Lapu plaukšana un dzeltēšana, ziedēšana, augļu nogatavošanās, gājputnu atlidošana, pēdējā sniega kušana, pirmās sniegpulkstenītes u.c. ir ikgadējas dabas parādības, ko mēs ļoti gaidām. Fenoloģija ir zinātnes virziens, kas pēta šo parādību iestāšanās laiku un faktorus, kas to nosaka un ietekmē. Fenoloģija ir sezonālo parādību izpēte dabā.
Kāpēc ir svarīgi veikt fenoģiskos pētījumus? Mūsdienās fenoloģija no vienkāršas dabas novērošanas kļuvusi par starpzinātņu nozari un fenoloģiskie (dabas novērojumu) dati tiek izmantoti lauksaimniecībā, bioloģijā, mežsaimniecībā, ekoloģijā, tūrismā un pat medicīnā. Fenoloģiskos datus izmanto arī klimata mainības pētījumos, jo termometrs ir cilvēka izgudrojums, bet augiem un dzīvniekiem ir jāadaptējas mainīgajos klimatiskajos apstākļos.
Kā iesaistīties pētījumā?
- Atrodi ievu/as;
- Nosaki ievas dienvidu puses zarus, fotogrāfē ievu/as katru nedēļu vai pēc iespējas biežāk līdz ievu pārziedēšanai maija otrajā pusē;
- Sūti datus www.dabasdati.lv vai lejuplādē aplikāciju DabasDati.
Pētījuma mērķis ir labāk izprast sezonālās norises dabā. Šajā gadījumā ieva tiek izmantota kā piemērs, lai attīstītu paņēmienus augu dabiskās attīstības modelēšanai, līdzīgi kā atmosfēras matemātiskie modeļi tiek izmantoti laika apstākļu prognozēšanai. Šeit var aplūkot video, kā izplatījās ievas lapu plaukšana 2014. gada pavasarī.
Atgādinām, ka LU ĢZZF zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Tartu Universitātes pirms gada veica pētījumu par sezonālajām norisēm dabā. Tika iesūtīti vairāk nekā 1200 novērojumi no 29 Latvijas vietām, uz kuru bāzes tapa pirmā zinātniskā publikācija par fenoloģisko modelēšanu Baltijā. Pētnieki izsaka pateicību visiem, kas piedalījās un norāda, ka sabiedrības atsaucība fenoloģisko pētījumu izstrādē ir ļoti nozīmīga.
Izvērsta instrukcija un papildu informācija pieejama šeit
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Visas 134 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 19 institūtos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Šobrīd Torņakalnā top LU Akadēmiskais centrs - Baltijā modernākais augstākās izglītības un zinātnes komplekss, kurā tiks izvietotas fakultātes, zinātņu centri un ar zinātni un studijām saistīta infrastruktūra.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece
Dr. geogr. Gunta Kalvāne
