Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās gada pārmaiņas
2016. gadā vidējā neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 4,7 %.
Valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2016. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %.
2016. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 845 eiro, sabiedriskajā sektorā – 886 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 836 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 5,8 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 3,7 % un vispārējās valdības sektorā – par 5,0 %.
Bruto darba samaksas fonds 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājās par 5,8 % jeb 418,5 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,3 tūkst.
2016. gadā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur vidējās algas līmenis bijis starp zemākajiem: citu pakalpojumu nozarē – par 8,5 % un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 7,1 %.Citu pakalpojumu nozare ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, kur algas gada laikā pieauga par 10,7 %, kamēr pārējās nozarēs – individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozarēs pieaugums bija ap 5 %.
Straujāk algas augušas arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,3 %, kur lielākais algu kāpums bija tādās jomās kā darbaspēka meklēšana un nodrošināšanas ar personālu, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības.
Lēnākais algu pieaugums 2016. gadā bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs.
2016. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015. – 2016. gadā un tās
pārmaiņas
Ceturkšņa dati
2016. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 894 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Salīdzinot ar pārējiem 2016. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī bija visaugstākais neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kāpums, kamēr regulārā darba samaksa gada laikā pieauga par 5,5 %.
2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā algas auga par 5,6 %, sabiedriskajā sektorā – par 6,6 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 9,1 %,
Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,9 %. Privātajā sektorā algas pieauga par 2,6 %, sabiedriskajā sektorā – par 6,5 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 657 eiro, un salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni tā pieauga par 5,6 %.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gadā un tās pārmaiņas pa sektoriem
| Ceturksnis | Valstī kopā | Privātajā sektorā | Sabiedriskajā sektorā | No tā |
| vispārējās valdības sektorā | ||||
|
Eiro |
||||
| I | 827* | 822* | 836 | 788 |
| II | 853* | 839* | 882* | 824 |
| III | 860* | 848* | 885 | 840 |
| IV | 894 | 870 | 943 | 892 |
| I-IV | 859 | 845 | 886 | 836 |
|
Pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % |
||||
| I | 5.2* | 6.3* | 3.4 | 4.1 |
| II | 5.1* | 6.5* | 2.7 | 3.5 |
| III | 3.8* | 4.7* | 1.9 | 3.0* |
| IV | 5.9 | 5.6 | 6.6 | 9.1 |
| I-IV | 5.0 | 5.8 | 3.7 | 5.0 |
|
Pārmaiņas pret iepriekšējo periodu, % |
||||
| I | -2.0* | -0.2* | -5.4* | -3.6 |
| II | 3.2* | 2.0* | 5.4 | 4.6 |
| III | 0.9* | 1.1* | 0.4 | 1.9 |
| IV | 3.9 | 2.6 | 6.5 | 6.2 |
* Dati precizēti.
Datu precizēšana no gada sākuma tika veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.
2016. gadā darba samaksas rādītāja pārrēķinus no gada sākuma ietekmēja arī darbinieku pārrēķina pilnā slodzē metodoloģijas izmaiņas un precizēšana mikro un mazajiem privātā sektora uzņēmumiem, plašāk izmantojot administratīvos datu avotus ar mērķi samazināt respondentu noslodzi.
Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Darba samaksa – galvenie rādītāji".Dati par darba samaksu 2016. gadā un 2016. gada 4. ceturksnī publicēti datu bāzē sadaļā "Darba samaksa" (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).
Metodoloģiskie skaidrojumi
Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.
Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
