viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Valsts pārvaldes iekārtas likumam 15


Edīte Brikmane,
LV portāls

06.06.2017

ĪSUMĀ

  • Ja amatpersonu priekšstatos nav nostiprinājušies un normatīvie akti neregulē valsts iestāžu sadarbības principus, praksē izpaužas "resorisms" – iestāžu nesaskaņota rīcība.
  • Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka valsts pārvaldes institucionālās un hierarhiskās sistēmas uzbūvi. Valsts pārvalde ir vienota. 
  • Būtisks jaunievedums Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir VI nodaļa par sabiedrības līdzdalību, kas paredz iesaistīt iestāžu darbībā sabiedrības pārstāvjus.
  • Valsts pārvaldes iekārtas likums ir labs piemērs tam, ka tad, ja likuma pamatā ir koncepcija (attīstības plānošanas dokuments), likums ir ar garu un ideju, ar mērķi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +5
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -0

Šodien ir grūti iedomāties, kā funkcionētu valsts bez vienotas pārvaldes struktūras un juridiskās organizācijas. Taču ir pagājuši tikai 15 gadi, kopš 2002. gada 6. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma vienu no valsts pārvaldes jumta likumiem – Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kurā pirmo reizi neatkarīgās Latvijas valsts vēsturē tika skaidri noteikta valsts pārvaldes institucionālā sistēma un tās darbības pamatprincipi kā privāto, tā publisko tiesību jomā. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

Līdz likuma pieņemšanai valsts pārvaldes darbs balstījās uz Ministru kabineta 1995. gada 28. martā akceptēto Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju, uz kā pamata bija izdoti vairāki valsts pārvaldes uzbūvi regulējoši normatīvie akti – Ministru kabineta iekārtas likums, likums "Par valsts civildienestu", atsevišķu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu nolikumi. Taču praktiskajā darba organizācijā starp valsts pārvaldes iestādēm arvien valdīja atšķirīga izpratne par valsts funkcijām un valsts pārvaldes funkcijām, valsts iestāžu un to vadītāju kompetencēm, nebija skaidri noteikti kritēriji valsts iestāžu veida izvēlei un vienota mehānisma ministriju pārraudzībā esošo iestāžu darbības kontrolei.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijas autors dr. iur. Egils Levits to raksturoja kā "administratīvo vājumu", kas izpaužas kā "skaidru priekšstatu trūkums par demokrātiskai valsts iekārtai atbilstošu Satversmes noteikto konstitucionālo ietvaru, valsts pārvaldes vietu tajā un no tā izrietošajiem valsts pārvaldes organizatoriskajiem un darbības pamatprincipiem". Izpratnes trūkuma "par iestāžu hierarhiskās sistēmas kā pilsoņu demokrātiskās kontroles pār valsts pārvaldi centrālo sastāvdaļu" rezultātā tiek "pieļautas situācijas, ka publiskas varas izmantošana netiek pietiekami efektīvi kontrolēta". Savukārt, ja amatpersonu priekšstatos nav nostiprinājušies  un normatīvie akti neregulē valsts iestāžu sadarbības principus, praksē izpaužas "resorisms" – "iestāžu nesaskaņota rīcība uz ārpusi un "savu" (!) interešu aizstāvēšana lēmumu pieņemšanas procesā".1

Šie un daudzi citi "baltie plankumi" spēkā esošo normatīvo aktu līmenī ir "vājas valsts" problēma, kas izpaužas arīdzan kā "vāja likumdošana", "vāja tiesu vara", "vāja pilsoniska sabiedrība", ko bieži vien pavada sabiedrībā valdošā neapmierinātība, bezcerība un cinisms.

Valsts pārvaldes vienotība un sabiedrības līdzdalība

Valsts pārvaldes iekārtas likums pirms 15 gadiem noteica valsts pārvaldes institucionālās un hierarhiskās sistēmas uzbūvi un vairākos līmeņos kontrolētu lēmumu pieņemšanas procedūru. Likums paredz, ka valsts pārvalde ir vienota – "neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas". Tā ir pakļauta likumam un tiesībām. Ikviena valsts pārvaldes iestāde un amatpersona darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, ievērojot vienotus demokrātiskos un labas pārvaldības principus. 

"Valsts pārvalde ir vienota – neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas."

"Likums vispusīgi skaidro valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatelementus:  sabiedrības intereses izsakoša politiskā vadība, kompetenti un motivēti valsts pārvaldes darbinieki, pareiza pārvaldes institucionālā sistēma, pareizas pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūras," skaidro Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Dita Erna Sīle.

Būtisks jaunievedums Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir VI nodaļa par sabiedrības līdzdalību, kas paredz iesaistīt iestāžu darbībā sabiedrības pārstāvjus – sabiedriskās organizācijas un atsevišķas kompetentas personas, iekļaujot viņas darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus, bez kā šodien ir grūti pat iedomāties likumdošanas procesu.

Vadmotīvs valsts pārvaldes attīstībai

Jebkura demokrātija un valsts pārvalde nepārtraukti attīstās. Arī tā sauktais administratīvais vājums nav likvidējams uzreiz, Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā uzsvēris jurists E. Levits.  Viņaprāt, "tas varētu būt rezultāts saskaņotai, konsekventai un pietiekoši ilgstošai rīcībai, kas pārsniedz vienas Saeimas darbības periodu". Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšana un spēkā stāšanās ir viens no tādiem valsts pārvaldes attīstības stūrakmeņiem, kas nodrošina nepieciešamo regulējumu, lai varētu sekmīgāk attīstīt efektīvu valsts pārvaldi. Tālākais lielā mērā ir atkarīgs no likuma izpratnes un piemērošanas.

Šajā ziņā "Valsts pārvaldes iekārtas likums ir labs piemērs tam, ka tad, ja likuma pamatā ir koncepcija (attīstības plānošanas dokuments), likums ir ar garu un ideju, ar mērķi. Jurista E. Levita izstrādātā Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija ir dokuments, kurā gan Valsts kanceleja, gan citas institūcijas rod skaidrojumu par likumā noteikto normu konkrētajām formām," pārliecināta ir D. E. Sīle.

"Strādājot pie atsevišķām reformām valsts pārvaldē, Valsts pārvaldes iekārtas likums ņemts kā vadmotīvs."

Komentējot likuma nozīmi, Valsts kanceleja neslēpj, ka, strādājot pie atsevišķām reformām valsts pārvaldē, Valsts pārvaldes iekārtas likums ņemts kā vadmotīvs. "Valsts pārvalde ietekmē visas valsts politikas jomas, nacionālās attīstības plānošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tāpēc ikdienā uzmanība tiek pievērsta likumā uzskaitīto valsts pārvaldes principu uzlabošanai, īpaši attiecībā uz publisko pakalpojumu uzlabošanu un e-pakalpojumu attīstību, iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes pastāvīgu pilnveidi un klientu apmierinātības mērīšanu, valsts pārvaldes kā vienota darba devēja koncepta stiprināšanu, iekļaujošas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu lēmumu pieņemšanā un jēgpilnas sadarbības starp valsts pārvaldes iestādēm veicināšanu," LV portālam klāsta D. E. Sīle.

"Protams, likums kopš tā stāšanās spēkā ir grozīts [sešas reizes, red. piezīme], taču grozījumi nodrošinājuši valsts pārvaldes sistēmas atbilstību mūsdienu prasībām un attīstības tendencēm. Uzskatām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums ir paraugs arī citām valstīm."

Citi "Likumi – jubilāri":

 


1Egils Levits. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.95, 26.6.2002.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'amatpersona  'demokrātija  'ierēdņi  

  Ieteikt:  +5
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti