Straujāk darba samaksa 2016.gadā pieauga privātajā sektorā – par 5,8%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 3,7%. Salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni – 2008.gadu, 2016.gadā darba samaksa privātajā sektorā bija par 35,6% lielāka, savukārt sabiedriskajā sektorā darba samaksas pieaugums bija mērenāks – par 9,9%.
2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 4,7%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga nedaudz lēnāk – par 4,6%, ko ietekmēja nelielais patēriņa cenu kāpums.
Darba samaksa 2016.gadā pieauga visās tautsaimniecības pamatnozarēs, tomēr to dinamika bija atšķirīga. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams pakalpojumu nozarēs, kur vidējās algas līmenis bija zems – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās. Mērenāk darba samaksa auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecības nozarē. Arī būvniecības nozarē bija vērojams darba samaksas pieaugums, neskatoties uz būvniecības apjomu un nodarbināto skaita kritumu pagājušajā gadā.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā 2016.gadā darba samaksa pieauga par 6%. 2016.gadā straujāk darba samaksa pieauga poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – 12,6%. Tāpat arī strauji darba samaksa pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.
Darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos un ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2017.gadā darba samaksas pieaugums būs līdzīgos tempos kā iepriekšējos gados.
Ieva Šnīdere
EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente
