Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valdība 9. augustā pieņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu par koncepcijas īstenošanas soļiem turpmākajos gados.
Vienas pieturas aģentūras (VPA) princips ir pakalpojumu piegādes veids, tādu darba organizācijas metožu izmantošana, kas, pamatojoties uz institūciju savstarpējo sadarbību saskaņā ar labas pārvaldības principu, ļauj personām saņemt pieprasītos pakalpojumus vienuviet klātienē vai elektroniski, fiziski nevēršoties institūcijā pie atbildīgās amatpersonas, kas izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasītā pakalpojuma izpildi. Savukārt Valsts un pašvaldību pakalpojumu centrs ir pēc vienas pieturas aģentūras principa organizēti pakalpojumu piegādes punkti visā valsts teritorijā
E-saziņa pieejama, bet nepopulāra
Iedzīvotāji saskaras ar reālu situāciju, kad ir skaidrs, ka viss tiek modernizēts un pilnveidots, bet saziņas diskomforts nemazinās. Vienu neērtību vietā nāk citas. Piemēram, daļa iedzīvotāju jau ir noticējuši informācijai, ka valsts un pašvaldības iestādēm iesniegumus var aizsūtīt elektroniski, parakstītus ar e-parakstu. Vislētākais virtuālais e-paraksts (vienai reizei) maksā tikai 29 santīmus. Ar datoru jāuzraksta iesniegums, jāparaksta ar e-parakstu un jāaizsūta, piemēram, novada pašvaldībai. Elektroniskā adrese ir katra novada mājaslapā. Taču pēc tam iesniedzējs mulst neziņā: ir vai nav saņemts viņa e-pasts, vai pievienoto e-dokumentu (edoc) saņēmējs ir varējis atvērt, vai varbūt radušās kādas tehniskas problēmas. Lai pārliecinātos, vismaz jāpiezvana. Veiksmes gadījumā cilvēks var atviegloti nopūsties, ja pašvaldībā kontaktpersona pasaka: jūsu dokuments ir saņemts un iereģistrēts.
Koncepcijā minēti Centrālās statistikas pārvaldes 2010. gada dati, ka personu īpatsvars, kuras izmanto internetu, lai aizpildītu veidlapu nosūtīšanai uz institūcijām, ir tikai 12,3 procenti. Taču vismaz reizi nedēļā 62 procenti iedzīvotāju izmanto internetu; platjoslas interneta pieslēgums ir 52,6 procentos mājsaimniecību. Līdz ar to nepieciešams apmācīts konsultants, kas palīdzētu personai vai tās vietā izdarītu visu nepieciešamo elektroniska pakalpojuma pieprasīšanai, uzskata VARAM.
"Iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus."
Normatīvajos aktos kārtība it kā ir precīzi noteikta. Elektronisko dokumentu likums paredz: valsts iestādēm un pašvaldībām ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām. Šis likums nosaka, ka elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šī kārtība savukārt ir noteikta Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 473. Tajos noteikts arī, ka:
MK noteikumos definēts, kādā formātā jābūt elektroniskajam dokumentam. Ja iestāde izmanto formātus, kas nav minēti MK noteikumos Nr. 473 uzskaitītajos, informāciju par to iestāde norāda savā mājaslapā internetā vai nodod atklātībai citā veidā.
Iespējams, iedzīvotāju pieejamības nodrošināšanu pašvaldību un valsts ierēdņiem un darbiniekiem varētu sākt ar mazumu jeb visvienkāršāko: informēt mājaslapā, ka ir iespējams vērsties iestādē elektroniski arī tad, ja kāds iesniegums papīra formā būtu jāparaksta personai ar savu oriģinālparakstu. Tāpēc nav jāmēro ceļš ne uz bijušo rajona centru, ne tālo novada centru, ne reģiona centru, kur tagad pēc optimizācijas ir koncentrētas daudzas iestādes. Vēl vienā teikumā vajadzētu uzrakstīt, ka arī šis, ar e-parakstu parakstītais, iesniegums tiek reģistrēts kā saņemts. Un informēt, ka pēc e-parakstīta dokumenta saņemšanas vienas dienas laikā iesniedzējam uz e-pastu tiks nosūtīts paziņojums, ka viņa e-dokuments ir saņemts un reģistrēts.
Koncepcijā risinājumu priekšlikumi
Sākotnēji koncepcijā tika piedāvāti divi risinājuma varianti – saglabāt esošo situāciju vai mērķtiecīgi ieviest vienas pieturas aģentūras principu.
Atbilstoši pirmajam variantam katra valsts pārvaldes nozare vai pat institūcija veido savu apkalpošanas sistēmu, savā darbībā arvien attālinoties cita no citas, kas apgrūtina vēlāku pakalpojumu integrāciju, norāda VARAM. Un, nemainot līdzšinējo situāciju, atšķirīgi darbotos līdz pat 119 pašvaldību, turklāt paralēli var tikt veidoti un attīstīti dažādi valsts pakalpojumu personu apkalpošanas punkti. Iedzīvotājiem pakalpojumi joprojām tiktu sniegti fragmentāri dažādās vietās. Turklāt būtu arī salīdzinoši augstas administratīvās izmaksas – izziņu, atļauju, licenču, sertifikātu un citu juridisku un finansiālu dokumentu iegūšanai.
Ministrija uzskata, ka šo problēmu risinātu vienas pieturas aģentūras principa mērķtiecīga ieviešana valsts pārvaldē. Tāpēc paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību pakalpojumus, nosakot, kuri sniedzami pēc vienas pieturas aģentūras principa uz pašvaldību bāzes. MK rīkojuma projekts par koncepciju paredz, ka VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2011. gada 31. decembrim jāizveido vienas pieturas aģentūra vismaz vienā pašvaldībā valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ierobežotu pakalpojumu apjomu testēšanai, līdz 2012. gada 1. maijam šāds tests paredzēts vismaz vienā pašvaldībā katrā statistikas reģionā.
Pakalpojumu saņemšana paredzēta gan klātienē, gan neklātienē.
Neklātienē iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt informatīvos pakalpojumus. Šim mērķim būtu vienots zvanu centrs, portāls latvija.lv un pašvaldību mājaslapas.
"Klātienē pakalpojumi būtu pieejami lielākajās apdzīvotajās vietās valstī."
Klātienē pakalpojumi būtu pieejami lielākajās apdzīvotajās vietās – pilsētās, novadu administratīvajos centros, arī novada pilsētu un pagastu teritorijās. Valstī pakalpojumi caur pašvaldību pēc vienas pieturas aģentūras principa organizētiem pakalpojumu centriem būtu aptuveni 558 vietās.
Integrējot pakalpojumu piegādi vienuviet, iedzīvotāji tos saņemtu ātrāk, jo nevajadzētu apmeklēt daudzas institūcijas. Daļa pakalpojumu tiktu sniegti nekavējoties, jo paredzēts atteikties no izziņu izsniegšanas.
Koncepcijai ir trīs pielikumi: 1. pielikums (shēma – vienas aģentūras princips), 2. pielikums (pakalpojumu saraksts), 3. pielikums (pakalpojumu centru ieviešanas izmaksas), 4. pielikums (izmaksu/ieguvumu analīze risinājumam – centralizēti vadīta, plānveidīga pakalpojumu centru tīkla izveide).
Idejas gaisā un uz papīra pusotra desmita gadu ilgumā
Pirms gada Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzklausīja toreizējās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvjus par ieceri visā valstī ieviest vienas pieturas aģentūru tīklu. Deputāti norādīja uz kritiskiem jautājumiem –vai ir reāli sistēmu iedarbināt jau līdz 2013. gadam, kā tiks apmācīti speciālisti, kas varēs sniegt tik plašu pakalpojumu klāstu, vai nemazināsies sociālo pakalpojumu kvalitāte? Kopumā skeptiski tika vērtēta iespēja vienuviet nodrošināt pašvaldības un valsts sniegtos pakalpojumus.
Pērn augustā Reformu vadības grupā, diskutējot par vienas pieturas aģentūras koncepcijas virzību, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis atgādināja, ka pirmās vadlīnijas LPS pieņēma jau 1995. gadā. Kopš tā laika gan daudz kas ir mainījies, jo dominē elektroniskie pakalpojumi. Premjers Valdis Dombrovskis rosināja izvērtēt, kāds būtu budžeta ietaupījums, kā novērst funkciju sadrumstalotību un dublēšanu, norādot, ka e-pakalpojumi būtu jāattīsta kā prioritāri.
Koncepcijas projektā VARAM raksta arī par pieredzi: „Jau vairākus gadus dažās pašvaldībās pēc pašu iniciatīvas personu pieņemšanas un apkalpošanas organizēšanā sekmīgi tiek īstenots VPA princips, piemēram, Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas novadu pašvaldības, piemēram, Ilūkstes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, rūpīgi izanalizējot personu apkalpošanas efektivitātes uzlabošanas iespējas, secinājušas, ka pašvaldības pakalpojumu sniegšanā piemērojams VPA princips. Pašvaldības, kas vēl nav uzsākušas VPA principa īstenošanu, aizvien gaida, vai būs vienota pieeja un uzstādījumi tā īstenošanai, vai arī pašvaldībām organizēt darbu tikai pēc saviem ieskatiem pašvaldības ietvaros.”
Galvenās koncepciju atšķirības
Uz LV portāla jautāto, ar ko pašreizējais koncepcijas projekts atšķiras no pirms gada RAPLM izstrādātās un valdībā un Saeimā diskutētās, VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta paskaidroja: „Ministru kabinetā apstiprinātās koncepcijas galvenā atšķirība no tās koncepcijas, ko pirms gada iesniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir, ka šobrīd koncepcija vairs neparedz pakalpojumu centru tīkla izveidi tikai uz pašvaldību bāzes, bet gan nosaka, ka, veicot valsts un pašvaldību pakalpojumu izvērtējumu, atbilstoši pakalpojuma raksturam, pieprasījumam, sarežģītībai, klientu grupām un citiem kritērijiem nosakāms, kuri pakalpojumi sniedzami pēc vienas pieturas aģentūras principa uz pašvaldību bāzes un primāri pakalpojumu centri izveidojami visās pašvaldībās, jo pašvaldības ir lielākie pakalpojumu turētāji un sniedzēji, kā arī atrodas vistuvāk iedzīvotājiem.”
Tāpat papildu pakalpojumu centru tīkla izveidei uz pašvaldību bāzes, veicot valsts un pašvaldību pakalpojumu izvērtējumu, atbilstoši pakalpojuma raksturam, pieprasījumam, sarežģītībai, klientu grupām ir izvērtējama iespēja konsolidēt savstarpēji saistītu nozaru pakalpojumus, veidojot vienotu pakalpojumu centru tīklu atbilstoši klientu segmentiem (piemēram, pakalpojumi uzņēmējiem un lauksaimniekiem), skaidro L. Tilta.
