Sestdiena,
19. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Latvijas Republikas Satversmei - 95


Edīte Brikmane,
LV portāls

15.02.2017

»
«
1
2

ĪSUMĀ

  • Ar Satversmes spēkā stāšanos formāli noslēdzās valsts organizēšanas stadija un sākās normāla politiskās dzīves gaita.
  • Satversme līdz šim grozīta 14 reizes.
  • Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta.
  • Konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -0

1922. gada 15. februāra vakarā Latvijas Satversmes sapulce, pieciem balsotājiem atturoties, trešajā balsojumā atbalstīja Latvijas Republikas Satversmes I daļu, kurai bija lemts kļūt par demokrātiskas Latvijas valsts konstitūcijas pamattekstu. Lai gan līdz šodienai Latvijas pamatlikums ir vairākkārt grozīts un papildināts, daudzi valsts varas organizācijas principi, kas noteic Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta savstarpējās attiecības, arvien vēl ir spēkā tieši tādā veidā, kā to pirms 95 gadiem bija iecerējuši pirmie brīvās Latvijas tautas ievēlētie pārstāvji.

Satversme ir Latvijas valsts tiesiskais pamats. Tajā noteikta valsts iekārta un to balstošo tiesisko normu kopums, no kura ikdienas darbā jāvadās gan likumdevējam un izpildvarai, gan katram iedzīvotājam un kas valsti raksturo starptautiskā laukā kā attiecīgu tiesību subjektu.  

Labāk izprast konstitūcijas nozīmi ļauj latviešu valodā īpaši radītais vārds – "satversme", ko 1869. gadā valsts pamatlikumu apzīmēšanai ierosināja jaunlatviešu kustības pārstāvis Kronvaldu Atis. Šo vārdu viņš veidojis no darbības vārda "tvert", aicinot tā dēvēt "visus likumus, dažādas tiesas un citas valsts ieriktēšanas miera un kara laikos, pie kuriem varam pietverties un kuri pašu valsti satur cieši kopā".1

"Demokrātiska tiesiska valsts nav domājama bez satversmes likuma, kas noteiktu viņas iekārtas tiesiskos pamatus," vēlāk rakstīja viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu juristiem, Latvijas konstitucionālo tiesību interpretiem profesors Kārlis Dišlers.

Satversmes pieņemšana – viens demokrātijas attīstības posms

Valsts pamatlikuma izstrādes nepieciešamība tika izcelta jau dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas – 1918. gada 17. novembrī, kad kopā sanāca Latvijas Tautas padome uz dibināšanas sēdi un pieņēma politisko platformu, kuras pirmajā punktā tika iekļauta nepieciešamība sasaukt Satversmes sapulci visdrīzākajā laikā. Nolikuma par Satversmes sapulces vēlēšanām izstrāde bija viens no pirmajiem Tautas padomes 1918. gada 2. decembra sēdē izskatītajiem darba kārtības jautājumiem.

Zināmā mērā ar Satversmes pieņemšanu 1922. gada 15. februārī  un spēkā stāšanos tā paša gada 7. novembrī formāli noslēdzās valsts organizēšanas stadija un sākās normāla politiskās dzīves gaita. Pēc prof. Dišlera vārdiem, Satversmes pieņemšana un spēkā stāšanās simboliski apliecināja Latvijas tautas "politisko pilngadību". Vienlaikus viņš uzsver, ka tas gluži nebija Latvijas politiskās dzīves lūzuma punkts, jo Latvija bija demokrātiska republika no savas pastāvēšanas pirmās dienas. "Tā bija loģisks demokrātiskas valsts pamatprincipu, kas īsumā bija izklāstīti jau iepriekš pieņemtajās pagaidu konstitūcijās, turpinājums," uzsvēra profesors.2 Piemēram, Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā Latvija ir atzīta par demokrātisku republiku, bet tautas suverenitātes princips nav formulēts. Deklarācija par Latvijas valsti (1920. gada 27.maijā) un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi (1920. gada 1. jūnijā) noteic arī tautas suverenitātes principu, bet suverēnas varas realizēšanu nodod vienīgi Satversmes sapulcei. Turpretī Satversmē, kā norādīja prof. Dišlers, "ir ievērots ne vien tautas suverenitātes princips, bet arī tautas aktivitātes princips: tautai pašai dota tiesība ne vien ievēlēt Saeimu, bet arī tieši un pastāvīgi ierosināt likumus, piedalīties Satversmes grozīšanā un likumdošanā. [Turklāt] paši svarīgākie Satversmes likuma noteikumi – par Latvijas tautas apdzīvotās teritorijas integritāti (visumu, neaizskaramību), par demokrātiski-republikānisku valsts formu, tautas suverenitāti [..] un gribas brīvu izteiksmi [..] saskaņā ar Satversmes 77. pantu vispārīgi var tikt grozīti, tikai tautai pašai nobalsojot, ar ko Latvijas Satversmes demokrātiskie pamatprincipi ir nodoti pašas tautas sargāšanā".

Jāatzīmē, ka līdz ar 1998. gada Satversmes grozījumiem tautas nobalsošana jāorganizē arī tad, ja maināms Satversmes 4. pants par latviešu valodu kā valsts valodu un Latvijas karogu.

"Satversme nekad nebūs pabeigta"

Līdz šim Satversme grozīta 14 reizes, lai nodrošinātu, ka tās regulējumā atspoguļojas valstiskās identitātes un cilvēka pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā un citi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā aktuāli jautājumi. Tikai 1998. gada 15. oktobrī Satversme ieguva tās sākotnēji iecerēto veidolu, kad Saeima nolēma papildināt valsts pamatlikumu ar VIII nodaļu – "Cilvēka pamattiesības". 2014. gada 19. jūnijā parlaments atbalstīja priekšlikumu papildināt Latvijas Satversmi ar ievadu jeb preambulu, kurā uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vēstures nejaušība, bet mērķtiecīgi radīta valsts ar uzdevumu nodrošināt Latvijas nācijas pastāvēšanu. Taču valsts varas organizācija ir palikusi nemainīga.

Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas pamatlikums parlamentārisma pieredzes trūkuma dēļ būtu ticis izstrādāts sliktā kvalitātē. Gluži otrādi, Latvijas pamatlikumā Satversmes autori centās apvienot visas tās aktuālās konstitucionālisma koncepcijas, kas bija aktuālas tā laika Eiropā un atspoguļojās citās pēc Pirmā pasaules kara pieņemtajās konstitūcijās (piemēram, Vācijas, Austrijas, Somijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas).3 Apzinoties pamatlikuma praktisko un simbolisko nozīmi, Satversmes teksts tika gatavots ar īpašu atbildības sajūtu. Satversmes sapulces loceklis dzejnieks Jānis Rainis darbu pie Satversmes izstrādes pat salīdzināja ar "jaunas Daugavas rakšanu" – "lieta, par ko mēs runājam, ir pārāk nopietna. Mēs jaunajai Latvijai gribam noteikt gultni", no kuras daudz kas būs atkarīgs tālākā gaitā.4

No šodienas skatupunkta raugoties, Satversmes autoriem izdevās Latvijas pamatlikumu izstrādāt pietiekami gudri, lai dažādos vēstures līkločos tas arvien paliktu vienīgais likumīgais Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatlikums – gan Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, gan padomju okupācijas apstākļos Satversme kļuva par neatkarīgas valsts simbolu, uz kā pamata savu darbību izvērsa gan Latvijas ārlietu dienests, protestējot pret PSRS okupāciju 1940. gada vasarā, gan nacionālā pretošanās kustība padomju un nacistiskajam režīmam, gan trimdas latviešu organizācijas.

Kad 1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā padome atjaunoja Satversmes pamatnoteikumu darbību, Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nebija spēkā un Latvijas Republika joprojām de jure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Idejas par Satversmes preambulu autors jurists Egils Levits paudis: "Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta. Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu savu valsti, pie tās ir pastāvīgi jāstrādā. Tas ir mūsu pilsoņu pienākums un atbildība."

Svarīgs ir Satversmes gars un pareiza interpretācija

Latvijas Republikas Satversme ir ne tikai viena no vecākajām konstitūcijām pasaulē, bet arī īsākajām. Turklāt Satversmes lakonisms ir bijis apzināts tās autoru lēmums. Satversmes komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks tolaik uzsvēra: "To varētu uzskatīt kā trūkumu, bet no otras puses to var uzskatīt kā pozitīvu Satversmes [..] īpašību, jo katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai tādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas."5 Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidro, ka, tieši pateicoties lakoniskajam izteiksmes veidam, ir izdevies Satversmes normas iztulkot atbilstoši laikmeta garam un prasībām, orientējoties uz modernas demokrātiskas tiesību sistēmas juridiskām atziņām. Tādējādi konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.

"Latvijas Vēstneša" grāmatu apgādā sērijā "Latvijas Vēstneša bibliotēka" ir nākuši klajā jau trīs sējumi ar Satversmes komentāriem:

  • Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi, 2014;
  • Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole, 2013;
  • Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 2011.

Satversme ir tulkota arī svešvalodās. 2012. gadā apgāds "Latvijas Vēstnesis" laida klajā Latvijas Republikas Satversmes izdevumu deviņās valodās: latviešu, latgaliešu rakstu (pirmais tulkojums!), lībiešu (pirmais tulkojums!), franču, angļu, vācu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā. 

[PDF]LR Satversme lībiešu valodā (Fragments no izdevuma "Latvijas Republikas Satversme".)

[PDF]LR Satversme latgaliešu rakstu valodā (Fragments no izdevuma "Latvijas Republikas Satversme".)

Apgāda "Latvijas Vēstnesis" izdevumus ir iespējams pasūtīt internetā "Latvijas Vēstneša" mājaslapas sadaļā "Grāmatas".

Spēkā esošā un vēsturiskā Latvijas Republikas Satversmes redakcija pilnā apjomā ir brīvi pieejamas vietnē "Likumi.lv".

Svinot 95. gadskārtu, kopš pieņemta Latvijas Republikas Satversme, Saeima ir sagatavojusi videoanimāciju ar ieskatu Latvijas pamatlikuma vēsturē:

 


Citi "Likumi - jubilāri":

 


11918.-1920. Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. – Latvijas Vēstnesis, 2013.

2Dišlers K. Satversmes likumam spēkā stājoties // Jaunākās ziņas, Nr.250, 1922. gada 6. novembrī.

3Dr.iur. Jānis Pleps. Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas. Grām.: Latvijas Republikas Satversme.Rīga, 2012., 47. lpp.

4Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920–1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. – Tiesu namu aģentūra, 2006., 110. lpp.

5Turpat, 9. lpp.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'Satversme  

  Ieteikt:  +9
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti