Valsts prezidents norādīja, ka esošajā drošības situācijā būtiski svarīgs ir NATO samitā Varšavā pieņemtais lēmums stiprināt alianses klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. "NATO valstu plašā dalība kaujas grupās Baltijas valstīs apliecina mūsu sabiedroto ieinteresētību reģiona drošībā," sacīja Raimonds Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka ikvienai NATO dalībvalstij ir svarīgi nodrošināt aizsardzības izdevumus 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Šim mērķim Latvija tuvojas pakāpeniski, lai sasniegtu 2 % no IKP aizsardzībai jau 2018. gadā," teica Raimonds Vējonis.
Tikšanās laikā tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu iedzīvotāju noturību pret Krievijas informācijas aktivitātēm. Amatpersonas bija vienisprātis, ka valstīm šai jautājumā ir jāsadarbojas gan divpusējā līmenī, gan ciešā sadarbībā NATO un Eiropas Savienības ietvaros.
Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības darba kārtībā saglabāt Austrumu partnerības (AP) jautājuma aktualitāti un veicināt Rīgas samita lēmumu īstenošanu. Latvija atbalsta nākamā AP samita organizēšanu šā gada novembrī Briselē, tā sagatavošanas procesā iesaistot arī AP partnervalstis, akcentēja Raimonds Vējonis.
Puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Lietuvai cieši jāsadarbojas sarunās par nākamo ES Daudzgadu budžetu.
Atbildot uz Lietuvas puses paustajām bažām par Baltkrievijas teritorijā būvētās Ostrovecas AES drošību, Raimonds Vējonis norādīja, ka Latvija atbalsta Lietuvas nostāju attiecībā uz nepieciešamību ievērot visus nepieciešamos drošības un vides standartus šī projekta realizācijā.
Sarunā tika apspriestas arī abu valstu ciešās ekonomiskās saites, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" attīstība, kā arī enerģētikas tirgus stiprināšana. Valsts prezidents uzsvēra, ka Lietuva nemainīgi ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, kā arī viens no lielākajiem investoriem un ienākošā tūrisma tirgus veidotājiem.
