Statistika: darbā negadījumos mirst mazāk, dabīgā nāvē arvien vairāk

Darba aizsardzības likums un virkne citu normatīvo aktu nosaka obligātas prasības darba vides drošībai, stingrākas normas ir tā dēvētajās bīstamajās nozarēs. Tām arī Valsts darba inspekcija (VDI) pievērš īpašu uzmanību, ik gadu nosakot nozares, kurās tiek veiktas tematiskās pārbaudes. Kā pastāstīja VDI direktors Renārs Lūsis, pagājušajā gadā ir veiktas 2608 preventīvās pārbaudes darba aizsardzībā. Tematiskās pārbaudes notikušas kokapstrādē un mežizstrādē, būvniecībā, transporta nozarē, mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros ir  notikuši nelaimes gadījumi.

Tematiskās pārbaudes, kas nozīmē pastiprinātu inspekcijas uzraudzību, šogad notiks desmito gadu, un visus šos gadus tām tiek pakļauta būvniecība, kurā joprojām ir gan daudz pārkāpumu, gan sekas tiem – nelaime darba vietā.

Pārbaudēs tiek izdoti gan brīdinājumi, gan rīkojumi par darbu apturēšanu. Pēdējos gados lielākā daļa šādu Darba inspekcijas izdoto lēmumu attiecas uz būvniecību.  Ja darba inspektori būvobjektā konstatē bīstamību, ka ir nedrošs darbs uz sastatnēm, nedrošs darbs uz jumta, tranšejās, būvbedrēs, Darba inspekcija darbus būvobjektā aptur vai brīdina, ka tas tiks izdarīts.

Darba devējs pēc tam operatīvi atrod gan aizsargus, kas ir vajadzīgi tranšejā, gan sastatnes, visu nepieciešamo drošam darbam, jo būvniecībā šādi piespiedu pārtraukumi ir dārgi. R.Lūsis piebilst: "Diemžēl darba devēji sagaida mūsu rīkojumu par darbu apturēšanu, nevis paši laikus visu nepieciešamo izdara." Kā rāda prakse, darbu apturēšana iedarbojas ļoti efektīvi.

Arī šogad VDI veiks tematiskās pārbaudes būvniecībā. Inspekcijas vadītājs vērtē, ka šādai pieejai ir pozitīva ietekme, jo nozarē ir pakāpeniski samazinājies bojāgājušo skaits un smago nelaimes gadījumu skaits. Pērn būvobjektos reģistrēti divi bojāgājuši strādnieki, bet 2007.gadā darba vietā bojā gāja 21 šajā nozarē strādājošais.

Šāda ir arī vispārējā tendence. 2015.gadā reģistrēti 164  smagi nelaimes gadījumi (gadu iepriekš – 214), pērn gājuši bojā 26 strādājošie (gadu iepriekš – 41). Visbiežāk cietuši transportlīdzekļu vadītāji, dažādu iekārtu operatori, būvstrādnieki, kā arī palīgstrādnieki.

R.Lūsis secina, ka veidojas lielāka izpratne par nepieciešamo darba drošību gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, secināms, ka trīs ceturtdaļas no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lieliem finanšu līdzekļiem, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, vai nepietiekamas apmācības dēļ. To, ka pret darba aizsardzību ir formāla pieeja un darbinieki netiek pienācīgi apmācīti, apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu – 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Kā vēl viens iemesls ir alkohola lietošana darbā - katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā.

Salīdzinot ar citām daudz attīstītākām valstīm, Latvijā ir mazs vieglo negadījumu skaits. Šādiem reģistrētiem negadījumiem vajadzētu būt lielākā skaitā, jo ir darbinieki, kas šādus negadījumus slēpj, paliek mājās it kā sadzīvē iegūtas traumas dēļ.  Ja par šiem negadījumiem tiktu ziņots, kopaina par traumatisma situāciju būtu objektīvāka.

Mirst dabīgā nāvē

Pēdējie četri gadi uzrāda vēl kādu dramatisku tendenci – darba vietās strādājošie nomirst nevis nelaimes gadījumā, bet dabīgā nāvē. 2013.gadā darbā nomiruši 37, 2014.gadā - 42, pērn 48 strādājošie. Mirušie lielākoties bijuši vīrieši spēka gados – no 41 līdz 45 gadu vecumā, arī 38 gadu vecumā, cilvēki pēc 50 gadiem.

Dabīgā nāvē mirušie visbiežāk konstatēti četrās nozarēs – transportā un uzglabāšanas nozarē, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Jāpiebilst, ka šīs četras nozares ir arī tās, kurās, kā redzams VDI statistikā,  noticis visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu darbā 2011.-2015.gadā.

"Katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais darbā ir bijis alkohola reibumā."

Pētījumu par to, kāpēc cilvēka dzīve beigusies darba vietā, nav, atzīst R.Lūsis. Kā iespējamie cēloņi tiek minēta cilvēka fiziskā un emocionālā pārslodze, kas var būt gan virsstundu dēļ, gan garu maiņu dēļ. Iespējams, ka darbinieks piepelnās arī citā darbavietā. Negatīvu iespaidu uz veselību atstāj neveselīgs uzturs, alkohols, smēķēšana, arī enerģijas dzērieni, kuru kaitīgums šobrīd jau ir atzīts, arī nevērīga attieksme pret pašsajūtu, novēloti veiktas obligātās veselības pārbaudes.

Uz LV portāla jautāto, vai atšķiras ziņošanas un izmeklēšanas kārtība atkarībā no tā, vai strādājošais miris nelaimes gadījumā vai, kā tas tiek kvalificēts, – dabīgā nāvē darba vietā, R.Lūsis norāda, ka ziņošanas kārtība neatšķiras. Un jebkurš gadījums tiek izmeklēts un vērtēts, kas tam bijis par iemeslu, vai tas uzskatāms par nāves gadījumu darbā vai nav bijis nekādu [darba vides] faktoru iedarbības. Visos gadījumos  tiek pārbaudītas gan  obligātās veselības pārbaudes, gan instrukcijas darbavietā, to visu vērtē Darba inspekcija. Taču ne vienmēr šādai cilvēka nāvei ir bijuši liecinieki. Ir gadījumi, kad cilvēks tiek atrasts darba vietā miris. Un neviens nav redzējis, kā tas ir noticis, vai viņš ir kritis vai nāve iestājusies dabīgā veidā. To noskaidro un secina ārsts ekspertīzē.

Normatīvie akti paredz darba devēja pienākumu par smagu nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot policijai un Darba inspekcijai.

No algas  par savu apdrošināšanu maksā arī pats darbinieks

Strādājošie, iespējams, ne vienmēr apzinās, ka darba devēja komforta dēļ ir ļoti neizdevīgi  slēpties aiz sadzīves traumas, ja tāda darbā tomēr ir gūta.

No algas, pat ja tā ir minimālā, ietur ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (23%), bet tiek maksātas arī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vispārējā gadījumā 34,09% (23,59% samaksā pats darba devējs, bet 10,50% ietur no darbinieka algas). Šī obligātā apdrošināšana ietver arī apdrošināšanu pret risku zaudēt ienākumus sakarā ar darbspēju zaudējumu arodslimības vai nelaimes gadījuma darbā dēļ. Valsts katra gada budžetā šādiem maksājumiem paredz naudu.

Likums  "Par obligāto sociālo  apdrošināšanu  pret nelaimes gadījumiem  darbā  un  arodslimībām" paredz gan noteiktu apdrošināšanas atlīdzību, ko izmaksā valsts (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra), gan darba devēja pienākumus, tajā skaitā maksājumus darbiniekam, kas cietis nelaimes gadījumā darbā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" paredz: darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses, informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.