Piektdiena,
28. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Blogi jeb emuāri – tiem, kam ir ko teikt


Anete Valdovska
12.08.2011

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +11
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +11 -0

Internets piedāvā neierobežotas iespējas izpausties globālajā vidē. Viena no tām ir blogošana. Tomēr, lai arī blogu ierakstu veidošana ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu cilvēkiem visā pasaulē, daudzi vēl joprojām līdz galam neizprot bloga jeb emuāra būtību.

Blogs un emuārs latviešu valodā ir paralēli lietojami jēdzieni, taču tiem ir diezgan vētraina pagātne. Par terminiem „emuārs” un „blogs” 2007. gadā noritēja plašas diskusijas un aptaujas, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Interneta aptaujās jēdzienam „blogs” bija vairāk piekritēju, taču Terminoloģijas komisijas sēdē lielāku atbalstu guva „emuārs”, tāpēc terminu vārdnīcas šķirklim "blog, weblog" tika nolemts pievienot piezīmi: "Latviešu valodā plaši tiek lietots arī "blogs", tomēr tas nav apstiprināts kā termins.” Taču būtībā ne viens, ne otrs nepaskaidro, par ko īsti ir runa. “Manuprāt, nav attaisnojusies doma termina „emuārs” veidošanā par pamatu izmantot jēdzienu „memuāri”, jo ne visi blogi atbilst memuāru žanram,” skaidro Signe Valtiņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja, kas darbojas sociālo mediju jomā.

Iepazīstinot ar blogu priekšvēsturi, S. Valtiņa stāsta: „20. gadsimta 90. gados tie, kas bija kaut nedaudz kompetenti datortehnoloģiju jomā un kuriem bija arī pamatzināšanas programmēšanā, varēja izveidot savu mājaslapu vai interneta vietni. Tas deva iespēju pašiem publicēties un deva ceļu tā sauktajai digitālajai demokrātijai, kad saturu rada un kontrolē pats autors, nevis redakcija. Terminu "weblog" 1979. gadā ieviesa amerikāņu blogeris Džorns Bargers (Jorn Barger) (bloga Robot Wisdom autors), ar to saprotot interneta jeb tīmekļa piezīmju kopumu. 1999. gadā Pēters Merholcs (Peter Merholz) sāka lietot termina saīsināto versiju blog.”

 

Bloga pamatnostādnes

Uz blogiem var skatīties dažādi. „Būtībā blogs ir sava veida mājaslapa vai interneta žurnāls. No tehnoloģiju viedokļa par blogu tiek uzskatīta interneta vietne, kam raksturīga regulāra ierakstu atjaunināšana; tā satur tekstu, hipersaites, foto, video, saites uz citiem blogiem (blogroll). Ieraksti kārtojas apgriezti hronoloģiskā secībā, tos var lasīt arī RSS barotnes veidā. No konceptuālā viedokļa – blogs ir saruna, komunikācija, viedokļu apmaiņa, pilsoniskās žurnālistikas izpausme,” atzīmē S. Valtiņa. Pazīme, kas attiecas uz bloga konceptuālajiem aspektiem, ir horizontāla komunikācija jeb komunikācija bez redakcionālas iejaukšanās.

"Par blogu tiek runāts kā par rakstu kopumu, taču tie, no kā blogs sastāv, ir dēvējami par blogu ierakstiem, nevis blogiem."

Taču jāmin, ka mūsdienās ar bloga robežu iezīmēšanu ir diezgan grūti – attīstoties tehnoloģijām un jaunām komunikācijas formām un platformām, bloga jēdziens kļūst arvien plašāks un pastāvīgi atrodas gan satura, gan formāta meklējumos. Signe Valtiņa uzsver, ka „mēs varam runāt par blogiem ar publicistisku vai analītisku ievirzi, tāpat arī par kulinārijas, ceļojumu vai tehnoloģiju emuāriem. Var teikt, ka šos blogus raksturo kāda konkrēta niša. Taču mēs varam skatīties uz blogiem arī no formāta viedokļa – pastāv tekstuālie, foto, audiālie un audiovizuālie blogi; pēdējos gados īpašu popularitāti ir guvuši mikroblogi, piemēram, Twitter, kur viena ieraksta garums nepārsniedz 140 zīmes.”

„Pat redakcionālie mediji piedāvā blogu sadaļu. Šajā gadījumā aktualizējas jautājums par autoru neatkarību no medija. Šī ir diskutējama tēma, taču diezgan skaidrs, ka medija blogā kritiski izteikties par pašu mediju – tas varētu neiet cauri,” brīdina S. Valtiņa.

Attiecībā uz blogiem un jēdzienu skaidrojumiem būtiski ir saprast arī to, ka par blogu tiek runāts kā par rakstu kopumu, taču tie, no kā blogs sastāv, ir dēvējami par blogu ierakstiem, nevis blogiem.

 

Kam būtu jāraksta blogs?

Blogu var rakstīt ikviens, ja vien ir ko teikt. Galvenais nosacījums – lai rakstītajā būtu jaušama personiska attieksme un tas spētu raisīt diskusiju. Pasaulē informācijas kļūst arvien vairāk, taču orientēties tajā – arvien grūtāk. Interneta vidē valda sadrumstalotība un fragmentārisms, dominē citēšanas, pārcitēšanas un pārsūtīšanas fenomens. Tāpēc aktuāla kļūst t.s. digitālo kuratoru niša, kas palīdz atlasīt informāciju, to sistematizēt un pārvaldīt. Pieaug arī viedokļu līderu loma – nereti cilvēki izvēlas sekot nevis, piemēram, konkrētam medijam, bet atsevišķiem žurnālistiem vai kādas citas jomas pārstāvjiem, kas ar savu darbību, uzskatiem un kompetenci uzrunā noteiktu lasītāju grupu.

"Blogu var rakstīt ikviens, ja vien ir ko teikt. Galvenais nosacījums – lai rakstītajā būtu jaušama personiska attieksme un tas spētu raisīt diskusiju."

 

Blogošana – sākt un attīstīt

„Ja cilvēks ir nolēmis veidot blogu, vispirms publicējamo tekstu vajadzētu ierakstīt kaut vai Microsoft Word dokumentā. Tad kritiski izvērtēt –  vai tas patiešām ir kas tāds, ko būtu vēlēšanās un nepieciešamība pavēstīt pasaulei. Ja raksts tiek cauri personīgās kritikas sietam, nākamais solis ir izvēlēties blogošanas platformu. Mūsdienās populārākās platformas (piemēram, Tumblr vai Posterous) ir ļoti vienkārši administrējamas un nav nepieciešamas kādas specifiskas zināšanas vai prasmes, lai to paveiktu. Svarīgi atcerēties, ka bloga ierakstiem vēlams būt arī regulāriem. Pievēršoties blogam divas reizes gadā, nekādi īpašie panākumi auditorijas pieauguma ziņā nav gaidāmi (ja vien mērķis nav rakstīt tikai sev). Protams, nekādu standartu publicēšanas regularitātes ziņā nav – daži raksta katru dienu, daži reizi nedēļā, mēnesī,” vēsta Signe Valtiņa.

Ja lasītāju skaits jau sasniedzis ievērojamu ciparu (piemēram, vairāki simti un vēlāk jau tūkstoši), svarīgi arī saprast – ko ar šo auditoriju tālāk iesākt, kādas attiecības ar to veidot, lai ieguvums būtu gan viņiem, gan pašam bloga autoram.

 

Ir zināšanas – nav izmaksu

Ir gan bezmaksas blogošanas platformas, kur par blogu ierakstu veidošanu un uzturēšanu nav jāmaksā, piemēram, blogspot.com, tumblr.com, un ir arī maksas platformas, kur tiek piedāvātas tādas papildu iespējas kā dažādu modernu dizaina šablogu pielāgošana un tamlīdzīgi.

Taču, ja vien ir zināšanas CSS (Cascading Style Sheets) jeb stila lapas kaskadēšanā (iespēja, kas ļauj interneta pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus), papildu izmaksu nebūs, jo dizaina failos arī pats autors varēs mainīt dažādus parametrus un uzstādījumus.

 

Emuāru kultūra

Dažkārt, rakstot blogu, ieviešas gramatikas vai faktu kļūdas. „Tad acīgie lasītāji uz tām nereti visai skarbi norāda komentāros. Šajā gadījumā emuāra autora labais tonis ir, piemēram, kļūdaino vārdu pārsvītrot un iekavās ierakstīt pareizo vai bloga ieraksta beigās norādīt, ka materiāls ir atjaunināts pēc konkrēta komentāra utt.,” klāsta Signe Valtiņa.

"Bloga ierakstiem vēlams būt arī regulāriem. Pievēršoties blogam divas reizes gadā, nekādi īpašie panākumi auditorijas pieauguma ziņā nav gaidāmi."

Viņa vērš uzmanību uz vēl kādu svarīgu aspektu, proti: „Redakcionālo interneta mediju (tie, kuru saturu kontrolē redakcija) rakstos norādītās hipersaites lielākoties ved uz citiem paša medija veidotiem rakstiem un resursiem. Savukārt neatkarīgie blogu autori cenšas savam lasītājam piedāvāt maksimāli daudz kvalitatīvas informācijas par doto tēmu, kas aizved arī uz citiem blogiem un resursiem. To dēvē par blogeru hipersaites ētiku.”

 

Blogošana ir sarunāšanās

„Lai sadrumstalotajā interneta vidē atrastu to, ko meklē, pirmkārt, jāsāk ar Google, tad, ejot arvien dziļāk dažādās lapās, forumos un citās vietnēs, jāskatās, ko cilvēki raksta par attiecīgajām tēmām, uz kādiem resursiem norāda saites un tamlīdzīgi. Var arī lūgt padomu, lai citi lietotāji iesaka. Arī mikroblogu vietne twitter.com ir ērts veids, kā atrast interesantus cilvēkus, viedokļu līderus, blogotājus, kas aktīvi publicējas,” norāda S. Valtiņa.

Auditorijai saistoši var būt ne tikai indivīdu, bet arī organizāciju, iestāžu blogi, kur interesantā valodā pastāstīts par šo organizāciju būtību, ikdienu, notikumiem utt., jo tās ir lietas un procesi, ko bieži vien nekur citur nevar uzzināt. „Svarīgākais – jāraksta patiesi, interesanti, ar domu, ka blogošana ir sarunāšanās ar cilvēkiem, nevis klaigāšana tirgus placī. Jābūt vēlmei un gatavībai iesaistīt sava uzņēmuma, organizācijas, mediju utt. dzīvē arī to daļu cilvēku, kas ir ārpusē – topošie un esošie klienti, sadarbības partneri vai vienkārši ieinteresēti cilvēki. Blogošana ir arī veids, kā ieraudzīt sevi no malas un uzzināt, ko no tevis sagaida citi,” piebilst S. Valtiņa.

Papildu informācijai: populāra Latvijas blogera Kristapa Skuteļa video par pieredzi, veidojot blogus: http://krizdabz.lv/latvijas-internets/lekcija-mes-katrs-varam-but-medijs-12-07-2011/

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'mediji  

  Ieteikt:  +11
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti