viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Diskusijas par iespējām izmantot zemes dzīles turpinās


Laura Studente,
LV portāls

21.11.2017

ĪSUMĀ

  • Šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem personai pieder gan zemes virsma, gan tās dzīles, tostarp arī derīgie izrakteņi, kas tur atrodas.
  • Latvijas normatīvais regulējums zemes dzīļu izmantošanas jautājumā ir konservatīvs, mūsdienu tendencēm neatbilstošs, kā arī padara Latviju nepievilcīgu ārvalstu investoriem.
  • Tiek plānots saglabāt Civillikumā noteiktās zemes īpašnieku īpašumtiesības, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.
  • Interese ir par izpētes veikšanu tieši kristāliskajā pamatklintājā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Unikāls vai novecojis – tie ir daži no vērtējumiem, kā tiek raksturots Latvijā pastāvošais normatīvais regulējums, saskaņā ar kuru zemes īpašniekiem pieder visas zemes dzīles līdz pat zemes centram. Iespējams, ka drīz taps normatīvo aktu grozījumi, kas noteiks zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus izpētes gadījumos.

Sarunas par normatīvā regulējuma izmaiņām tika uzsāktas vēl 2013. gadā, savukārt gadu vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja koncepciju, analizējot iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos. Toreiz ministrija veica arī tiesiskā ietvara novērtējumu citās valstīs, diskusijā "Tiesiskais regulējums zemes dzīļu izmantošanai Latvijā – no investīciju vides perspektīvas" skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Īpašumtiesības saglabātas, bet noteikti zemes dzīļu tiesību ierobežojumi

Šobrīd likuma "Par zemes dzīlēm" 3. pants paredz, ka zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam. To papildina arī Civillikuma 1042. pantā noteiktais. Atbilstoši tam zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Zemes dzīles var izmantot īpašnieks, kurš tam pilnvarot arī citu personu. Savukārt, ja kāda cita persona ir ieinteresēta izmantot zemes dzīles, to var darīt, tikai noslēdzot līgumu un norādot arī zemes dzīļu izmantošanas veidu.

Šāds līgums ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Tomēr Latvijā privātīpašniekiem piederošie zemes gabali ir salīdzinoši nelieli, un tas nozīmē milzīgu birokrātisko slogu, slēdzot līgumu ar katru no tiem. Turklāt pastāv arī iespēja, ka var būt īpašnieki, kas tam nepiekrīt. Savukārt atbilstoši likumdošanai atrastos minerālus drīkst iegūt tikai zemes īpašnieks.

"Kristāliskajā pamatklintājā var būt ļoti vērtīgi minerāli, tādi kā niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns un pat dimanti."

Līdz ar to VARAM izstrādātajā koncepcijā secināts, ka Latvijas normatīvais regulējums zemes dzīļu izmantošanas jautājumā ir konservatīvs, mūsdienu tendencēm neatbilstošs, kā arī padara Latviju nepievilcīgu ārvalstu investoriem. Tomēr interesi par zemes dzīļu izpēti izrādījuši Kanādas investori. Par to, kādi derīgie izrakteņi meklējami Latvijas zemes dzīlēs un kādā veidā notiek to iegūšana, LV portāls jau ir stāstījis rakstā "Zemes dzīlēs ar varu netiksi".

Ir vairāki argumenti, kāpēc sabiedrība varētu iebilst pret izmaiņām, piemēram, psiholoģiskais aspekts un nevelšanās atdot to, kas piederējis, nevilšā asociācija ar īpašumu nacionalizāciju, diskusijās virmojošā pārlieku lielā interese par ārvalstu investoru investīciju piesaisti u. c. pretargumenti. Kopumā jānorāda, ka šis jautājums ir raisījis asas diskusijas.

Īpašumtiesības saglabātu, nosakot dzīļu lietošanas aprobežojumus

Kā LV portāls jau rakstījis iepriekš, izstrādājot koncepciju par zemes dzīļu izmantošanu, VARAM piedāvāja četrus iespējamos problēmas risinājumus:

  • nemainīt neko;
  • saglabāt zemes dzīles īpašniekiem, bet noteikt zemes dzīlēm īpašuma tiesību ierobežojumus;
  • noteikt, ka zemes dzīles pieder valstij;
  • izdalīt derīgos izrakteņus un zemes dzīļu nogabalus ar derīgām īpašībām kā atsevišķu īpašuma priekšmetu.

Ministru kabinets izvēlējās otro variantu – tas paredz saglabāt Civillikumā noteiktās zemes īpašnieku īpašumtiesības, pilnveidot spēkā esošo normatīvo regulējumu, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Līdz ar to VARAM gatavo likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", kas ietver vairākus jauninājumus:

  • zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti;
  • atlīdzību par zemes dzīļu izpētes darbu gaitā zemes virsmai nodarītajiem zaudējumiem;
  • kārtību, kādā tiek noteikta kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu;
  • kārtību, kādā zemes dzīļu izmantošanā iesaistītās puses var vienoties par strīdīgajiem jautājumiem;
  • deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus.

Interese ir par zemes dzīļu izpēti trešajā līmenī

Tomēr Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vecākais speciālists un zvērināts advokāts, norādīja, ka pagaidām paredzētie normatīvā regulējuma pilnveidojumi attiecas tikai uz ģeoloģisko izpēti un nerisina citas koncepcijā minētās problēmas. Piemēram, tiek saglabāts liels administratīvais slogs, slēdzot lielu skaitu līgumu ar zemes īpašniekiem. Savukārt, ja no 1000 īpašniekiem pieci, kuru īpašumi atrodas svarīgā vietā, atsakās, projektu nevar realizēt pilnvērtīgi, kā arī atpelnīt investīcijas, norādīja Edgars Pastars.

Nosakot tiesisko regulējumu, ir jānosaka arī prasības komersantam, kuram ir jāiegūst licence, lai veiktu pārbaudes Latvijā. Kalnrūpniecības uzņēmuma "Inventus Mining Corp" direktors un bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā Roberts Skots Heteringtons (Robert Scott Heatherington) uzsvēra, ka minerālresursu izpētes licencēm ir jābūt pieejamām gan vietējiem, Latvijas, gan arī kvalificētiem ārzemju speciālistiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka resursu ieguve var notikt tikai gadījumā, ja Latvijas valdība izturas atbildīgi pret licenču izsniegšanu, ņemot vērā gan zemes īpašnieku, gan sabiedrības intereses.

Jānorāda, ka kalnrūpniecībai Latvijā ir potenciāls noritēt trijos līmeņos un Latvijā šobrīd tā jau norit divos no tiem. Pirmajā līmenī tiek veidoti atklāta veida karjeri, bet otrajā zemes dzīles tiek pētītas aptuveni 700–1800 metru dziļumā (atkarībā no Latvijas teritorijas daļas) – naftas resursi Kurzemē, potenciālās pazemes gāzes krātuves dažādās Latvijas teritorijas daļās, kā arī ūdeņi ar paaugstinātu temperatūru jeb termālie ūdeņi.

"Neviens neinvestēs pētniecībā miljoniem eiro, ja nav skaidrības, kā un kurš to varēs iegūt. Investors neinvestēs zemes dzīlēs, ja valstī nav atzītas minerāltiesības un ekskluzīvas tiesības iegūt to, kas atrasts."

Savukārt trešajā līmenī, kristāliskajā pamatklintājā, var būt iespējami ļoti vērtīgi minerāli, tādi kā niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns un pat dimanti, norāda Roberts Skots Heteringtons. Šos minerālus iegūtu ar šahtu metodi.

Vienlaikus, lai noskaidrotu, vai šie vērtīgie minerāli vispār ir pamatklintājā, ir jāveic izpēte, kas nav lēta – tam nepieciešami ieguldījumi simtiem miljonu eiro apmērā. Turklāt, lai varētu saprast, ka nelielā zemes gabalā ir atrodami vērtīgie minerāli, ir jāpārbauda lielas zemes platības. Kā saistībā ar iespējamām izmaiņām norādīja Roberts Skots Heteringtons, ir nepieciešams arī speciāls minerāltiesību reģistrs. Tas ļautu zemes īpašniekam iegūt gan atsevišķas zemes, gan minerālu tiesības. Zemes īpašnieki saņemtu samaksu par trešā līmeņa minerālu ieguvi no viņu zemes dzīlēm. Tāpat zemes īpašniekiem būtu tiesības pārdot savas īpašumtiesības, saņemt naudu jau uzreiz, nevis gaidot samaksu par minerāliem. Tomēr tie ir tikai daži no risinājumiem, kā sabalansēt gan īpašnieku, gan izpētes veicēju intereses.

Ārzemju labo praksi nevar paņemt un pielāgot Latvijai

Kā jau iepriekš norādīts, Latvija ir viena no retajām valstīm, kur īpašniekam pieder gan zeme, gan tās dzīles. Piemēram, salīdzinājumam, Vācijas Civillikuma 905. pants paredz, ka zemes gabala īpašniekam pieder zemes dzīles zem tā. Taču panta otrajā daļā iekļauta atruna, ka "īpašnieks nedrīkst aizliegt darbības, kas tiek veiktas tādā dziļumā, ka nepastāv īpašnieka intereses tās nepieļaut".

E. Pastars norāda, ka Latvijas tiesisko regulējumu nevar vienkārši un ar lēcienu pielāgot ārvalstīs raksturīgajam labajam standartam, uz ko raugās investori. "Ir jāatrod risinājums, kā sabalansēt abas intereses, nodrošinot derīgo izrakteņu ieguvi lielā teritorijā, valsts nozīmes nogabalā, neskarot zemes virskārtu, kur īpašniekam nav iespējams piekļūt un to izdarīt pašam vai pat kooperējoties. Tad nebūtu saprātīgi ļaut īpašniekam to aizliegt, jo tas neko nemaina viņa tiesību un interešu apjomā, bet tikai ļauj papildus nopelnīt, nedarot neko un nepieciešot neko," skaidroja E. Pastars.

Vienlaikus zvērināts advokāts norādīja, ka tam nepieciešama liela politiskā griba un sāpīgi lēmumi. Tomēr ir arī īsāks un mazāk sāpīgs ceļš – paredzēt atvieglojumus pētniecībai, bet risināt derīgo izrakteņu ieguves jautājumus ar regulējumu par lietošanas tiesībām, negrozot Civillikumā paredzēto principu. "Neviens neinvestēs pētniecībā miljoniem eiro, ja nav skaidrības, kā un kurš to varēs iegūt. Investors neinvestēs zemes dzīlēs, ja valstī nav atzītas minerāltiesības un ekskluzīvas tiesības iegūt to, kas atrasts," norādīja E. Pastars.

Saeimā iesniegtie grozījumi likumā paredz palielināt kūdras ieguves laiku

Lai gan diskusijas par iespējām apgūt privātpersonām piederošās zemes dzīles turpinās, tomēr ir arī citi jautājumi, kas saistībā ar to risināmi. Jānorāda, ka kristāliskā pamatklintāja izpēte nekādi neietekmētu gāzes, naftas vai kūdras ieguvi.

Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, tostarp kā būtisks jaunums noteikts kūdras ieguves laiks – līdz 75 gadiem. Paredzēts, ka turpmāk zemi tās dzīļu izmantošanai varēs nomāt uz noteiktu termiņu vai arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām.

Patlaban daudzās derīgo izrakteņu atradnēs pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā nav iespējams izstrādāt pilnā apmērā. Tādējādi veidojas situācija, ka derīgo izrakteņu ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmainīta un arī rekultivāciju nevar veikt.

Šobrīd zemes dzīļu izmantošanas atļaujas izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi derīgo izrakteņu ieguvei iznomā uz laiku līdz 25 gadiem, savukārt ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošajai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem.

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" pieņemti 1. lasījumā un vēl divos lasījumos jāizskata Saeimai.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'investīcijas  'zemes īpašums  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti