Valsts budžeta likumu pavadošajā paketē ir 94 likumi un līdzšinējo likumu grozījumi. Sabiedrība jau ir informēta detaļās par tiem likumiem, kas skar praktiski katru iedzīvotāju, katru ģimeni. Par radikālāko krīzes dokumentu šajā paketē tiek uzskatīts jaunais likums “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam”, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem par 70%, ģimenes valsts pabalsta noteikšanu vienādā apmērā par katru bērnu, kā arī vecāku pabalsta samazināšanu strādājošiem vecākiem par 50%.
Šis ir arī likums, kas jau tiek apstrīdēts Satversmes tiesā. Strādājošais pensionārs un būvniecības eksperts Ilmārs Drēziņš iesniedzis sūdzību Satversmes tiesai, lūdzot atzīt, ka pensijas samazinājums strādājošajiem pensionāriem par 70% ir neatbilstošs Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, vēsta BNS. Pieteikumā norādīts, ka strādājošie pensionāri tiek diskriminēti ne tikai pēc vecuma, bet arī attiecībā uz tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri saņem ienākumus no kapitāla.
Skaitļos grozītais valsts 2009. gada budžets izskatās šādi: ieņēmumi – 4 022 543 416 latu, izdevumi – 4 687 239 898 lati. Salīdzināšanai pērn šim gadam pieņemtais: ieņēmumos bija paredzēti 4 406 584 828 lati, izdevumos – 5 112 319 328 lati.
Valsts budžeta likumā ne tikai speciālistiem, bet jebkuram iedzīvotājam der ieskatīties ne tikai skaitļu ailēs, bet arī preambulas pantos.
Piemēram, 62 pants paredz: “Finanšu ministram mēneša laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu 2009. gada 31. decembrī.”
Savukārt 71. panta (kurā formulēts mērķis turpināt fiskālo konsolidāciju un izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu 2013. gadā) 2. daļa paredz, ka Ministru kabinets “turpina izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas, uzlabojot sniegto pakalpojumu efektivitāti un samazinot nozaru kopējās izmaksas, pamatojoties uz 2009. gadā izveidoto valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu”.
"Budžeta teksts sniedz ieskatu arī nākotnē, ne tikai apcirptajos otrā pusgada izdevumos."
Budžeta teksts sniedz ieskatu arī nākotnē, ne tikai apcirptajos otrā pusgada izdevumos. Lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju finansēšanu 2010. gadā, sagatavojot 2010. gada valsts budžeta likumprojektu paketi, 71. panta trešā daļa jau paredz jaunumus nodokļos:
1) attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli:
a) paplašināt nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus un vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par katru mājoklī deklarētu personu,
b) mazāko nodokļa maksājumu – 10 latu gadā – par nekustamā īpašuma nodokļa objektu,
c) diferencētu nodokļa likmi (pamatlikme 1 procents un tiesības pašvaldībām noteikt papildlikmi, kopīgajai nodokļa likmei nepārsniedzot 3 procentus), uzlabojot nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību;
2) attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli:
a) paplašināt nodokļa bāzi, apliekot ar nodokli ienākumu no kapitāla par taksācijas periodiem, sākot ar 2010. gadā gūto ienākumu, par to nodokli iekasējot 2011. gadā, bet par depozīta procentiem – 2010. gadā,
b) paplašināt nodokļa bāzi, apliekot ienākumu no augoša meža un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas,
c) paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbināto iedzīvotāju ienākumiem līdz 23 procentiem,
3) virzīties uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumiem, izskatīt iespēju pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu,
4) valsts kapitālsabiedrībām noteikt fiksētus maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu.
Paralēli šodien stājas spēkā likumu grozījumi, kas ir pieņemti agrāk saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.
Valsts budžeta likuma 19. pantā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsti un pašvaldībām paliek iepriekšējā proporcijā: pašvaldību budžetiem – 83 procentu un valsts budžetam – 17 procentu apmērā. Taču mainās šajā likumā minētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums – 35 lati (līdz 1. jūlijam tas bija 90 latu), savukārt nav mainīts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – tie ir 63 lati mēnesī tāpat kā gada pirmajā pusē.
Savukārt Valsts budžeta likuma 58. pants reglamentē novadu darbu ar pašvaldību budžetiem:
(1) Jaunizveidotās novada pašvaldības budžetu apstiprina ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada pašvaldības domes pirmās sēdes. Līdz budžeta apstiprināšanai ir spēkā novadu veidojošo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību budžetiem.
(2) Rajona pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu pēc stāvokļa 2009. gada 31. decembrī pārņem Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 10. panta otrajā daļā noteiktā novada pašvaldība, lai nodrošinātu finansējumu rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai, ar rajonu reorganizāciju saistītu izdevumu un citu izdevumu segšanai.
(3) Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 10. panta otrajā daļā noteiktajai novada pašvaldībai, veicot grozījumus rajona pašvaldības budžetā, pārdalot finansējumu starp izdevumu veidiem un ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas kodiem reorganizācijas plāna izpildes gaitā, ir tiesības samazināt pašvaldību iestādēm paredzēto finansējuma apjomu proporcionāli pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumam.
Šodien stājas spēkā arī 107 Ministru kabineta noteikumi. Valdība noteikumus un grozījumus tikpat lielā skaitā ir gatavojusi arī iepriekšējos mēnešos. Liela daļa no tiem jau stājušies spēkā noteiktajā kārtībā – nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Jūnijā vien spēkā ir stājušies 102 Ministru kabineta noteikumu grozījumi un arī jauni noteikumi. Vēl pirms mēneša – maijā – 90 noteikumu.
Likumu un MK noteikumu klāsts jau šajās dienās papildināsies vēl, jo valdība vakar lēma par vairākiem grozījumiem saistībā ar atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē.
Jaunos likumus un grozījumus, kā arī MK noteikumus katrs interesents var ērti atrast portālā likumi.lv, arī izvēloties vai hronoloģisku secību, vai sagrupējot pēc stāšanās spēkā datuma (dokumentu nosaukumu tabulā jāuzspiež “Stājas spēkā”, savukārt kalendārā lapas kreisajā pusē – jāizvēlas attiecīgs datums, šajā gadījumā, 1. jūlijs.)
