr@lv.lv
Lietotājiem der zināt.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti