Sestdiena,
21. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

NVO skaits pieaug; finansējuma piesaiste apgrūtināta


Elīna Gulbe,
LV portāls

12.10.2017

ĪSUMĀ

  • Latvijā pašlaik reģistrēti vairāk nekā 22 tūkstoši nevalstisko organizāciju.
  • Spriežot pēc iesniegto ikgadējo finanšu atskaišu skaita, reāli darbojas tikai apmēram puse no reģistrētajām organizācijām.
  • Vairāk nekā 2500 NVO piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
  • Pašreizējā finansēšanas kārtība paredz – primāri NVO sektors savas ieceres virza caur nozaru ministrijām.
  • Trīs būtiskākie NVO finansējuma avoti Latvijā ir ziedojumi, saimnieciskā darbība un projektu nauda.
  • Biedrību un nodibinājumu likumā un likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" paredzēts rosināt izmaiņas, kas skar organizāciju likvidēšanu un atvieglo šo procesu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Latvijā pašlaik reģistrēti vairāk nekā 22 tūkstoši nevalstisko organizāciju. 2017. gadā tām ar NVO fonda starpniecību konkursa ietvaros dažādiem projektiem piešķirts finansējums 380 tūkstošu eiro apmērā. Aktīvāko NVO pārstāvji ir satraukti, ka līdz ar nodokļu reformu un papildu atbalsta trūkumu no valsts samazināsies to īstenotajām iniciatīvām pieejamie līdzekļi.

Valsts institūcijas uz nevalstiskajām organizācijām lūkojas kā uz palīgu, lai uzlabotu pašlaik kritiski zemo sabiedrības uzticēšanos varai. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Inita Pauloviča Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputātiem atgādināja: "Nevalstiskais sektors ir būtisks sabiedriskās līdzdalības instruments un būtisks rīks, lai nodrošinātu saiti starp sabiedrību un valsts institūcijām." Arī Saeimas komisijas vadītājs Ritvars Jansons atzina: "NVO loma iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veicināšanā ir neatsverama." Tomēr sēdē klātesošie nevalstiskā sektora pārstāvji lika saprast – viņu organizācijas sagaida lielāku valsts atbalstu.

Ieceres jāīsteno caur nozaru ministrijām

Kultūras ministrijas dati liecina, ka NVO skaits pēdējo desmit gadu laikā strauji audzis no apmēram tūkstoša 2005. gadā līdz 22 tūkstošiem pašreiz. Vairāk nekā 2500 NVO piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nevalstisko organizāciju klasifikatorā definētas 15 to darbības jomas un 65 apakšjomas.

"Lielākā daļa no organizācijām atbilst noteiktām nozarēm, piemēram, veselības, izglītības, kultūras, ekonomikas, lauksaimniecības un citām. Pēc mūsu datiem, nozaru ministrijas 2015. gadā bija noslēgušas līdzdarbības līgumus ar 423 organizācijām. 2008. gadā bija tikai 32 līgumi," – uz to, cik strauji Latvijā attīstījies nevalstiskais sektors, norādīja I. Pauloviča. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme skaidroja, ka pašreizējā kārtība paredz – primāri NVO sektors savas ieceres virza caur nozaru ministrijām, līdz ar to tam ir pieejams daudz lielāks finansējums nekā iepriekš minētais, kas pieejams caur NVO fondu. Viņa uzsvēra: "Tie ir 75 miljoni šogad." Aplēsto summu veido ministrijām atvēlētie līdzekļi, fondu nauda, turklāt šajos aprēķinos nav iekļauti valsts kapitālsabiedrību ziedojumi un pašvaldību sniegtais finansējums.

Finansē konkursa kārtībā

Tomēr ir arī tādas nevalstiskās organizācijas, kuras grūti attiecināt uz konkrētu nozari. Tādas ir biedrības, kuras nodrošina pilsonisko tiesību un cilvēktiesību aizsardzību, jebkura veida diskriminācijas novēršanu, kā arī organizācijas, kuras pārstāv noteiktu sabiedrisko grupu intereses. Tieši šīm jomām izveidota NVO fonda programma, kuras finansējums nāk no Kultūras ministrijas budžeta. Tas pirmo reizi piešķirts 2016. gadā 400 tūkstošu eiro apmērā, šogad tas sarucis līdz jau minētajiem 380 tūkstošiem. Paralēli no Kultūras ministrijas budžeta nāk finansējums arī reģionālo NVO programmai, kas vērsta uz vietējo iniciatīvu attīstību, kuras tiek finansētas ar piecu reģionu NVO centru starpniecību. Finansējums šajās programmās tiek piešķirts konkursa kārtībā.

"NVO fonda finansējums nav brīnumlīdzeklis, lai apmierinātu visas prasības," runājot par pieejamiem līdzekļiem, atzina R. Jansons. Bažīga par finansējuma avotiem ir arī Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Kristīne Zonberga: "Trīs būtiskākie NVO finansējuma avoti Latvijā ir ziedojumi, saimnieciskā darbība un projektu nauda, un, kā mēs redzam, sagaidāms kritums visās šajās pozīcijās." Viņa norāda, ka projektiem atvēlētais budžeta finansējums vēl aizvien nav sasniedzis iepriekš plānotos 700 tūkstošus, savukārt budžets, kas iedalīts ministrijām, paredzēts to prioritātēm un konkrētu organizāciju atbalstam. Toties ārvalstu finansējumu nevalstiskajam sektoram problemātiski piesaistīt, jo kopš 2016. gada netiek īstenota "NVO līdzfinansējuma programma", kas atviegloja NVO dalību starptautiskos projektu konkursos. Finanšu ministrijas pārstāvji gan sēdes laikā uzsvēra, ka nodokļu reformas netieši varētu palielināt caur ziedojumiem un saimniecisko darbību iegūtos līdzekļus.

Jāatvieglo neaktīvo organizāciju likvidācija

Tomēr finansējuma trūkums nav vienīgā ar nevalstisko sektoru saistītā problēma. Biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce diskusijas gaitā vērsa deputātu uzmanību uz to, ka, pēc Finanšu ministrijas datiem, tikai puse no nevalstiskajām organizācijām ik gadu iesniedz gada pārskatu, pēc kura varētu secināt, ka tās darbojas: "Ja gribat radīt vieglāku procesu, kā likvidēt mirušās organizācijas, mēs esam "par"." Pašlaik Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka likvidācija iespējama ar biedru sapulces lēmumu. Savukārt biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts citādi. Organizācijai, kas faktiski nedarbojas, organizēt biedru kopsapulci, lai lemtu par likvidāciju, ir teju neiespējami.

Ierosinājums atvieglot likvidācijas procesu guva komisijas deputāta Ingmāra Līdakas atbalstu. Viņš norādīja, ka daudzas organizācijas radītas vienam noteiktam pasākuma vai problēmas risinājumam: "Acīmredzot būtu jēdzīgi no organizācijām prasīt kaut kādu darbību un, ja tās nav, tad radīt vienkāršotu veidu, kā tās likvidēt pēc reālās darbības beigām." Ritvars Jansons šim jautājumam saredz vienkāršu risinājumu – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā diezgan bieži ir atvērts gan Biedrību un nodibinājumu likums, gan likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", līdz ar to iespējams rosināt likumdošanas izmaiņas, kas skar organizāciju likvidēšanu. Tomēr deputāti Hosams Abu-Meri un Jeļena Lazareva vērsa kolēģu uzmanību tam, ka automātiski likvidēt tās organizācijas, kuras, piemēram, neiesniedz regulārus gada pārskatus, nevajadzētu. "Mēs nevaram vērtēt jebkuru sabiedrisko organizāciju kā uzņēmēju, jo tās biedri var darboties, bet bilance var būt nulle, jo tā nav tieši saistīta ar darbību," uzsvēra J. Lazareva.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'budžets  'NVO  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti