Minimālo sociālo iemaksu izņēmuma grupu saraksts dubultots

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka no 2017. gada tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas darba devējam ir jāveic par saviem darbiniekiem. Šī prasība likumā pirms gada tika iekļauta un atbalstīta ar mērķi, lai darbinieki, ja ne cienījamā, tad vismaz minimālā līmenī būtu sociāli aizsargāti, piemēram, saņemot vecāku pabalstu, saslimstot, sieviete grūtniecības gadījumā, kā arī katram darba ņēmējam krātos kapitāls vecuma pensijai.

Likums paredz samērā sarežģītu sociālo iemaksu administrēšanas procedūru, bet tas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, ne jau uz darba ņēmēju, kuram ir svarīgi: ja iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, kāds būs viņa pabalsts, ar ko jāiztiek kādu laiku, vai darbā nopelnītā pensija, no kuras jāpārtiek visu atlikušo mūžu.

Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts no 2017. gada 1. janvāra būs jāmaksā par visiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kā arī par darbiniekiem, kuru algotā darbā aprēķinātā alga ir mazāka par minimālo valstī noteikto algu. Pārejas posmā - 2017. gadā – šis iemaksu objekts būs trīs ceturtdaļas no minimālās algas jeb 285 eiro, bet no 2018. gada pilnā apmērā (minimālā alga, kāda tā būs 2018. gadā). 

Minimālās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas vispārējā gadījumā ir 34,09%.

Līdz ar to minimālais maksājums mikrouzņēmumiem 2017. gadā būs 97,16 eiro mēnesī. Vispārējā nodokļu režīmā darba devējam maksājums būs jāveic no starpības starp faktiski darbiniekam noteikto algu un valstī noteikto minimālo algu.

Izņēmumos vēl vairākas sociāli jutīgas un mazaizsargātas grupas

Likumā pērn ar grozījumiem iekļautajā 20.³ panta (Darba ņēmēja un darba devēja minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana), kas stāsies spēkā pēc nepilna mēneša, 10. daļā tika noteiktas sešas grupas darba tirgū mazāk aizsargāto cilvēku, par kuriem iemaksas var turpināt veikt no faktiskās algas, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam par šiem darbiniekiem iemaksas paredzētas uz pusi mazākas, jeb iemaksu objekts ir vismaz puse no minimālās algas -  2017. gadā 48,58 eiro mēnesī.

Pēc darba devēju organizāciju iebildumiem pret minimālo iemaksu obligātumu Saeimā darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Sociālo un darba lietu komisijā otrdien, 6. decembrī, atbalstīja grozījumu projektu, kurā piedāvāts ievērojami paplašināt šo izņēmuma grupu ar sociāli saudzējamākiem iedzīvotājiem, uz kuru darba devējiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas  iemaksu prasības neattieksies (vispārējā nodokļu režīmā) vai arī būs uz pusi mazākas (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem).

Iespējams, sarakstā varētu parādīties vēl kādi priekšlikumi un precizējumi. Pašreiz komisija ir atbalstījusi 13 šādas grupas, par kurām varēs turpināt veikt iemaksas no faktiskajiem algotā darba ienākumiem vai puses no iemaksu objekta (MUN maksātājiem):

1. par vienu no vecākiem, kura aizgādībā ir bērns līdz 3 gadu vecumam (jauns priekšlikums);
2. par vienu no vecākiem, kura aizgādībā ir 3 vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam (jauns priekšlikums);
3. par personu, kurai saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu ir piešķirta  atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu vai atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu (jauns priekšlikums);
4. par personu, kurai ir piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu (jauns priekšlikums);
5. par personu līdz 24 gadu vecumam, kura iegūst pamatizglītību vai vidējo izglītību (tai skaitā profesionālo pamatizglītību vai vidējo izglītību, arodizglītību, speciālo izglītību) (koriģēta un papildināta likuma pašreizējā norma);
6. par personu līdz 26 gadu vecumam, kura iegūst augstāko izglītību pilna laika studijās, izņemot laiku, kad attiecīgā persona atrodas studiju pārtraukumā (koriģēta un papildināta likuma pašreizējā norma);
7. par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju vai kurai ir piešķirta vecuma pensija (koriģēta un papildināta likuma pašreizējā norma);
8. par personu, kurai līdz tā vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir palikuši pieci gadi vai mazāk (koriģēta likuma pašreizējā norma);
9. par personām ar 1., 2. vai 3. grupas  invaliditāti (papildināta likuma pašreizējā norma);
10. par personu, kurai piešķirta invaliditātes pensija vai kaitējuma atlīdzība kā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam (jauns priekšlikums);
11. par personu, kurai piešķirta apdrošināšanas atlīdzība par darbaspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību (jauns priekšlikums);
12. pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;
13. par notiesāto, kurš tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka obligāto iemaksu objektu nepiemēro arī darba ņēmējiem pie darba devēja biedrībās un nodibinājumos, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Līdztekus likumā jau paredzētajam, ka minimālo iemaksu objektu nepiemēro periodos, kad darba ņēmējs ir bērna kopšanas atvaļinājumā, darbnespējas laikā u.c., likumā paredzēts noteikt arī, ka minimālais VSAOI nebūs piemērojams par periodu, kad darba ņēmējam tiek piešķirts bezalgas atvaļinājums zemessardzes dienesta izpildei, kā arī militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram.

Šodienas atlaides ar riskiem nākotnē

Grozījumiem, ja tos Saeima apstiprinās, perspektīvā būs finansiālā ietekme uz budžetu, proti, samazināsies prognozētie ieņēmumi.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, lūgta izteikties par jaunajām grozījumu iniciatīvām, komisijas sēdē teica: mēs respektējam lēmumus par šīm [izņēmumu papildu] grupām, piebilstot, ka "ar vienu roku mēs šodien tā kā palīdzam šiem cilvēkiem, bet ar otru roku mēs nākotnē viņiem atņemam sociālo aizsardzību dažādu risku iestāšanās gadījumos".

Arī komisijas vadītāja Aija Barča uzsvēra: "Gribētos, lai visi saprot – Sociālo un darba lietu komisijas darba lauks ir sociālais bloks. Un mums ir jādomā par šīm sociālajām grupām un viņu ienākumiem un par to, ko viņi pēc tam ar laiku saņems. Un te ir gan mikrouzņēmumi, gan arī pārējie, kur vairāk nekā 30 procenti strādā par atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu."

Komisija nolēma lūgt likumprojektam noteikt steidzamības statusu, un tādā gadījumā iespējams, ka otrajā, galīgajā lasījumā grozījumi varētu tikt izskatīti 15. decembrī.