Pirmdiena,
25. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Cik efektīvi darbojas automašīnu 15 dienu atsavināšanas aizliegums?


Inese Helmane,
LV portāls

08.09.2017

ĪSUMĀ

  • Auto nozare ir neizpratnē, kāpēc liegums tiek uzlikts darījumiem, kuros spēkrati tiek iegādāti līzingā.
  • Likuma norma tiek interpretēta tā, ka liegumi tiek attiecināti arī uz iekšzemes darījumiem, kad tirgotājs Latvijā pārdod automašīnu gala lietotājam Latvijā.
  • Joprojām netiek reģistrēta saimnieciskā darbība, ir problēmas ar viltotiem dokumentiem.
  • Jau sākta diskusija par to, kā paātrināt reģistrēšanas procesu, norādot uz cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus, kas varētu sakārtot situāciju.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Šogad ieviestais 15 dienu automašīnu atsavināšanas aizliegums, lai gan bija vērsts uz krāpšanas gadījumu mazināšanu darījumos ar automašīnām, tomēr ”iegriezis” gan jaunu, gan lietotu auto pārdevējiem, kuri bieži saskaras ar darījumu kavējumiem. Tie liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā arī uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu tirgotāju finanšu līdzekļi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā diskusijā problēmu saistībā ar 15 dienu atsavināšanas aizliegumu atzina arī Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuri norādīja, ka jau sākta diskusija par to, kā paātrināt reģistrēšanas procesu, norādot uz cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus, kas varētu palīdzēt sakārtot situāciju. Valsts institūciju pārstāvji solīja vēl šogad sagatavot un saskaņot starp ministrijām izmaiņas likumdošanā.

Aizliegums uz 15 dienām

LV portāls publikācijā "Būtiskākie tiesību akti, kas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī transporta, vides un reģionālās attīstības jomā" jau skaidroja, ka, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem, juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju no 1. janvāra reģistrē arī atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām.

Šo 15 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, VID veic nodokļu administrēšanas pasākumus. Atsavināšanas aizliegums tiek dzēsts, kad pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai samaksāta drošības nauda. To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Attiecas arī uz iekšzemes darījumiem

Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš diskusijā precizēja, pie kādiem nosacījumiem iestājas atsavināšanas aizliegums. Šie kritēriji, kas izteikti likuma 10. pantā, ir: mašīnas izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi, auto ir iegādāts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Latvijā tas tiek reģistrēts pirmoreiz vai gada laikā pēc auto pirmās reģistrācijas Latvijā tas atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.

"Ja gadā pārdod 1500 auto, kā tas ir lieliem autotirgotājiem, zaudētā summa ir 60 000 eiro gadā. Latvijas mērogiem tas ir ārprāta cipars. "

"Kad Saeima pieņēma likuma izmaiņas, sitām plaukstas: kaut kas beidzot ir noticis! Shēma ir izskausta. Vairs nebūs gadījumu, kad uzņēmums, kas Latvijā nav auto tirgotājs, ar lielu varbūtību var būt čaulas uzņēmums, kas, veicot pārdošanas darījumu Latvijas iekšzemē, saņemto PVN daļu nenomaksā, pēc kāda laika iztukšo uzņēmumu un pazūd," teica I. Rūtiņš. "Taču 2. janvāris atnāca ar milzīgu pārsteigumu: likuma norma tika interpretēta tā, ka liegumi tiek attiecināti arī uz iekšzemes darījumiem, kad tirgotājs Latvijā pārdod automašīnu gala lietotājam Latvijā. Tas faktiski nozīmē, ka likums tiek attiecināts nevis uz pārdevēju, kurš ir saņēmis naudu un kuram būtu jānomaksā arī PVN, bet gan uz pircēju, kuram ar PVN nav nekāda sakara, jo naudu viņš jau ir samaksājis pārdevējam."

Cieš līzinga darījumi

Auto nozares pārstāvis pauda arī neizpratni, kāpēc liegums tiek uzlikts tādiem darījumiem, kuros spēkrati tiek iegādāti līzingā. Tādējādi jauno auto tirdzniecības nozare, kas nomaksā 52% no kopējiem nodokļiem nozarē, ir nonākusi cietēja lomā, jo apmēram 70% no visiem darījumiem ir ar līzinga kompānijām – lielākā daļa ir operatīvais līzings. "Arī uz auto nomnieku šajos gadījumos tiek attiecināts 15 dienu liegums. Kamēr ir liegums, banka atsakās norēķināties, jo līzinga kompānija zaudētu savas ķīlas realizēšanas iespējas," tā I. Rūtiņš.

"Ar ko šāda situācija ir apgrūtinoša? Šīs 15 dienas maksā konkrētu naudu. Ja vidējā svērtā automobiļa cena Latvijā ir 20 000 eiro, pie tām banku finansēšanas likmēm, pie kurām var tikt vietējās kompānijas, tie ir 40 eiro 15 dienās. Ja gadā pārdod 1500 auto, kā tas ir lieliem autotirgotājiem, zaudētā summa ir 60 000 eiro gadā. Latvijas mērogiem tas ir ārprāta cipars."

Arī SIA "Norde" vadītājs Dainis Bremze piekrita I. Rūtiņam, sakot, ka uz līzinga darījumiem nevajadzētu attiecināt 15 dienu aizliegumu, jo "ir jau samaksāta pirmā iemaksa, ir līgumi ar bankām – tas ir pavisam drošs darījums".

Kāpēc vērtē tik ilgi?

Diskusijas dalībnieki stāstīja, ka Igaunijā pirkšanas-pārdošanas darījumu nevērtē tik ilgi – 15 dienas, bet tiek galā pat vienas dienas laikā. Savukārt CSDD Reģistrācijas daļas priekšnieks Ēriks Piternieks atzīmēja, ka Igaunijā sākumā izvērtējuma laiks bija 30 dienas un tikai pēc kāda laika tas kļuva īsāks.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš arī šaubījās, vai tiešām katrs darījums ir jāvērtē 15 dienas, un pauda, ka būtu ieteicams saprast, cik VID nepieciešams tērēt darba stundas, lai veiktu viena darījuma pārbaudi. "Jau esošā likuma ietvaros būtu jāmeklē veids, kā neaizkavēt darījumu norisi un neatlikt reģistrāciju līdz pēdējai dienai."

"Kamēr darījumu izvērtē, ar automašīnu var darīt jebko – izmantot kā taksometru vai citādi, tikai nedrīkst atsavināt. "

Cits diskusijas dalībnieks rosināja darījumos ņemt vērā iesaistīto juridisko personu riska analīzi: jo mazāk riskants komersants, jo ātrāks vērtējums.

Finanšu ministrijas pārstāve Jana Salmiņa atzina, ka tas ir vērtējams priekšlikums: ieviest gradācijas atbilstoši riskiem – jo riskantāks, jo rūpīgāk jāvērtē.

Neredz krāpšanas risku jaunām automašīnām

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine skaidroja, ka attiecībā uz jaunu automašīnu segmentu neredz riskus un nav konstatētas klasiskās PVN krāpšanas pazīmes, izmantojot karuseļshēmas. Šī norma uzlabojusi arī īpašā PVN režīma piemērošanu darījumos ar lietotiem transportlīdzekļiem.

VID statistika liecina, ka šogad liegums uzlikts 11 780 transportlīdzekļiem, no tiem gandrīz 9000 ir jaunās mašīnas. No vairāk nekā 11 000 mašīnu VID ir vērtējis ap 2000. "Lielai daļai auto risku nav. Lai liegumu noņemtu ātrāk, ir jāraksta pamatojums – tad manuāli liegums ir "jāķeksē" nost. Pēc 15 dienām liegums  tiek noņemts automātiski," skaidroja VID pārstāve.

Problēmas ar fiziskām personām

Finanšu ministrijas pārstāve Sintija Ozola atzīmēja, ka, pieņemot konkrēto Ceļu satiksmes likuma normu, koncentrējās uz juridiskām personām, bet problēma nodokļu nemaksāšanā ir arī ar fiziskām personām. "Jāapzinās, ka diemžēl automašīnu nozarē ir gudri cilvēki, kas ātri izdomā, kā var apiet PVN maksāšanu. Konsultējoties ar igauņu kolēģiem, konstatējām, ka nav vienas receptes, kā apkarot nodokļu izkrāpšanu auto tirdzniecībā."

Gan VID, gan Finanšu ministrija secinājusi, ka joprojām netiek reģistrēta saimnieciskā darbība, ir problēmas ar viltotiem dokumentiem. S. Kārkliņa-Ādmine klāstīja, kāda ir krāpšanās shēma: tiek meklētas fiziskās personas, uz kuru vārda piereģistrēt automašīnas. Šīs automašīnas stāv reģistrētas auto tirdzniecības vietās, reizēm pat tur neatrodoties, vai pat tās nav pieņemtas šajās tirdzniecības vietās. VID esot idejas, kā ar šādiem gadījumiem tikt galā, un nodokļu iestāde "centīsies šo jomu sakārtot līdz galam".

Kāpēc reģistrē?

LTRK diskusijas dalībnieki valsts pārvaldes pārstāvjiem pārmeta, ka nevajadzētu automašīnu reģistrēt CSDD pirms darījuma pārbaudes.  Igaunijā mašīnas reģistrācija pirms pirkšanas darījuma nenotiek. Kāpēc Latvijā reģistrē? "Tādā veidā nepazaudējam automašīnu, lai nestāv kaut kur pagalmā. Tā bija ministrijas galvenā vēlme, lai visi auto ir redzami," skaidroja S. Ozola.

CSDD Reģistrācijas daļas priekšnieks Ē. Piternieks piebilda, ka Latvija nekopēja Igaunijas variantu 1:1. "Redzējums ir tāds – kamēr darījumu izvērtē, ar automašīnu var darīt jebko – izmantot kā taksometru vai citādi, tikai nedrīkst atsavināt. Šī sistēma strādā, un rezultāti ir ļoti labi."

Patlaban Finanšu ministrija izvērtē Ceļu satiksmes likuma normas efektivitāti kopā ar VID. "Apzināmies, ka šis ir pirmais solis un nav vienīgais, kā atrisināt problēmu. Diskutējam, kā uzlabot situāciju ar PVN krāpšanu un kā sakārtot likumdošanas normas. Bet diemžēl jāsecina, ka PVN krāpnieki neguļ – ja tiek aiztaisītas vienas durvis, tiek attaisītas citas," piebilda S. Ozola.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'autosatiksme  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti