2017.gada februāra sākumā tika publicēts pirmais ES vides politikas īstenošanas pārskats, kas ir jauns instruments, lai palīdzētu uzlabot ES normatīvā regulējuma vides jomā piemērošanu dalībvalstīs. Pārskatā iekļauti 28 ziņojumi par katru no ES valstīm, ilustrējot ES valstu stiprās puses un iespējas, kā arī vājās puses.
Attiecībā uz Latviju Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka Latvijā kopumā ir labs vides aizsardzības līmenis. Izaicinājumus joprojām sagādā atkritumu pārstrāde nepietiekamo jaudu dēļ, kā rezultātā lielākā daļa sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos. Tāpat uzlabojumi būtu nepieciešami, lai paaugstinātu resursu izmantošanas efektivitāti.
J.Eglīts atzīmē: "Turpmākajā dialogā starp EK un dalībvalstīm par vides politikas īstenošanas pārskatiem nepieciešams iesaistīt ne tikai vides, bet arī citu nozaru pārstāvjus. Būtiski, lai pārskatā norādītie ieteikumi būtu mērķtiecīgi virzīti, tādējādi palīdzot dalībvalstīm sasniegt noteiktos vides mērķus."
Viens no būtiskiem jautājumiem, par ko dalībvalstīm būs jāvienojas šīs Vides padomes laikā, saistīts ar klimata politiku. Tikšanās laikā plānots panākt vispārējo vienošanos par grozījumiem ES ETS direktīvā, lai sekmētu emisiju samazināšanu izmaksu efektīvā veidā. ES ETS ir viens no svarīgākajiem instrumentiem ES klimata politikā.
Šobrīd diskusijām joprojām ir atvērti vairāki jautājumi, tostarp tādi, par kuriem nepieciešama vienošanās politiskā līmenī – nosacījumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai, bezmaksas piešķiramo un izsolāmo kvotu samērs, risinājumi ES ETS stiprināšanai, piemēram, tirgus stabilitātes rezerves stiprināšana.
Tāpat Vides padomē ieplānota ES dalībvalstu pārstāvju viedokļu apmaiņa par ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu ES un tās ietekmi uz ES vides politiku.
Latvija atbalsta integrētu un sistemātisku Dienaskārtības 2030. gadam ieviešanu ES. "Turpmākajā darbā nepieciešams analizēt nepilnības esošajās ES politikās, kā arī strādāt pie ilgtermiņa pasākumiem. ES vides politika ir būtisks pīlārs ES kopējā politiskajā ietvarā. Tāpēc arī turpmāk nepieciešams turpināt dažādu vides politikas jautājumu, kā piemēram, klimata pārmaiņas, aprites ekonomika, gaisa kvalitāte, ūdens pārvaldība, ciešāku integrāciju ES nozaru politikās", atzīmē J.Eglīts.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
